30. decembris
Publicēta pirmā dziesma projektā “Dziedi līdzi un mācies lībiešu valodu!”. Pirmā dziesma Lēba kopā ar Julgī un Lelū Staltēm.
11. decembris
Sācies darbs pie jauna projekta, kas paredzēts lībiešu valodas apguvei. Projekts tapis ar Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) atbalstu. Vairāk par projekt šeit.
4. decembris
Kārļa Staltes apliecinājums par saņemto maksu par lībiešu valodā tulkotā „Ūž Testament” (Jaunā Derība) 42 eksemplāriem, ko Līvu savienība iegādājās Ziemassvētku. Vairāk mēneša priekšmeta aprakstā.
30. novembris
LU Lībiešu institūta pētnieka Valta Ernštreita priekšlasījums “Baltijas jūras somi Latvijā” 3. virtuālais Zemgales Krieviņu saiets (Lietuva–Latvija).
26. novembris
26. novembrī par Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli ievēlēts LU Lībiešu instiūta vadītājs Valts Ernštreits. Vairāk lasiet šeit.
13. novembris
Sākam īstenot jaunu VPP “Humanitāro zinātņu digitālie resursi”
Kopā ar kolēģiem no LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, Latvijas Nacionālā bibliotēka / National Library of Latvia, Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts, Latvijas Universitāte, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, Liepājas Universitāte, Latvijas Kultūras akadēmija un RTU – Rīgas Tehniskā universitāte sākam īstenot jaunu Valsts pētniecības programmu “Humanitāro zinātņu digitālie resursi”.
9. novembris
Fotogrāfija no B. Šuvcāne arhīva – fotogrāfija no 1939. gada 6. augusta Lībiešu tautas nama atklāšanas sarīkojuma, kurā tika spēlētas veselas divas izrādes. Šajā fotogrāfijā ir abu izrāžu aktieri, bet vairāk par abām izrādēm lasāms mēneša priekšmeta aprakstā.
23. oktobris
LU Lībiešu institūts piedalās DHN2020 konferencē ar prezentāciju “Taking the Livonians into the Digital Space”. Konferences tēzes apskatāmas šeit.
20. oktobris
Vairāk par DHN2020 darbsemināru “Digitālās pieejas apdraudētajām valodu kopienām: Ziemeļvalstu perspektīva” var lasīt šeit. Darbseminārā uzmanība tika pievērsta apdraudēto valodu digitālajiem resursiem un pētījumu metodēm. Darbsemināru var apskatīt tiešsaistē LU Lībiešu institūta YouTube kanālā.
13. oktobris
Valts Ernštreits un Janīna Kursīte-Pakule sarunā pie Māra Zandera runā par to kā mūsdienīgi lūkoties uz vēsturiskajām zemēm un tautām, kā viņu identitāte redzama un kā jaunas identitātes veidojas mūsdienās. Pirmā daļa, otrā daļa.
12. oktobris
Kampaņa “Visās valodās” ir aicinājums politikas veidotājiem, līderiem, universitātēm, pētniecības institūtiem, pētniecības finansētājiem, bibliotēkām un pētniekiem veicināt daudzvalodību zinātniskajā komunikācijā https://www.helsinki-initiative.org/lv.
9. oktobris
Vairāk par pasākumu var lasīt ziņu portālā LSM.lv un pasākuma FB lapā. Bildes no pasākuma apskatāmas šeit.
30. septembris
Oficiālās vizītes laikā LU Lībiešu institūtu apmeklēja Igaunijas Republikas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu (Urmas Reinsalu). Apmeklējuma gaitā ministrs iepazinās ar LU Lībiešu institūta darbību, lībiešu un igauņu mantojumu Latvijā, kā arī apliecināja Igaunijas Republikas atbalstu lībiešu valodas un kultūras mantojuma saglabāšanas, izpētes un attīstīšanas centieniem Latvijā.
26. septembris
Grāmatas “Ludzas igauņu ābece” atvēršanas svētki Eiropas valodu dienā, Ludzas tautas nama mazajā zālē.
24.–25. septemberis
Valta Ernštreita lekcija par lībiešu nemateriālā kultūras mantojuma un valodas stāvokli Latvijā (Töölö bibliotēkā, 24. septembrī). Arī par lībiešu dzejoļu tēmu – Baiba Damberga. 25. septembrī dzejas vakars kopā ar lībiešu dzejniekiem Baibu Dambergu un Valtu Ernštreitu Latvijas vēstniecībā Helsinkos. Valta Ernštreita lekciju var apskatīt šeit.
23. septembris
LU Lībiešu institūta pētnieki Valts Ernštreits un Gunta Kļava gadskārtējā Apdraudēto valodu fonda konferencē FEL24 piedalās ar referātu par pieredzi lībiešu valodas apguvē.
21. septembris
LU Lībiešu institūtam šodien divi gadi: no nulles līdz četriem pētnieciskajiem projektiem, desmit pētniekiem un milzum daudz draugu un atbalstītāju!
18. septembris
Pirmās Ludzas igauņu ābeces autors ir LU Lībiešu institūta pētnieks Uldis Balodis un izdevēji ir LU Lībieši institūts un Ludzas pilsētas galvenā bibliotēka.
Uldis Balodis ar pavisam svaigi iznākušo ābeci Rīgas lidostā septembra sākumā.
Valta Ernštreita foto
14. augusts
Visu septiņu stundu tīzeri jeb līb. kiužik var apskatīt šeit.
27. jūlijs
Lībiešu institūta darbinieki vadīja četras lībiešu valodas nodarbības. Bērni noskatījās jaunākās lībiešu valodas stundu versijas, kuras tagad ir pieejamas institūta YouTube kanālā.
24. jūlijs
Valsts prezidents Egils Levits Rīgas pilī vienkopus aicināja vēsturniekus, pētniekus, valodniekus, latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu nevalstisko organizāciju pārstāvjus, šīs jomas ekspertus un viedokļu līderus, lai spriestu par Valsts prezidenta iniciēto topošo latviešu zemju likumprojekta nepieciešamību un mērķiem, kā arī latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu ilgtspējas un attīstības plānu.
1. jūlijs
Kurzemes plānošanas reģiona pašvaldību teritorijas attīstības plānotāju un kultūras jomas speciālistu seminārā – darba grupa par kultūras jomu Kurzemes attīstības programmas 2021–2027 izstrādei.
29. maijs
Septiņas lībiešu valodas stundas – 6. stunda “Skaitļi lībiešu valodā” un 7. stunda “Vārdi, kas ienākuši no lībiešu valodas”. Sestās stundas laikā var iemācīties skaitīt līdz desmit un ar skaitļa vārdu palīdzību gūt ieskatu latviešu un lībiešu radu valodu skanējumā. Sarunas laikā var uzzināt par lībiešu radu tautu, īpaši igauņu un somu, devumu un palīdzību lībiešu pastāvēšanā un mantojuma vākšanā. Sestās stundas laikā iepazīstina ar vienu no ievērojamākajiem lībiešiem — Pēteri Dambergu — un viņa devumu, kā arī lībiešu folkloru kopumā. Septītā nodarbība iemāca atpazīt vārdus, kas latviešu valodā ienākuši no lībiešu valodas. Ir iespēja dzirdēt par dažādām Latvijas vietām, to vidū Daugavas lībiešu apdzīvotajām teritorijām no Aizkraukles līdz Rīgai, kur meklējams lībiešu mantojums. Nodarbības laikā var uzzināt par lībiešu pēdām Latvijas kultūrai svarīgos literāros darbos (Andreja Pumpura eposā „Lāčplēsis”), kā arī Rīgas lībiskajām saknēm un to, kur Rīgā ieraugāmi lībieši.
Top lībiešu valodas stunda. Filmē Dāvids Ernštreits.
Foto: LU Lībiešu institūts
28. maijs
Igaunijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas Radu tautu programmas padome LU Lībiešu institūta vadītājam Valtam Ernštreitam piešķir balvu Ilmapuu (Pasaules koks). Balva izveidota 2010. gadā, un to katru gadu piešķir vienam somugru pirmiedzīvotāju pārstāvim, bez kura aktīvā darba un iedvesmojošā parauga nebūtu iespējams runāt par dzīvu somugru tautas kultūru un tās izpausmēm mākslā un zinātnē.
Vairāk par balvu un laureātu skatīt šeit.
25. maijs
LU Lībiešu institūts pievienojas iniciatīvai, kas apvieno Latvijas pētniecības institūcijas ar mērķi popularizēt digitālās humanitārās zinātnes, atttīstīt šo pētniecības virzienu un sekmēt sadarbību Latvijā un ārpus tās.
http://www.digitalhumanities.lv/
22. maijs
Septiņas lībiešu valodas stundas – 5. stunda “Radinieku nosaukumi lībiešu valodā” kopā ar Ullu Fraser. Nodarbības mērķis ir iepazīstināt ar radinieku nosaukumiem lībiešu valodā; stāstīt par izlokšņu veidošanos un jaunvārdu ienākšanu valodā; radīt ieskatu lībiešu mūsdienu kultūras veidošanās procesā un lībiešu cīņā par saglabāšanos.
15. maijs
Septiņas lībiešu valodas stundas – 4. stunda “Vietvārdi lībiešu valodā” kopā ar Baibu Šuvcāni. Vietām lībiešu valodā ir savi nosaukumi, kas reizēm ievērojami atšķiras no latviskajiem. Lībiešu krasts ir veidojies, jūrai atkāpjoties, un tā ikdiena un saimniekošana vienmēr bijusi saistīta ar jūru.
8. maijs
Septiņas lībiešu valodas stundas – 3. stunda “Krāsas lībiešu valodā” kopā ar Dāvidu Ernštreitu. Lībiešu karogs ir ōļaz-vālda-siņņi (zaļš, balts, zils), un šīs krāsas ataino skatu, ko zvejnieks redz, raugoties no jūras uz krastu.
24. aprīlis
Septiņas lībiešu valodas stundas – 2. stunda “Lībiešu valodas skaņas” ar Julgī Stalti. Otrās stundas mērķis ir iepazīstināt ar lībiešu valodas alfabētu un skanējumu; sniegt ieskatu lībiešu tradīcijās; rosināt izprast valodas un kultūras saistību
17. aprīlis
Pirmā reize Latvijas vēsturē, kad visiem Latvijas vispārizglītojošo skolu skolēniem tiek piedāvāta iespēja iepazīt Latvijas pirmiedzīvotāju – lībiešu – valodu un kultūru. Šis lielais solis ir sperts kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju. Paplašinātā veidolā tās iecerēts izvietot arī LU Lībiešu institūta Youtube kanālā un iespēju robežās tiks papildinātas ar jaunām.
Lībiešu valodas 1. nodarbība ir skatāma šeit. Pēc nodarbības katrs uzzina par valodu daudzveidību pasaulē; izprot terminu „pirmiedzīvotāji”, zina par Latvijas pirmiedzīvotājiem lībiešiem un viņu valodu un ir apguvis pieklājības frāzes lībiešu valodā.
14. aprīlis
Uzsaukums iesūtīt idejas, lai varētu apkopot visas tuvās vai tālās ieceres un darāmos darbus, kas nepieciešami, lai saglabātu lībiešu kultūru mums un nākamajām paaudzēm. Vairāk par ieceri šeit.
21. marts
Tradicionāli putnu modināšana notiek pirmajā sestdienā pēc pavasara saulgriežiem, un šogad pavasara sākums ir 20. martā pulksten 5 un 50 minūtēs. Putnu modināšana ir sens lībiešu rituāls, kas tradicionāli noticis pavasara saulgriežu rītā vai Lieldienu pirmajā svētku rītā, kad tika dziedāta putnu modināšanas dziesma “Tšītšōrlinkizt”, kurai piemita buramvārdu raksturs. Modināšanas dziesmas vārdi un vairāk par tradīciju lasāms šeit.
Modināšanas rituāls ne tikai pasteidzina pavasari, tam piemīt arī maģisks spēks: tas stiprina veselību un palīdz īstenot no sirds izlolotas vēlmes. Iemūžinātos putnu modināšanas foto un video aicinām izvietot sociālo tīklu profilos ar tēmturi #tšītšōr vai sūtīt info@livones.net.
Šeit var apskatīt Valta Ernštreita, Zanes Ernštreites un Ullas Fraseres putnu modināšanu rituālus.
Lībiešu folkloras kopa “Kāndla” modina putnus Liepenē. Ilgas Pornieces foto
5. marts
LU starptautiskās konferences sekcijā “Latviešu valodas digitālie resursi un rīki vienotā pētniecības infrastruktūrā” tika runāts par lībiešu valodas elektroniskajiem resursiem, valodas nākotni un šī brīža projektiem.
4. marts
900 sekundēs saruna ar Lībiešu institūta vadītāju Valtu Ernštreitu un Salaspils jauktā kora “Lōja” vadītāju Ģirtu Gailīti. Lībiešu valoda ir viena no Lībiešu kultūrtelpas galvenajām sastāvdaļām un lai to saglabātu, lībiešu kultūrtelpu aicina iekļaut UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Sarunu var noskatīties šeit.
27. februāris
Latvijas Republikas Kultūras ministrijā notika viena no jaunajām kultūrpolitikas pamatnostādnēm 2021–2027 veltītajām diskusijām. Tā bija plaši apmeklēta un saturīga. Ceļā uz jaunā dokumenta sagatavošanu daudzās diskusijās tikās plaša spektra profesionāļi. Šis dokuments top ar plašu iesaisti, viedokļu un domu apmaiņu top, lai tas varētu būt kā nozares orientierus nākamajiem gadiem.
24. februāris
21. februāris
Starptautiskajā dzimtās valodas dienā ikviens bija aicināts apgūt lībiešu valodu tiešsaistē LU Lībiešu institūta kanālā vietnē YouTube, kur video ir skatāms arī šobrīd. Lībiešu valodas mācību stundā ar LU Lībiešu institūta pētnieku, lībiešu bērnu un jauniešu vasaras skolas Mierlinkizt bērnu un Salaspils jauktā kora Lōja dziedātāju palīdzību varēja gūt ieskatu lībiešu valodā, iepazīt tās skanējumu un savdabību, kā arī iemācīties lībiešu valodā nodziedāt lībiešu tautasdziesmu Tšītšōrlinkizt – putnu modināšanas dziesmu, ar kuru lībieši tradicionāli ieskandina pavasari.
Vairāk par lībiešu valodas nedēļu var lasīt šeit.
LU Lībiešu institūtā atzīmējām Starptautisko dzimtās valodas dienu, kuru organizē mūsu institūts ar UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas un Latvijas Nacionālā kultūras centra atbalstu.
Lībiešu sabiedriskās organizācijas sagatavojušas vēstuli ar vēlmi nominēt Lībiešu kultūrtelpu UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma, kam nepieciešama neatliekama saglabāšana, sarakstam. 21. februārī vēstule simboliski tika nodota Latvijas Nacionālais kultūras centrs Nemateriālā kultūras mantojuma padomei. Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā lībiešu kultūrtelpa iekļauta jau 2018. gadā. LSM.lv raksts lasāms šeit.
18. februāris
Dzimtās valodas nedēļā Latvijas Radio 1 katru dienu deva iespēju ieklausīties lībiešu valodā. Tā skan lībieši – 1.–5. daļa (https://lr1.lsm.lv/lv/tema/ta-skan-libiesi.b362/).
14. februāris
27. janvāris
Ciemos bija Zemgales Krieviņi – Voti! Esam kļuvuši par oficiālo akadēmisko un praktisko aizbildni viņiem. Pirmajā tikšanās reizē pārrunājām sadarbības iespējas, t.s. Lībiešu institūta iesaistīšanos šī gada 3. Zemgales krieviņu saieta organizēšanā.
Kopā ar lībiešu bērniem un Līvu Savienību atklājām lībiešu dzejnieka K. Staltes 150. jubilejas gadu.
LU LI pētnieka Ulda Baloža raksts par Somijas Kone fonda finansēto Ludzas igauņu pētniecību.
25. janvāris
Nodarbības tēma – Kārlis Stalte.
Janvāris
2020. ir izcilā lībiešu kultūras darbinieka Kārļa Staltes (1870. gada 9. augusts Mazirbe – 1947. gada 12. janvāris Vācija, Fērbelina) 150. dzimšanas dienas gads. Lībiešu kultūrtelpā šī gada iecerēs un darbos daudzi notikumi būs saistīti tieši ar viņa vārdu. Vairāk šeit.
Kārlis Stalte