LĪVÕD INSTITŪT

12. novembrī LR Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē izskatīja jautājumu “Par lībiešu kultūras un valodas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību”.

Ziņotājs LU Lībiešu institūta vadītājs Valts Ernštreits deputātiem atgādināja, cik nozīmīga ir lībiešu valoda, kas šobrīd ir visapdraudētākā valoda Eiropā. Viņš uzsvēra, ka lībiešu mantojums ir viens no latviešu nācijas un Latvijas stūrakmeņiem, un tāpēc lībiešu valodas un kultūras saglabāšana, aizsardzība un attīstība ir vitāli svarīga visai Latvijai kopumā un ikvienam latvietim un Latvijas iedzīvotājam. Latvijas rūpes par lībiešu valodas un kultūras saglabāšanu parāda ne tikai attieksmi pret savām saknēm, bet arī to, cik svarīgas patiesībā Latvijai ir Eiropas kopīgās vērtības, un to, vai Latvija patiešām ir pietiekami pieaugusi, lai varētu kļūt par pārtikušu Ziemeļvalsti. Jo kļūt par Ziemeļvalsti nenozīmē piepildīt bankas kontus, tas vispirms nozīmē pārmaiņas domāšanā un attieksmē – pret pamatvērtībām, pret sevi un savām saknēm, un arī pret pamattautībām.

 

Gan likumā “Par Latvijas nacionālo un etnisko grupu brīvu attīstību un tiesībām uz kultūras autonomiju”, gan Valsts valodas likumā ir noteikts, ka valsts uzņemas atbildību par lībiešu kultūras un valodas saglabāšanu, kā arī tās attīstību. Taču valstī šobrīd nav nekādas politikas vai mehānismu, kas nodrošinātu abu likumu izpildi. Būtībā visas atbildības, kas ir noteiktas likumos, gulst uz pašu lībiešu, sabiedrisko organizāciju un entuziastu pleciem, un pašlaik (kopš 2017. gada) lībiešu sabiedriskajām organizācijām ar Kultūras ministrijas starpniecību pieejams mērķfinansējums lībiešu kultūras saglabāšanai un attīstībai – 10 000 EUR gadā jeb 833 EUR mēnesī, ko pārsvarā izmanto regulāro pasākumu – Lībiešu svētku, bērnu vasaras nometnes un portāla Livones.net – finansēšanai, sedzot aptuveni piekto daļu patieso izmaksu.

Stāstot par Lībiešu institūta zinātnisko veikumu, ziņotājs ieskicēja vēl vienu problēmu loku: “Līdz ar institūta nodibināšanos pēc desmit gadu pārtraukuma ir izveidojusies pirmā institūcija, kuras darbība saistīta ar Latvijas otro pamattautību – lībiešiem. Nu jau vairāk nekā gadu diendienā konsultējam Latvijas un citu valstu pētniekus un pētniecības iestādes, muzejus un arhīvus, pašvaldību darbiniekus, Latvijas un Igaunijas valsts iestādes, ANO un UNESCO ekspertus, tūrisma informācijas centrus, uzņēmējus, privātpersonas, studentus, skolēnus, juristus, māksliniekus, rakstniekus, mūziķus, bibliotekārus un skolotājus. Lai stāstītu par lībiešiem, institūts ticis aicināts uz zinātnieku nakti, muzeju nakti, Ventspils lībiešu kultūras dienām, Lībiešu svētkiem un Lībiešu bērnu vasaras skolu, UNESCO pirmiedzīvotāju valodu gada pasākumiem Latvijā un citās valstīs, skolām, augstskolām, pasākumiem, intervijām, konferencēm un sapulcēm. Mums klauvē pie durvīm, zvana, raksta e-pasta vēstules. Tas viss liecina par milzīgo informatīvo un institucionālo vakuumu. Papildus esam arī nodrošinājuši lībiešu valodas pamatvajadzības – uzturējuši un papildinājuši lībiešu valodas elektroniskos resursus, veidojuši jaunvārdus un standartizējuši, konsultējuši valodas jautājumos pasniedzējus, sabiedriskās organizācijas un entuziastus, veidojuši lībiešu vietvārdu sarakstu un darījuši daudzas citas valodas dzīvotspējas nodrošināšanai nepieciešamās lietas. Kā institūciju, kuras darbība veltīta lībiešiem, milzīgajai interesei par lībiešiem un lībiešu valodu mūs vajadzētu priecēt. Ja ne viens sīks apstāklis – finansējums šādam darbam ir apaļa nulle.”

Komisijas sēdē Līvu savienības vadītāja Ieva Ernštreite atzina, ka lībiešu bērniem nepietiek ar desmit dienām vasaras nometnē, lai iemācītos valodu, bet ventspilnieku pārstāvis Ilmārs Geige, kurš savulaik vadīja nu jau likvidētās valsts ilgtermiņa mērķprogrammas “Lībieši Latvijā” izstrādes darba grupu, atgādināja deputātiem, ka, ja reiz valsts ir uzņēmusies atbildību, tai jāgādā arī par finansējumu lībiešu valodai, kultūrai un Lībiešu institūta darbībai.

Sēdes noslēgumā komisijas vadītājs Arvils Ašeradens rosināja Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas un citu iesaistīto ministriju valsts sekretāru tikšanos, lai precizētu turpmākās rīcības valsts atbildības nodrošināšanā.

Par Saeimas komisijas sēdi skatīt arī šeit un šeit.

Iznācis informatīvā izdevuma “Lībieši/Līvlizt” otrais atjauninātais un papildinātais laidiens. Tā saturs papildināts ar informāciju par 2018. gadā nodibināto LU Lībiešu institūtu un Lībiešu kultūrtelpas iekļaušanu Latvijas Nacionālā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, kā arī citiem faktiem.

Buklets iepazīstina ar lībiešu simboliem un svētkiem, ar organizācijām, avotu krātuvēm, ekspozīcijām un pieminekļiem. Daudz uzmanības veltīts lībiešu vēsturei sendienās, arheoloģiskajām liecībām, kā arī notikumiem 20. un 21. gadsimtā.

Bukleta vāks. Zanes Ernštreites dizains

Izdevums ļauj iepazīt lībiešu valodas īpatnības, vārdus, kas ienākuši latviešu valodā, sniedz priekšstatu par sakāmvārdiem, teikām, ticējumiem, svarīgākajām kalendāra dienām un cilvēkiem, kas apkopojuši lībiešu folkloru. Bukleta veidotāji pievērsuši uzmanību kā tradicionālajām nodarbēm, apģērbam un ēdieniem, tā arī mūsdienu kultūrai – literatūrai, mākslai un mūzikai, turklāt cēluši gaismā tos latviešu rakstniekus, māksliniekus un mūziķus, kas vai nu ir lībiskas izcelsmes, vai arī savos darbos pievērsušies lībiešu tematikai.

Buklets būs noderīgs arī tiem, kas plāno iepazīt Ziemeļkurzemes jūrmalu, – tas koncentrēti izved cauri Lībiešu krastam – kādreizējiem četrpadsmit lībiešu zvejniekciemiem, sniedzot īsu ieskatu vēsturē un pastāstot par nozīmīgākajām celtnēm.

Informatīvo izdevumu “Lībieši” laidis klajā Lībiešu kultūras centru sadarbībā ar Latvijas Universitātes Lībiešu institūtu, saņemot Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu. Tekstu autori ir Gundega Blumberga, Renāte Blumberga, Baiba Damberga un Valts Ernštreits, bet dizainu veidojusi Zane Ernštreite.

2019. gada 18. novembrī Lībiešu tautas namā Mazirbē notiks Latvijas Republikas proklamēšanas 101. gadskārtai un Lībiešu karoga dienai veltīts īpašs svētku koncerts sadarbībā ar Valsts prezidenta kanceleju un Dundagas novada pašvaldību. Tā norisi nodrošina VSIA “Latvijas Koncerti” sadarbībā ar Līvu (lībiešu) savienību – Līvõd Īt.

18. novembris lībiešu saimei, lai arī kur tās ļaudis šobrīd dzīvotu, katru gadu ir īpašs. Šajā dienā svinam Lībiešu karoga dienu, kura savu īpašo vietu lībiešu kultūrā pēc Starptautiskās lībiešu draugu biedrības un Lībiešu kultūras centra ierosmes atguva 1998. gadā. Bet pirmo reizi zaļibaltzilo karogu pacēla Mazirbes mācītājmuižā 1923. gada 18. novembrī. Šeit tā paša gada pavasarī tikai dibināta jauna sabiedriskā organizācija Līvõd Īt un tai bija vajadzīgs savs karogs.

Plkst. 16.30 svētku dienas ieskaņā – lībiešu himna Min izāmõ (Mana tēvzeme), karoga dziesma Plagā loul, uzrunas un vēlējumi. Svētku koncerta dalībniekus un klausītājus videouzrunā sveiks Valsts prezidents Egils Levits.

Lībieši tur godā savus simbolus, savus izcilos senčus un viņu nozīmīgo veikumu lībiešu kultūrvēsturē. Pavisam tuvu ir 2020. gads, kad plaši tiks atzīmēta ievērojamā lībiešu dzejnieka un sabiedriskā darbinieka, lībiešu himnas Min izāmõ (Mana tēvzeme) un karoga dziesmas Plagā loul tekstu autora Kārļa Staltes 150. jubileja.

 

Koncerta sākums – 17.30.

2018. gada nogalē komponists Raimonds Tiguls pēc Rīgas Doma zēnu kora diriģenta Mārtiņa Klišāna aicinājuma uz kopīgu projektu, kas ieskandinātu kora 70. jubilejas sezonu, sāka darbu pie vokāli instrumentāla dziesmu cikla “Rīta un vakara dziesmas”. Šo ciklu, kuru klausīsimies svētku koncertā Mazirbē, raksturo tā īpašā noskaņa, emocijas, iedvesma, miers un harmonija.

Rīgas Doma zēnu koris diriģenta Mārtiņa Klišāna vadībā pazīstams gan mūsmājās – Latvijā, gan arī daudzās jo daudzās ārvalstīs. Kopā ar kori šajā koncertā muzicēs instrumentālā grupa – Roberts Rasa (basģitāra), Kristers Hartmanis (sitamie instrumenti), Andis Klučnieks (stabules, flauta), Rihards Lībietis (ģitāra). Pie klavierēm – komponists un vairāku šī koncerta skaņdarbu aranžētājs Raimonds Tiguls.

 

“Lai Mazirbē allaž lepni plīvo kā Latvijas, tā lībiešu karogs! Lai Latvijas līvu kopiena stipri turas pie savām saknēm, darot bagātāku mūsu valsti!” (No Valsts prezidenta Egila Levita pateicības vēstules 2019. gada Lībiešu svētku rīkotājiem – 05.09.2019).

Priecīgus svētkus!

Pēc Ventspils novada pašvaldības projekta “Etnisko kultūrtelpu attīstība kā tūrisma galamērķis “UNESCO-tūrisms”” pasūtījuma Lībiešu kultūras centrs pētīja, kā Lībiešu krastā uzņēmējdarbībā izmanto lībiešu kultūrtelpas elementus. Aptauja aptvēra teritoriju no Ovišu ciema Tārgales pagastā līdz Melnsila ciemam Rojas novadā.

Aptaujas “Lībiešu kultūrtelpas elementu izmantošana uzņēmējdarbībā Lībiešu krastā” mērķis bija noskaidrot, vai uzņēmēji vēsturiskajā lībiešu krasta teritorijā – no Ovišiem līdz Melnsilam – izmanto un piedāvā iepazīt lībiešu kultūrtelpas aprakstā iekļautos elementus, kā arī noskaidrot tos kultūras mantojuma nesējus, kas spēj sniegt vietējiem uzņēmējiem, plašāk – ikvienam tūristam, nepieciešamās zināšanas par lībiešu kultūrtelpu kā šī tūrisma galamērķa īpašo un specifisko komponentu. Lībiešu nemateriālais kultūras mantojums 2018. gadā tika iekļauts Latvijas Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, turklāt tas ir sācis savu ceļu arī uz UNESCO sarakstu. Iekļaušana aizsargājamo bagātību sarakstā pati par sevi nenodrošina konkrētās vērtības saglabāšanos vai turpmāku attīstību. Taču tas ļauj aktivizēt gan pašu kopienu – mantojuma glabātājus un nesējus, gan ar to saistītās institūcijas – pašvaldības, valsts iestādes un pētniecības centrus, uzņēmējus, veicinot izpratni par mantojuma nozīmi un vēlmi atbalstīt mantojuma sagabāšanu un attīstību.

Guntas Kļavas foto

Mūsdienās Lībiešu krasts ir vizuāli neiezīmēta teritorija, kas izkaisīta triju pašvaldību teritoriju nomalēs (Ventspils novads, Dundagas novads, Rojas novads). Administratīvā sašķeltība atspoguļojas arī informācijas izvietojumā, kas lielākoties vēsta nevis par vienotu lībiešu vēsturisko teritoriju, bet gan atsevišķiem ciemiem vai pat objektiem, nesniedzot pamata informāciju, piemēram, kas ir lībieši, kāda ir to savdabība un kāpēc tieši šī Latvijas daļa tiek dēvēta par Lībiešu krastu. Tāpēc jo būtiskāka nozīme ir iesaistīto dalībnieku darbībai lībiešu mantojuma saglabāšanā un popularizēšanā – gan vietējiem tūrisma uzņēmumiem, gan Lībiešu tautas namam Mazirbē, gan Kolkā 2019. gadā atklātajam Lībiešu saieta namam, kurā iekārtota gan ekspozīciju zāle, gan arī tieši tūrisma infrastruktūras nodrošinājumā nozīmīgais tūrisma informācijas punkts ar nepieciešamo pamatinformāciju par lībiešu kultūras mantojumu un tradīcijām (vairāk: http://www.livones.net/lv/norises/2019/?9533-2 un http://www.visit.dundaga.lv/various/libiesu-centri/90).

Guntas Kļavas foto

Pašlaik norādes uz objektiem un informācija galvenokārt atrodama Dundagas novada ciemos, taču arī te ir daudzi objekti, kuri ir nozīmīgi lībiskā mantojuma glabātāji, par kuriem nav informācijas vai norāžu. Lai gan norādēs un informācijas stendos vietām lietota arī lībiešu valoda, tomēr kopējā informācijas kvalitāte būtu uzlabojama. Vienlaikus, lai gan lībiešu valodai jau 1999. gadā izdotajā Latvijas Valsts valodas likumā noteikts ekskluzīvs izņēmums, ar kuru vietu, iestāžu, sabiedrisko organizāciju u. c. nosaukumos līdztekus latviešu valodai atļauts izmantot arī lībiešu valodu, joprojām nav uzstādīta neviena oficiāla bilingvāla norāde vai iestādes izkārtne lībiski.

Valodas un kultūras mantojuma izpausme lingvistiskajā ainavā ir nozīmīgs elements arī tūrismā, to norādīja arī aptaujātie uzņēmēji, uzsverot, ka tieši vizuāli redzamā informācija dabā nereti rada tūristu padziļinātu interesi par lībiešiem. Tas attiecas gan uz kopumā attiecīgajā teritorijā izvietoto informāciju, gan uz pašu uzņēmumu saistīto darbības vidi, pakalpojumiem un ar to saistīto publiski pieejamo informāciju.

Aptaujātie gandrīz divi desmiti uzņēmēju pārstāv plašu spektru gan darbības jomas, ilguma un pieredzes, gan arī saistības ar Lībiešu kultūrtelpu ziņā. Aptaujas teritorija iekļaujas vērtīgā dabas ainavā, kas līdz ar lībiešu kultūras mantojumu ir tās īpašā vērtība. Tāpēc arī datu analīze liecina, ka specifika, kas vieno aptaujāto skatījumu uz savu biznesu, ir tieši kultūras un dabas tūrisms, kur tūrists tiek skatīts kā dabas vērtību un kultūras cienītājs un izpratējs. Tūrisma specifika šajā teritorijā ir raksturojama ar pašu uzņēmēju formulētajiem atslēgas jēdzieniem: miers, dabas mīlestība, jūra kā harmonijas avots un arī kā iztikas avots tradicionālā skatījumā, svaigs gaiss, t. s. zaļais dzīvesveids, ar dabas iepazīšanu un atpūtu dabā saistīts aktīvais tūrisms, cieņa pret kultūras vērtībām, cieņa pret tradīcijām – no zivju kūpināšanas pēc senču metodēm un tradicionālā dzīvesveida līdz lībiešu kultūras un vēstures dziļākai izpratnei un informācijas pieejamībai par to. Samērā jauns uzņēmējdarbības virziens ir tā saucamais aktīvais tūrisms, ko piedāvā dabas sniegtās iespējas – jūra un Irbes upe. Uzņēmēji, kas piedāvā laivošanu, makšķerēšanu, izbraucienus ar kajakiem un citiem ūdens transporta veidiem, ir veiksmīgi ieskicējuši šī aktīvās atpūtas veida ciešo saistību ar izpratni par atpūtu dabā, netraucējot un nepostot procesus dabā.

Guntas Kļavas foto

Ar norisēm dabā ir saistīta arī tūrisma piedāvājumu sezonalitāte – to norādīja visi aptaujātie. Lai gan, piemēram, viesu izmitināšanas pakalpojuma sniedzēji lielākoties ir spējīgi strādāt visu gadu un to arī dara, tomēr t. s. nesezonā saskaras ar lielām grūtībām. Sezonalitāte ir arī priekšnosacījums tam, ka ziemā nav pieejami pilnvērtīgi ēdināšanas pakalpojumi. Protams, vasarā uzņēmējdarbība noris veiksmīgi, un, kā norādīja daži respondenti, iespējams, tūristu plūsma būtu vēl plašāka un veiksmīgāka, ja piedāvājuma dažādība būtu lielāka.

Visi uzņēmēji, kuri ir saistīti ar lībiešiem izcelsmes vai radniecības ziņā, izmanto dažādus lībiešu kultūrtelpas elementus vai nu kā piedāvātā pakalpojuma sastāvdaļu, vai arī iesaista kādu no elementiem kā vizuālu vai informatīvu piedāvājuma papildu detaļu. Savukārt tie uzņēmēji, kuri nav saistīti ar lībiešiem izcelsmes vai radniecības ziņā, minēja, ka viņiem nav ienācis prātā to izmantot. Taču būtiskākais ir tas, ka visi uzņēmēji aptaujas laikā izteica vēlmi iesaistīt kādu no lībiešu kultūrtelpas elementiem savā biznesā turpmāk. Kā norādīja uzņēmēji, interese par lībiešiem ir aktīva. Atkarībā no katra uzņēmēja zināšanu līmeņa tūristiem tiek sniegta nepieciešamā informācija – zinātāji spēj sniegt bagātīgu un interesantu informāciju, sākot ar vispārīgiem pamatdatiem un beidzot ar personiskiem stāstiem par Lībiešu krastu, ciemiem, tradicionālo dzīvesveidu, katra ģimeni, kultūru utt.

Tie uzņēmēji, kuru zināšanas nav tik pilnīgas, sniedz pamata informāciju par to, kur var uzzināt vairāk – vasarā pieejamais Lībiešu tautas nams Mazirbē un pastāvīgi pieejamais jaunais Lībiešu saieta nams Kolkā, kurā strādā profesionāls speciālists, ar kuru ir izveidojusies arī laba sadarbība vismaz tiem uzņēmējiem, kuri darbojas tieši Lībiešu krasta Dundagas novada ciemos. Taču uzņēmēji norādīja, ka arī neliela apjoma viegli izprotami informatīvi materiāli tieši par lībiešu kultūru un Lībiešu krastu būtu ļoti nepieciešami, īpaši ņemot vērā to, uz ko norādīja daži uzņēmēji – vispārīgie novada vai reģiona tūrisma izdales materiāli un kartes ir diezgan nepilnīgi informācijas kvalitātes un arī kvantitātes ziņā: “Kāpēc nevar tajos ceļvežos salikt visu – katru mazāko objektu? Citādi sanāk, ka te jau nav ko darīt ilgāk kā vienu dienu.”

Guntas Kļavas foto

Arī katra uzņēmēja darbības pieredze un skatījums uz sava biznesa mērķiem un plāniem ietekmē kopējo Lībiešu krasta seju tūrista acīs. Katram ir savi uzņēmējdarbības principi, mērķi un arī pieredze, tāpēc īpaši novērtējama ir personīgā ieinteresētība un ieguldījums lībiešu kultūrtelpas popularizēšanā. Kā norādīja kāda no aptaujātajām uzņēmējām, “man jau te varēja būt vienkārši kaut kāds ‘vagončiks’, kur nakti pārlaist”, tomēr lībiskais un viss ar to saistītais ir tieši tas, kas dod šīs teritorijas uzņēmējiem gan īpašo misijas apziņu, gan arī izceļ viņus citu Latvijas tūrisma uzņēmumu vidū.

Lībiešu kultūrtelpas elementu ieviešana un paplašināšana uzņēmējdarbībā ir saistīta ar informācijas, t. sk. informatīvo materiālu pieejamību, ko norādīja visi uzņēmēji. Tie, kuru pašu zināšanas ir pietiekamas un plašas, protams, pamatā informācijas sniegšanai interesentiem izmanto tieši tās. Dažiem uzņēmējiem, kas pamatā nodrošina izmitināšanas pakalpojumu, ir arī pašu veidotas lielākas vai mazākas bibliotēkas ar dažādiem izdevumiem par lībiešiem. Pamata materiāls ir vai nu pieejams tūristam viegli pieejamā vietā, vai arī pašu uzņēmēju skatījumā vērtīgākie avoti nav eksponēti publiski, bet ir pieejami, ja ir īpaša interese. Taču pietrūkst īsas, konkrētas, viegli lasāmas informācijas apkopojuma vai nu bukletu, vai informatīvo lapu veidā.

Ņemot vērā tūrisma specifiku, tieši īsi, pārskatāmi un konkrēti informatīvie materiāli tiek uzskatīti par vispiemērotāko formātu: to var ātri apskatīt, tas neaizņem daudz vietas, no tā iegūstama pamata informācija. Savukārt plašāki materiāli ir un varētu būt pieejami, ja ir specifiska interese, kas uzņēmēju vērtējumā ir pietiekami liela, turklāt papildu plašāki materiāli arī nebūtu dodami par velti, ņemot vērā to sagatavošanas izmaksas, bet iespējām tos iegādāties vajadzētu būt nodrošinātām. Vērtējot kopējos novada tūrisma materiālus, uzņēmēji norādīja, ka tie ir pārāk vispārīgi un tajos nav iekļauta pat vispārzināmā un pamata zināšanām nepieciešamā informācija ne par nozīmīgiem objektiem, ne par lībiešu mantojumu kā tādu.

Guntas Kļavas foto

Pie informācijas pieejamības uzņēmēji norādīja vēl divus aspektus, kas turpmākajā tūrisma attīstībā izpētes teritorijā varētu būt nozīmīgi. Pozitīvi tika vērtēts Kolkā atvērtais Lībiešu saieta nams, kuras darbiniecei ir laba sadarbība ar Lībiešu krasta uzņēmējiem, kā arī profesionālās zināšanas un iemaņas tūrismā, tajā pieejama nepieciešamā informācija, ekspozīcija u. tml. Tie uzņēmēji, kuri paši nejūtas pietiekami zinoši par lībiešu jautājumiem, norādīja, ka visus interesentus nosūta uz Saieta namu, kur viņiem ir pieejama profesionāla attieksme, informācija un arī papildu aktivitātes (izstādes, ekspozīcijas, interaktīvais materiāls). Vasaras sezonā tūristiem norāda arī uz iespēju apskatīt Lībiešu tautas namu Mazirbē, kurā arī ir pieejama ekspozīcija, kā arī darbojas kafejnīca. Taču, kā norādīja tieši Mazirbes un tai tuvāk esošie uzņēmēji, trūkums ir tas, ka Tautas nams nav atvērts un informācija nav pieejama vienmēr, tam nepieciešams darbinieks. Trešā vieta, uz kuru tūristi arī tiek sūtīti, ir uzņēmums “Kolkasrags”, kurš piedāvā tūristiem Kolkas ragā plaša spektra pakalpojumus – no autostāvvietas līdz informācijas sniegšanai.

Jau tas nelielais norāžu, vides zīmju, informatīvo stendu un uzrakstu, kas ir pieejams lībiešu valodā, rada lielu tūristu interesi par vietu, kurā viņi ir nonākuši. Arī tie, kuri atbraukuši atpūsties pie jūras vai iebraukuši pēc zivīm, pievērš uzmanību uzrakstiem lībiešu valodā. Pašlaik informatīvā vide ir nepietiekama un sporādiska, bez kopīgas Lībiešu krasta vienotas vizuālās koncepcijas, turklāt nereti arī novecojusi, noplukusi un arī informatīvā ziņā nepilnīga ne lībiešu, ne arī latviešu valodā. Tāpēc tas būtu viens no pirmajiem uzdevumiem Lībiešu krasta gan kā īpašās kultūrvēsturiskās lībiešu teritorijas parādīšanā ikvienam iebraucējam, gan arī lībiešu mantojuma saglabāšanā, tādējādi nodrošinot abpusēju labumu – tūrisma attīstību un kultūras saglabāšanu un attīstību.

Guntas Kļavas foto

Gandrīz visu aptaujāto uzņēmēju darbībā vai to atrašanās vietā ir iekļauti lībiešu kultūrtelpas elementi. To klāsts vairāk vai mazāk aptver gandrīz visus kultūrtelpas aprakstā iekļautos nemateriālā mantojuma elementus. Tos izmanto un popularizē gan aptaujātais kultūras nesējs Kolkas ansamblis “Laula”, gan arī netieši visi lībiešu dzīvē iesaistītie. Sarakstā iekļautās zvejas un saimniekošanas tradīcijas, zivju apstrādi,  tradicionālo ēdiena gatavošanu pakalpojumos piedāvā septiņi uzņēmēji. Viņu darbība ir ļoti vērtīga, raugoties tieši tradicionālo prasmju saglabāšanas aspektā. Piemēram, Kolkas uzņēmējs, kas piedāvā pēc senām tradīcijām čiekuros kūpinātas zivis, apzinoties, ka mūsdienās kūpināt zivis var ar daudz vienkāršākām metodēm, uzsvēra tieši šī kūpināšanas veida īpašo nozīmi saistībā ar tradīcijām.

Savukārt Lībiešu krastā (un ne tikai) labi zināmā zivju kūpinātāja Pitragā darbība lielā mērā ir saistīta ne tikai ar pašu produkta gatavošanu, bet arī ar lībiešu tradicionālā dzīvesveida ekspozīciju, kur var apskatīt gan krastā izmantotos žogus, kam ir arī liela kultūrvēsturiska vērtība, gan arī dažādus priekšmetus. Kā norādīja uzņēmējs, “svarīgi, ka tiek saglabātas vērtības, cilvēkiem pārdodot stāstus par seniem laikiem, kultūru un vēsturi”. Tieši katras vietas unikālie stāsti ir tas, kas nepieciešams tūristam. Arī ēdiena gatavošana un degustācijas Kolkas Ūšos ir gan uzņēmējas pamatbiznesa sastāvdaļa, gan arī mērķtiecīga lībiešu mantojuma saglabāšana. Turklāt šis uzņēmums ir viens no retajiem, kura īpašniece pārzina lībiešu valodas pamatus, tādējādi savā darbā vairāk iekļaujot lībiešu valodas elementus – gan spējot interesentus iepazīstināt ar lībiešu valodas skanējumu, gan arī ieviešot lībiešu valodu pašu gatavotajos vizuālajos materiālos.

Guntas Kļavas foto

Uzņēmēji, kas pamatā piedāvā tikai izmitināšanas pasākumus, izmanto lībiešu kutlūrtelpas elementus vizuālajā materiālā un noformējumā – no minimālā: lībiešu karogs un elementi karoga krāsās, līdz dažādiem eksponētajiem priekšmetiem, informatīvajiem materiāliem. Viena no viesu izmitināšanas uzņēmuma saimniecēm Mazirbē sagaida viesu grupas lībiešu tautastērpā, stāstot par īpašo vietu.

Lībiešu karogs un karoga krāsas ir pirmais, ko uzņēmēji norādījuši kā spēcīgāko piederības rādītāju. Zaļā, baltā un zilā krāsa ir tās, kas vispirms saistās ar lībiešiem, ir kļuvušas atpazīstamas kā lībiskais krāsu kods un tieši šīm krāsām būtu jābūt pamatā jebkādām ar lībiešiem saistītu vizuālu elementu, tūrisma attīstības vai Lībiešu krasta attīstības koncepciju un darbības plānu izstrādē, ja tādi tiktu veidoti.

Otrs elements, kam ir tikpat liela nozīme, bet kura izpausme un funkcija ir nedaudz citāda, ir lībiešu valoda. Tā tiešām arī uzņēmējdarbībā ir kā vienojošais un caurvijošais elements, kas uzņēmējiem ir nozīmīgs arī vairāku iemeslu dēļ: kā piederības rādītājs, kā cieņas pret valodu kā vienu no tautas pamatvērtībām rādītājs, kā intereses radītājs tūristiem, lai meklētu un izzinātu vairāk. Vērtīgi, valodas saglabāšanai noderīgi un tūrisma veicināšanai būtiski ir uzņēmēju pašu centieni iedzīvināt lībiešu valodu savos pakalpojumos. Piemēram, uzņēmējs, kurš piedāvā laivošanas un dažādus citus ar braukšanu pa upi vai jūru saistītus atpūtas veidus, ir apvienojis abus elementus – lībiešu karoga krāsas un lībiešu valodu. Viņa piedāvātās laivas ir nokrāsotas lībiešu karoga krāsās un laivu nosaukumi jeb numerācija ir lībiešu valodā: ikš ‘viens’, kakš ‘divi’ utt. Arī uzņēmuma logo ir karoga krāsas.

Guntas Kļavas foto

Apkopojot uzņēmēju sniegto informāciju par to, kas viņu uzņēmējdarbībā būtu visnepieciešamākais, secināms:

  • uzņēmējiem nepieciešama ļoti konkrēta un individuāla palīdzība tieši saistībā ar lībiešu valodas ieviešanu, piemēram, izveidot plakātu ar zivju nosaukumiem lībiešu valodā vai sagatavot informāciju uz norādes pie iebrauktuves, vai izveidot mājiņu nosaukumus lībiešu valodā u. tml.;
  • nepieciešams informatīvais atbalsts: tādu informatīvo materiālu sagatavošana, kas būtu pietiekami īsi, bet ar kvalitatīvu un vizuāli pievilcīgu saturu un formu; tādu informatīvo materiālu pieejamība, kas ietvertu plašāku informāciju par lībiešiem vai kādu konkrētu mantojuma elementu un būtu iegādājami ikvienam interesentam;
  • kopīga tūrisma stratēģija vai koncepcija Lībiešu krasta atpazīstamības izveidei.

Lai gan lielākā daļa uzņēmēju vērtēja samērā labi sadarbību ar novadu tūrisma jomas atbildīgajiem, tomēr tika arī norādīts, ka Lībiešu krastā uzņēmēji visos trijos novados ir samērā lielā nomalē, raugoties no administrācijas atrašanās vietas, tāpēc nereti uzņēmējiem ir jāstrādā katram pašam par sevi un īpaša vērība viņiem netiek pievērsta, pat neraugoties uz to, ka uzņēmēji strādā teritorijā, kas ir viena no lielākajām un skaistākajām valsts bagātībām.

 

Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte, Latviešu valodas institūts un Lībiešu institūts aicina uz profesores Martas Rudzītes un lībiešu valodas un kultūrvēstues pētnieka Tenu Karmas kapakmens atklāšanu 2019. gada 5. novembrī plkst. 13 Rīgas I Meža kapos.

 

Pēcpusdienā plkst. 16 universitātē Visvalža ielā 4a 205. auditorijā notiks Dialektoloģijas lasījumi, kuros Rūta Karma stāstīs par saviem vecākiem Martu Rudzīti un Tenu Karmu.

Pirmdien, 21. oktobrī, notika pirmā lībiešu sabiedrisko organizāciju videokonference, kurā Lībiešu kultūras centrs, Līvu savienība un Ventspils lībiešu apvienība “Rānda” saskaņoja ieceres par 2020. gadā darāmo. Uz tikšanos bija aicināts arī LU Lībiešu institūta vadītājs Valts Ernštreits.

Līvu savienības valdes priekšsēdētāja Ieva Ernštreite (no kreisās), Lībiešu kultūras centra vadītāja Gundega Blumberga, LU Lībiešu institūta vadītājs Valts Ernštreits un apvienības “Rānda” valdes locekle Māra Vīgerte (datora ekrānā) videokonferences laikā.
Guntas Kļavas foto

Viens no galvenajiem sarunas tematiem bija par to, kā atzīmēt izcilākā lībiešu kultūras un sabiedriskā darbinieka Kārļa Staltes 150. dzimšanas dienu 2020. gada 10. augustā. Līvu savienības iecerēs ir veltīt šim notikumam kā gadskārtējos Lībiešu svētkus, tā darbu bērnu nometnē “Mierlinkizt”. “Rānda” plāno nākamā rudens lībiešu kultūras dienas Ventspilī arī rīkot Kārļa Staltes zīmē, bet Lībiešu kultūras centra plānos ir grāmata, kurā apkopota gan Staltes dzeja, gan mūža gājums un ieguldījums lībiešu kultūrā. Kārļa Staltes vārds ieskanēsies arī Renātes Blumbergas grāmatā par Lībiešu tautas namu, jo Stalte bija pirmais Līvu savienības vadītājs un pirmais, kas virzīja ieceri par namu lībiešiem.

Valts Ernštreits, kurš oktobra sākumā tikās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu, informēja par sarunā izskanējušo un arī par to, kā nodrošināt likumos paredzēto saistību izpildi.

Tikšanās dalībnieki pārrunāja lībiešu dalību 8. pasaules somugru tautu kongresā, kas no 2020. gada 17. līdz 19. jūnijam notiks Tartu, Igaunijā.

21. oktobra tikšanās bija turpinājums tai sadarbībai, kuru trīs lībiešu sabiedriskās organizācijas aizsāka pagājušajā gadā, gatavojot pieteikumu Lībiešu kultūrtelpas (Līvõd īlma) iekļaušanai Latvijas Nacionālajā nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā.

“NicePlace” kā lībiešu draugi savā mājaslapā jau kādu laiku piedāvā iegādāties dažas lībiešu grāmatas (http://www.niceplace.lv/lv/prod/citas-lietas/gramatas) un tagad arī kalendāru 2020. gadam, ko rotā Lībiešu krasta fotoattēli (autori Zane Ernštreite un Anrijs Požarskis) dažādos gadalaikos. Kalendārs tapis Līvõ Kultūr sidām (Lībiešu kultūras centrs) sadarbībā ar Latvijas Universitātes Lībiešu institūtu.

Lībiešu kalendārs iezīmē gadu ar tradicionālajiem lībiešu svētkiem un atzīmējamām dienām, ar svarīgākajiem notikumiem kā lībiešu, tā Latvijas un radu tautu dzīvē. Teksti ir lībiešu, latviešu un angļu valodā.

Vairāk šeit.

2019. gada 2. novembrī plkst. 12.00–14.00 LU Lībiešu institūtā, Kronvalda bulvārī 4-220, notiks Lībiešu bērnu un jauniešu vasaras skolas “Mierlinkizt” turpinājums – pirmā rudens tikšanās. Pirmā ziemas tikšanās plānota 14. decembrī. Tikšanos ciklu organizē Lībiešu institūts sadarbībā ar Līvu savienību, un to nolūks ir uzturēt un pilnveidot vasaras skolas gaitā apgūtās lībiskās zināšanas un iemaņas.

Lībiešu valodai atvēlētajās stundās iecerēts darbs grupās, un tajās gaidīti visi vasaras skolas dalībnieki (esošie, bijušie un nākamie).

Reedel, 11. oktoobril kell 10-18 toimub Eesti Keele Instituudis (Roosikrantsi 6) hõimupäevade konverents „Põlisrahvad ja keeled globaliseeruvas maailmas. Väljakutsed, võimalused ja ohud.“

2019. aasta on ÜRO poolt kuulutatud rahvusvaheliseks põliskeelte aastaks. Maailmas kõneletavast 7000st keelest on ohus rohkem kui kolmandik ehk 2680 põliskeelt. Ka enamik soome-ugri keeli on hääbumisohus või ohustatud. Seetõttu on selle aasta hõimupäevade konverents pühendatud põlis- ja vähemuskeeltele.

Konverentsil käsitlevad soome-ugri ja teiste rahvaste keeleteadlased vähemuskeelte prestiiži, mitmekeelsuse ja soome-ugri keelte digitaliseerimise teemasid. Kõik ettekanded tõlgitakse eesti keelde.

 

Ajakava:

9.45 – 10.00 registreerimine
10.00 – 10.30 avasõnad ja tervitused
10.30 – 12.00 ettekanded ja arutelu. Soome-ugri keelte digitaliseerimine (moderaator: Sven-Erik Soosaar, EKI)
   
12.00 – 12.30 kohvipaus
12.30 – 14.00 ettekanded ja arutelu. Mitmekeelsus (moderaator: Anna Verschik, Tallinna Ülikool)
14.00 – 15.00 lõuna
15.00 – 16.30 ettekanded ja arutelu. Keele prestiiž (moderaator: Martin Ehala, Tartu Ülikool)
16.30 – 17.00 kokkuvõte
17.00 – 18.00 koosviibimine

 

Konverentsi sisu: 

Soome-ugri keelte digitaliseerimine  (moderaator: Sven-Erik Soosaar, EKI)

Keelevahetus, mille käigus väikekeelte kõnelejad lähevad üle suurkeeltele, viib paljude keelte väljasuremiseni ja heal juhul säilivad need vaid rituaalkeeltena. Selleks, et keeli säilitada järeltulevatele põlvedele ka juhuks kui need igapäevakeelena kaovad, on vaja keelt selle eri avaldumisvormides salvestada ja kättesaadavaks teha digitaalsel kujul internetis ning pakkuda tööriistu keeleõppeks ja kasutamise hõlbustamiseks. Sektsioonis tutvustatakse parimaid praktikaid ohustatud väikekeelte materjalide digiteerimisel ja nende jaoks keeletehnoloogiliste tööriistade loomisel.

Esinejad:

Marina Fedina (Komi riigiteaduste instituut) – Дигитализация как один из способов популяризации и повышения жизнеспособности языков коренных народов (на примере коми языка)

Andrei Tšemõšev (Mari keele-, kirjanduse- ja ajalooinstituut) – Создание словарей нового типа с использованием корпуса марийского языка

Jack Rueter (Helsingi Ülikool) – Morphological analysers and other digital tools for Uralic languages

 

Mitmekeelsus (moderaator: Anna Verschik, Tallinna Ülikool)

Mitmekeelsus on ja ei ole uus nähtus, enamik maailma elanikest on mitmekeelsed. Mitmekeelsus kui selline ei ole hea ega halb, iseenesest see ei ohusta identiteeti ega keelesäilitamist. Küll aga mõjuvad keelevälised tegurid nagu keeleideoloogiad, kogukondade hoiakud, keelepoliitilised otsused ja isiklik soov kogukonda kuuluda, sealt lahkuda või olla mitme kogukonna liige. Küsimus on selles, kuidas olla mitmekeelne ja samas säilitada väiksed keeled. Üldkehtivaid lahendusi pole olemas, kuid mõningatest kogemustest saab kindlasti rääkida.

Esinejad:   

Svetlana Jedõgarova (Helsingi Ülikool) –  Многоязычие и языковые идеологии на примере говорящих на удмуртском языке

Fedor Rozhansky/ Elena Markus (Tartu Ülikool) – Multilingualism and language contacts in Western Ingria

Jüvä Sullõv (Tartu Ülikool) – Võru-Eesti kakskeelsus – omapärad ja väljakutsed

 

Keele prestiiž (moderaator: Martin Ehala, Tartu Ülikool)

Keel täidab kaht olulist funktsiooni: vahendada infot ja väljendada identiteeti. Mõlema funktsiooni täitmisel on edukate ühiskondade keeltel eelised – nad võimaldavad ligipääsu heale haridusele, rikkalikule kultuurile ja ligitõmbavale meelelahutusele. Samuti pakub sellise keelega seotud identiteet kõnelejaile kõrge kollektiivse enesehinnangu. Nii avaldab enamuskeelte prestiiž püsivat mõju vähemuskeelte kõnelejatele identiteedi ja keelevahetuseks, mida on võimalik tasakaalustada vaid teadliku keele- ja identiteedipoliitikaga. Sektsioonis vahetatakse kogemusi, kuidas prestiižkeelte mõju teiste keelte kõnelejatele vähendada.

Esinejad:

John Shaun Nolan (Malmö Ülikool) – The role of prestige in the maintenance of the ‘near languages’ of France

Konstantin Zamyatin (Durhami Ülikool) – The Impact of Official Bilingualism in Ethnic Republics of Russia on Language Attitudes

Valts Ernštreits (Läti Ülikool, Liivi Instituut) – Small Nation, Big Vision: Bringing the Livonians into the Digital Age

 

Hõimupäevade konverents on tasuta.

 

Konverentsi korraldajad:

Konverentsi korraldab MTÜ Fenno-Ugria Asutus koos Tallinna Ülikooli ja Eesti Keele Instituudi teadlastega ja selle eesmärgiks on jagada parimaid praktikaid ohustatud keelte kaitsmisel ja säilitamisel.

Jaak Prozes tel  5012319, jaak.prozes@fennougria.ee

Eha Viluoja, 55905432, eha.viluoja@gmail.com

 

Reedel,11. oktoobril kell 10-18 toimub Eesti Keele Instituudis (Roosikrantsi 6) konverents „Põlisrahvad ja keeled globaliseeruvas maailmas. Väljakutsed, võimalused ja ohud.“

2019. aasta on ÜRO poolt kuulutatud rahvusvaheliseks põliskeelte aastaks. Maailmas kõneletavast 7000st keelest on ohus rohkem kui kolmandik ehk 2680 põliskeelt. Ka enamik soome-ugri keeli on hääbumisohus või ohustatud. Seetõttu on selle aasta hõimupäevade konverents pühendatud põlis- ja vähemuskeeltele.

Konverentsil käsitlevad soome-ugri ja teiste rahvaste keeleteadlased vähemuskeelte prestiiži, mitmekeelsuse ja soome-ugri keelte digitaliseerimise teemasid. Kõik ettekanded tõlgitakse eesti keelde.

 

Ajakava:

9.45 – 10.00 registreerimine
10.00 – 10.30 avasõnad ja tervitused
10.30 – 12.00 ettekanded ja arutelu. Soome-ugri keelte digitaliseerimine (moderaator: Sven-Erik Soosaar, EKI)
   
12.00 – 12.30 kohvipaus
12.30 – 14.00 ettekanded ja arutelu. Mitmekeelsus (moderaator: Anna Verschik, Tallinna Ülikool)
14.00 – 15.00 lõuna
15.00 – 16.30 ettekanded ja arutelu. Keele prestiiž (moderaator: Martin Ehala, Tartu Ülikool)
16.30 – 17.00 kokkuvõte
17.00 – 18.00 koosviibimine

 

Konverentsi sisu: 

 

Soome-ugri keelte digitaliseerimine  (moderaator: Sven-Erik Soosaar, EKI)

Keelevahetus, mille käigus väikekeelte kõnelejad lähevad üle suurkeeltele, viib paljude keelte väljasuremiseni ja heal juhul säilivad need vaid rituaalkeeltena. Selleks, et keeli säilitada järeltulevatele põlvedele ka juhuks kui need igapäevakeelena kaovad, on vaja keelt selle eri avaldumisvormides salvestada ja kättesaadavaks teha digitaalsel kujul internetis ning pakkuda tööriistu keeleõppeks ja kasutamise hõlbustamiseks. Sektsioonis tutvustatakse parimaid praktikaid ohustatud väikekeelte materjalide digiteerimisel ja nende jaoks keeletehnoloogiliste tööriistade loomisel.

 

Esinejad:

Marina Fedina 

(Komi riigiteaduste instituut) – Дигитализация как один из способов популяризации и повышения жизнеспособности языков коренных народов (на примере коми языка)

Andrei Tšemõšev (Mari keele-, kirjanduse- ja ajalooinstituut) – Создание словарей нового типа с использованием корпуса марийского языка

Jack Rueter (Helsingi Ülikool) – Morphological analysers and other digital tools for Uralic languages

 

Mitmekeelsus (moderaator: Anna Verschik, Tallinna Ülikool)

Mitmekeelsus on ja ei ole uus nähtus, enamik maailma elanikest on mitmekeelsed. Mitmekeelsus kui selline ei ole hea ega halb, iseenesest see ei ohusta identiteeti ega keelesäilitamist. Küll aga mõjuvad keelevälised tegurid nagu keeleideoloogiad, kogukondade hoiakud, keelepoliitilised otsused ja isiklik soov kogukonda kuuluda, sealt lahkuda või olla mitme kogukonna liige. Küsimus on selles, kuidas olla mitmekeelne ja samas säilitada väiksed keeled. Üldkehtivaid lahendusi pole olemas, kuid mõningatest kogemustest saab kindlasti rääkida.

 

Esinejad:   

Svetlana Jedõgarova

 (Helsingi Ülikool) –  Многоязычие и языковые идеологии на примере говорящих на удмуртском языке

Fedor Rozhansky/ Elena Markus (Tartu Ülikool) – Multilingualism and language contacts in Western Ingria

Jüvä Sullõv (Tartu Ülikool) – Võru-Eesti kakskeelsus – omapärad ja väljakutsed

 

Keele prestiiž (moderaator: Martin Ehala, Tartu Ülikool)

Keel täidab kaht olulist funktsiooni: vahendada infot ja väljendada identiteeti. Mõlema funktsiooni täitmisel on edukate ühiskondade keeltel eelised – nad võimaldavad ligipääsu heale haridusele, rikkalikule kultuurile ja ligitõmbavale meelelahutusele. Samuti pakub sellise keelega seotud identiteet kõnelejaile kõrge kollektiivse enesehinnangu. Nii avaldab enamuskeelte prestiiž püsivat mõju vähemuskeelte kõnelejatele identiteedi ja keelevahetuseks, mida on võimalik tasakaalustada vaid teadliku keele- ja identiteedipoliitikaga. Sektsioonis vahetatakse kogemusi, kuidas prestiižkeelte mõju teiste keelte kõnelejatele vähendada.

 

Esinejad:

John Shaun Nolan (Malmö Ülikool) – The role of prestige in the maintenance of the ‘near languages’ of France

Konstantin Zamyatin (Durhami Ülikool) – The Impact of Official Bilingualism in Ethnic Republics of Russia on Language Attitudes

Valts Ernštreits (Läti Ülikool, Liivi Instituut) – Small Nation, Big Vision: Bringing the Livonians into the Digital Age

 

Hõimupäevade konverents on tasuta.

 

Konverentsi korraldajad:

Konverentsi korraldab MTÜ Fenno-Ugria Asutus koos Tallinna Ülikooli ja Eesti Keele Instituudi teadlastega ja selle eesmärgiks on jagada parimaid praktikaid ohustatud keelte kaitsmisel ja säilitamisel.

Jaak Prozes tel  5012319, jaak.prozes@fennougria.ee

Eha Viluoja, 55905432, eha.viluoja@gmail.com