24. marts
Saeimas Prezidijs tiekas ar Lībiešu institūta vadītāju Valtu Ernštreitu. Tikšanās laikā V. Ernštreits iepazīstina ar Lībiešu mantojuma gada (2023) aktivitātēm.
24. marts
LTV1 “Rīta Panorāmā” Valts Ernštreits stāsta par Lībiešu mantojuma dienas norisēm 26. martā. Sižets pieejams šeit.
22. marts
Latvijas Radio 1 raidījumā “Zināmais nezināmajā” LU Lībiešu institūta direktors Valts Ernštreits stāsta par Lībiešu mantojuma gadu un lībiešu mantojumu Latvijā. Raidījums pieejams šeit.
21. marts
Laikrakstā “Diena” Ilzes Auzānes publikācija “Tšītšōr, tšītšōr! Nu ir laiks augšā celties! Norisināsies Lībiešu mantojuma diena” par Lībiešu mantojuma dienas norisēm un lībiešu mantojumu Latvijā. Tajā par lībiešu mantojumu stāsta LU Lībiešu institūta direktors Valts Ernštreits un pētniece Lolita Ozoliņa. Raksts pieejams šeit.
8.–10. marts
Valts Ernštreits uzstājās ar referātu “Understanding without knowing: Livonian intangible cultural heritage” ikgadējā starptautiskās organizācijas “Digital Humanities in the Nordic and Baltic countries” (DHNB) konferencē DHNB2023, ko šogad rīkoja Oslo Universitāte. Konferences tēžu krājums pieejams šeit.
4. marts
Gatavojoties vienam no Lībiešu mantojuma gada pasākumiem – Lībiešu mantojuma dienai 26. martā, izveidota dienas pasākumu karte un video Lībiešu mantojuma gada lapā libiesugads.lv. Pirmajā svētdienā pēc pavasara Saulgriežiem, kas šogad būs 26. martā, lībiešu savulaik apdzīvotajos novados pirmo reizi tiks atzīmēta Lībiešu mantojuma diena. šogad aizsākama tradīcija, kas iecerēta kā simboliska Latvijas novadu lībisko sakņu pieminēšana un godināšana. Šajā dienā visi ar lībiešu kultūrtelpu saistītie cilvēki, organizācijas, novadi tiek aicināti ar lībiešu zaļi balti zilajiem karogiem un krāsām iezīmēt novadiem būtiskas un it īpaši ar lībiešiem saistītas vietas, tāpat visi tiek aicināti pievienoties lībiešu putnu modināšanas rituālam (pamācība pieejama video saitē). LU Lībiešu institūts aicinām ikvienu iesaistīties Lībiešu mantojuma dienas pasākumos un ziņot par vietām, kur iecerēts modināt putnus vai izvietot lībiešu krāsas, lai varētu pievienot tās pasākumu kartei.
1. marts
Sākas starpdisciplinārs lekciju kurss igauņu valodā „Liivi lahe keeled ja kultuurid“ (“Rīgas jūras līča valodas un kultūras”), ko izstrādājusi Tartu Universitātes Arheoloģijas, ģenētikas un valodniecības pārnozaru pētījumu kolēģija, Tartu Universitātes Dienvidigauņu valodas un kultūras pētījumu centrs, Pērnavas koledža un LU Lībiešu institūts. Vairāk par kursu, pieteikšanos un kursa tematiem šeit.
22. februāris
Valts Ernštreits nolasīja referātu “Apvidvārdi lībiskajā dialektā” LU Latviešu valodas institūta un UNESCO Latvija rīkotajā akadēmiķa Jāņa Endzelīna 150. dzimšanas dienas atcerei veltītajā starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Endzelīns. Valoda. Laiks” (22.–23. februāris). Konferences programma šeit.
21. februāris
Sanitas Liepiņas (TV9 Pakalni) sižets ReTV “Lībiešiem vēsturiska uzvara cīņā ar birokrātiju” par ceļazīmes lībiešu valodā uzstādīšanu. Tajā par ceļu uz pirmo ceļazīmi lībiešu valodā stāsta arī Valts Ernštreits. Sižets pieejams šeit.
20. februāris
Dzimtās valodas dienas priekšvakarā liels vēsturisks mirklis arī lībiešu valodai – atklāta pirmā ceļazīme, kurā līdzās latviešu valodai redzama arī lībiešu valoda. Ceļazīmes atklāšanā piedalījās Valsts prezidents Egils Levits, LU Lībiešu institūta direktors Valts Ernštreits, Talsu novada pašvaldības deputāts Aldis Pinkens un Kolkas lībiešu dziesmu ansamblis “Laula”. Vēlāk Lībiešu tautas namā Mazirbē Valsts prezidents tikās ar vietējiem iedzīvotājiem, lai pārrunātu lībiešu kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un kopšanu.
Janvāris–Februāris
Valts Ernštreits piedalās Latvijas ziņojuma sagatavošanā UNGEGN (Apvienoto Nāciju Vietvārdu darba grupa), sniedzot informāciju pārskatam par lībiešu vietvārdiem.
27. janvāris
Latvijas Televīzijas sižets par Talsu novadā uzstādīto ceļazīmi lībiešu valodā. Par ceļazīmēm lībiešu valodā stāsta Talsu novada priekšsēdētājas vietnieks Aldis Pinkens un LU Lībiešu institūta pētniece Gunta Kļava. Sižets pieejams šeit.
26. janvāris
Talsu novada pašvaldība uzstādīja Latvijas vēsturē pirmo oficiālo ceļa zīmi, kurā līdztekus latviešu valodai redzams Talsu novada nosaukums lībiešu valodā. Jauno ceļazīmju oficiālā atklāšana iecerēta februārī, taču pirmā uzstādītā ceļazīme jau informē ceļu satiksmes dalībniekus par novada robežām. Kopumā Talsu novadā tiks uzstādītas astoņas šāda veida ceļa zīmes: aizvietojot četras jau pašreiz esošās un četras, kas tiks uzstādītas no jauna.
Iniciatīva par ceļazīmēm divās valodās radusies, ņemot vērā, ka 2021. gada 17. augusta starpinstitūciju sanāksmē „Par iespēju uzstādīt ceļazīmes ar informāciju lībiešu valodā” tika atbalstīta lībiešu valodas iekļaušana ceļazīmēs, šīm vajadzībām apstiprinot arī jaunu ceļa zīmju standartu. LU Lībiešu institūts ierosināja ideju par Talsu novada teritorijā ietilpstošās lībiešu kultūrvēsturiskās teritorijas – Lībiešu krasta – vietas nosaukumu zīmju lībiešu valodā uzstādīšanu. Institūtā veikti arī nepieciešamie priekšdarbi – apkopota informācija par Talsu novada teritorijā nomaināmajām un uzstādāmajām ceļazīmēm, precizēti lībiskie un latviskie nosaukumi.
25. janvāris
LU Lībiešu institūta pētnieks Uldis Balodis piedalījās Varšavas Universitātes Kultūras nepārtrauktības pētniecības un prakses centra semināru sērijā “Dekolonizējot pieejas pētot vēsturi un valodas-kultūras mantojumu”. Metodes, rīki, rezultāti un izaicinājumi” ar lekciju “Ludzas igauņi un Baltijas jūras somu kopienas Latvijā”. Viņš stāstīja par Ludzas igauņu valodu, vēsturi un savu pētniecisko darbu, kā arī pārējo Latvijas Baltijas jūras somu kopienu — it īpaši lībiešu — lomu mūsdienu latviešu valodas, kultūras un identitātes attīstībā.
10. janvāris
Latvijas Arheologu biedrība par 2023. gada arheoloģisko pieminekli izraudzījusies valsts nozīmes kultūras pieminekli “Svētupes lībiešu upurala – kulta vieta” (Nr. 1476), kas 2001. gadā iekļauta arī aizsargājamo ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko dabas pieminekļu sarakstā.
2023. gads ir īpašs, jo tieši pirms 50 gadiem tika veikta Svētupes upuralas arheoloģiskā izpēte arheologa Jura Urtāna vadībā (1973), bet arī tādēļ, ka šis gads ir Lībiešu mantojuma gads, kura nolūks ir padarīt Latvijas lībiskās saknes redzamas un sajūtamas. Svētupes lībiešu upuralas pasludināšana par gada arheoloģijas pieminekli ir lielisks iemesls pirmo reizi vai no jauna iepazīt šo savdabīgo pieminekli un pievērst uzmanību arī citiem ar lībiešiem saistītiem arheoloģiskajiem pieminekļiem Latvijā!
Lībiešu kultūras mantojuma saglabāšanas ziņā būtiski atzīmēt, ka Latvijā t.s. upuralas līdz šim konstatētas vienīgi lībiešu apdzīvotajās teritorijās – Svētupes, Salacas, Gaujas un Īģes upes krastos – un ir unikāla liecība par seno sakralitāti lībiešu kultūrtelpā.
8. janvāris
LU Lībiešu institūta vadītājs Valts Ernštreits un dziedātāja, komponiste Elīna Ose spēlē lībiešu spēli, kurā atklājas vairāki interesanti ar lībiešiem saistīti fakti. Noskatīties spēles ierakstu ir iespējams šajā saitē.
8. janvāris
Latvijas televīzijas raidījumā “Kultūrdeva” viesojas lībiešu kultūras popularizētāji mūsdienās – LU Lībiešu institūta vadītājs Valts Ernštreits un dziedātāja, komponiste Elīna Ose. Sarunas par un ap lībiešu kultūru un nupat sākušos Lībiešu mantojuma gadu. Raidījuma ieraksts skatāms šeit.
2. janvāris
LU Lībiešu institūta vadītājs Valts Ernštreits un viespētniece Lolita Ozoliņa Latvijas Radio 1 raidījuma “Kultūras rondo” studijā stāsta par Lībiešu mantojuma gadu un situāciju ar Latvijas pirmiedzīvotāju valodām, kuru aizsardzībai ANO izsludinājis valodu desmitgadi. Raidījuma “Mazās valodas pasaulē un lībiešu kultūras mantojuma saglabāšana” ieraksts pieejams šeit.
