LĪVÕD INSTITŪT

A poster from the 1998 Livonian Culture Days. Artist: Baiba Damberga. This item is at the UL Livonian Institute.

1998. gada 11. un 12. septembrī Reiterna namā notika pirmās Lībiešu kultūras dienas Rīgā. Tās organizēja Lībiešu kultūras centrs. Kultūras dienu programmā bija: zinātnieku lasījumi “Lībieši un Rīga”, fotoizstāde “Te ir manas mājas”, lībiešu mākslinieku darbu izstāde, fotogrāfa Daiņa Kārkluvalka personālizstāde “Lībiešu krasts”, grafiķes Baibas Dambergas personālizstāde “Trešais sēklis”, lībiešu dzejas vakars – sadarbībā ar Rakstnieku savienību, izdots plakāts un buklets Līvõd kuņšt (Lībiešu māksla).

1998. gada Lībiešu kultūras dienu plakāts. Māksliniece Baiba Damberga. Priekšmets glabājas Lībiešu institūtā.

Rakstā apskatīti salikteņu darināšanas principi lībiešu valodā, salīdzinot ar salikteņu veidošanas principiem latviešu un igauņu valodā.

Pilns raksts: Compound formation principles in Livonian

ESUKA/JEFUL. Special issue “Studies on Livonian III”. 2018.

Rakstā apskatīts norādāmo vietniekvārdu (seļļi, tūoļi, seļļi-tūoļi) lietojums, izveide un to sematiskās funkcijas.

Pilns raksts: Demonstrative proadjectives in Livonian – morphosyntactic use and semantic functions

ESUKA/JEFUL. Special issue “Studies on Livonian III”. 2018.

Rakstā apskatītas supīna inesīva funkcijas un iespējamā attīstība Salacas lībiešu valodā.

Pilns raksts: The supine inessive construction in Salaca Livonian

ESUKA/JEFUL. Special issue “Studies on Livonian III”. 2018.

Rakstā apskatīta lībiešu valodas unikālā parādība – divu veidu toņu kontrasts uzsvērtās zilbēs.

Pilns raksts: Non-modal phonation associated with stød vowels in Livonian

ESUKA/JEFUL. Special issue “Studies on Livonian III”. 2018.

2019. gada 26.–27. augustā Latvijas Universitātes Lībiešu insitūtā, Kronvalda bulvārī 4, notiks starptautiska konference “Livonica 2019. Lībiešu valoda, vēsture un kultūra”. Pirmo reizi tās mājvieta būs Latvijas Universitātē. Konferenci atklās Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks un tajā piedalīsies pasaulē nozīmīgu somugristikas un lībiešu pētniecības centru zinātnieki, kuru darbība skar plašu tematisko loku – valodniecība, vēsture, arheoloģija, etnoloģija, kultūra u. c.. Konferences pirmās dienas – 26. augusta – vakarā plkst. 19.00 notiks īpaši šim nozīmīgajam LU Lībiešu institūta notikumam veltīta un radīta kultūras programma, kuras pamatā ir mūsdienu lībiešu dzeja un mūzika.

Latvijas Universitātes rektors prof. Indriíķis Muižnieks LU Lībiešu institūta atklāšanā 2018. gada 21. septembrī Latvijas Universitātes Lielajā aulā. Foto: Toms Grīnbergs, Latvijas Universitātes Komunikācijas un inovāciju departaments.

Konferenci organizē Latvijas Univeristātes Lībiešu institūts, kas izveidots 2018. gadā un ir pirmā zinātniskā iestāde Latvijā un arī pasaulē, kuras darbības centrā ir mūsdienīga un vispusīga Latvijas otrās pamattautas un viena no mūsdienu latviešu valodas un kultūras pirmelementiem – lībiešu – un viņu mantojuma pētniecība. LU Lībiešu institūts ir Latvijā pirmais somugristikas pētījumu centrs, saslēdzot Latvijas Universitāti vienotā somugristikas pētniecības institūciju tīklā ar tādām zinātniskās pētniecības iestādēm kā Tartu, Helsinku, Turku, Upsalas, Getingenes un citām universitātēm.

Igaunijas Republikas prezidents Tomass Hendriks Ilvess (Toomas Hendrik Ilves) pirmajā Livonikas konfrencē 2011. gadā Tartu Universitātē. Foto: Andress Tennuss (Andres Tennus), Tartu Universitāte.

“Livonica” aizsākās 2011. gadā, kad Starptautiskā lībiešu valodas un kultūras gada ietvaros norisinājās pirmā lībiešu pētniecībai (livonikai) veltītā konference, kuru organizēja Tartu Universitāte un biedrība Līvõ kultūr sidām (Lībiešu kultūras centrs). Tā norisinājās divās valstīs – Tartu, Igaunijā, un Rīgā, Latvijā, un to atklāja Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš un Igaunijas Republikas prezidents Tomass Hendriks Ilvess.

Konference “Livonica 2019” ir viens no UNESCO Starptautiskā pirmiedzīvotāju valodu gada (2019) programmā iekļautajiem pasākumiem, tāpat tā tiek veltīta Latvijas Universitātes 100 gadu jubilejai un LU Lībiešu institūta pirmajam darba gadam.

Konferences programma pieejama šeit: http://www.livones.net/lili/lv/livonica/

Rīgas svētkos Rīgas augstākajā virsotnē Dzegužkalnā 18. augustā ikviens aicināts uz Lībiešu dienu un tās noslēguma lielkoncertu “IV lībiešu dziesmu svētki”. Svētki norisināsies no plkst. 12.00 līdz 20.00. Lai godātu Rīgas pirmiedzīvotāju klātesamību mūsdienu Rīgā, apmeklētājiem būs iespēja izmēģināt senākas un mūsdienās izmantotas amatu prasmes, nogaršot tradicionālus lībiešu ēdienus, piedalīties lībiešu rotaļās un svētku noslēgumā piedzīvot lībiešu un somugru dančus.   

Lībiešu diena iesāksies ar aktivitātēm bērniem un brīvdabas branču (vēlajām brokastīm) lībiskās noskaņās. Dienas gaitā muzicēs vairākas lībiešu muzikālās apvienības un norisināsies svētku tirdziņš ar amatnieku darbnīcām. Svētku gaidītākais notikums turpinās lībiešu dziesmu svētku tradīciju un pulcēs korus, tautā iemīļotus mūziķus un solistus uz kopīgu lielkoncertu. Lielkoncerta muzikālais stāsts atspoguļos lībiešu un to radu tautu autentisko kultūru. Svētkos izskanēs tautasdziesmu apdares un oriģinālkompozīcijas, eklektiski apvienojoties kora, tautas un pasaules mūzikas elementiem.

Lībiešu dziesmas skan Mazirbē.
Alda Pinkena foto

IV lībiešu dziesmu svētku lielkoncerta muzikālo leģendu stāstu veidos komponista Uģa Prauliņa radītās kompozīcijas, sasaucot kopā visus Latvijas somugrus ar atbalsīm Latvijas dienvidu robežā, Sāremā un Pērnavā, kā arī komponistes Agnetas Krilovas-Bērziņas jaundarbi. Lielkoncertā piedalās Salaspils koris “Lōja” (diriģents Ģirts Gailītis), Saulkrastu koris “Anima” (diriģente Laura Leontjeva), Latvijas Mākslas akadēmijas jauktais koris “Senais kalns” (diriģents Einārs Verro), Liepupes pagasta jauktais koris “Pernigele” (diriģente Arta Zunde), Rīgas Kultūras centra “Iļģuciems” kamerkoris “Muklājs” (diriģents Jānis Kokins, kormeistars Ralfs Šmīdbergs), solisti Julgī Stalte, Elīna Ose, Ilona Dzērve, Matīss Tučs, mūziķi Andris Grunte, Mārtiņš Miļevskis, Latvīte Cirse, Andis Klunčnieks, Otto Trapāns. Lielkoncertu papildinās folkloras kopa “Skandinieki”,Rīgas lībiešu ansamblis “Līvlist”,Ventspils lībiešu ansamblis “Rāndalist”, Tārgales pagasta līvu folkloras kopa “Kāndla” un citi mākslinieki. Svētku norisi vadīs aktieris Toms Liepājnieks.

Programma 

SKATUVE

12.00 Lībiešu kāzu spēle “Līvõd kōzgõnd. Lībiešu kāzas”, piedalās lībiešu ansamblis “Līvlist”, Kolkas lībiešu dziesmu ansamblis “Laula”

13.00–14.00 Svētku ieskaņa ar Dj Mixmaster AG

13.10 Lībiešu bērnu nometne “Mierlinkizt”

14.00 Saksofonists Artis Gāga & Dj Mixmaster AG

15.15 Avangarda blūza duets Ringhold /Igaunija/

16.00 Etnotronikas mūzikas apvienība “NeiUm”

16.40 Ugunsrituāls Dzegužkalna parkā

17.00 Lībiešu kormūzikas lielkoncerts “IV Lībiešu dziesmu svētki – Līvõd loulpivād”

19.00–20.00 Svētku sadancošanās ar folkloras kopu “Skandinieki”

 

DZEGUŽKALNA PARKS

12.00–14.00 Rīgas svētku brančs ar Līvu krasta garšām

12.00–19.00 Dzegužkalna Bazārs un amatnieku darbnīcas

12.00–16.00 DARA Radošās darbnīcas Gintas Ernštreites vadībā

12.00–16.00 Dabas velšu stelles, Normunda Kalna radošā darbnīca

12.00–19.00 Radošas aktivitātes bērniem – smilšu lampas, lībiešu spēles, lībiešu valodas aktvitātes

13.30–14.00 Folkloras kopa “Kāndla”, rotaļas Dzegužkalna parkā

15.45–16.15 Ventspils lībiešu ansamblis“Rāndalist”

16.40 –17.00 Ugunsrituāls ar folkloras kopu “Skandinieki”

Visu pasākuma norises laiku darbosies kafejnīcas.

Rīgas svētku laikā uz Dzegužkalnu kursēs bezmaksas sabiedriskais transports. Dzegužkalnā var nokļūt ar 25. trolejbusu (pietura Vaidelotes iela), 13. autobusu (pietura Saldus iela), 3. autobusu (pietura Dzegužkalns, jādodas pa Buļļu ielu vai no Daugavgrīvas ielas puses var doties pāri Dzegužkalna teritorijai).

Atbalsta Rīgas dome.

Vairāk informācijas: https://www.rigassvetki.lv/lv un https://www.facebook.com/livodloulpivad

Ja mēģinātu izveidot mūsdienu lībiešu tautas kalendāru, gada sākums un beigas, visticamāk, iekristu nevis Ziemassvētku vai Jaungada laikā, bet gan augusta pirmās nedēļas nogalē, kad Mazirbē notiek Lībiešu svētki – mūsdienās nozīmīgākais lībiešu pasākums. Šoreiz svētki bija vēl jo plašāki, jo Lībiešu tautas nams svinēja savu astoņdesmito dzimšanas dienu, un tieši tautas nama atklāšanas pasākuma datums 1939. gadā un šis pats datums 1989. gadā, kad lībieši atkal atgriezās savulaik atņemtajā ēkā, ir pamatā nu jau trīsdesmito gadu pēc kārtas notiekošajām svinībām.

Latvijas Universitātes Lībiešu institūta darbinieki Mazirbē 2019. gada Lībiešu svētkos.
Zanes Ernštreites foto

Kā jau tas pieņemts, jaunu gadu sākot, ir īstais brīdis izvērtēt un apkopot svarīgāko un varbūt pat sastādīt kādu notikumu topu. Ja mēs vēlētos atskatīties uz nozīmīgākajām aizgājušā gada norisēm lībiešu dzīvē, tad noteikti būtu pieminami trīs: Latvijas Universitātes Lībiešu institūta izveide, Lībiešu kultūrtelpas iekļaušana Latvijas Nacionālajā nemateriālā mantojuma sarakstā un šopavasar lībiešu mūsdienu dzejnieku dzejas krājumam “Trilium” piešķirtā atzinība – Latvijas literatūras gada balva. Visi trīs notikumi ir savstarpēji saistīti, taču katram no tiem ir sava loma un sava atšķirīga nozīme mūsdienu lībiešu dzīvē un nākotnē.

Latvijas literatūras gada balva – lībiešu dzejai

2019. gada 25. aprīlī notika Latvijas literatūras gada balvas pasniegšanas ceremonija, kurā speciālbalvu saņēma triju mūsdienās lībiski rakstošo dzejnieku – Baibas Dambergas, Valta Ernštreita un Ķempju Kārļa – kopkrājums “Trilium”. Šis bilingvālais izdevums, kurā lasāma dzeja lībiski un angliski (atdzejojuši Uldis Balodis un Raiens van Vinkls) un īss lībiešu literatūras vēstures apskats, savulaik tika iecerēts Londonas grāmatu gadatirgum, kurā trīs Baltijas valstis bija goda viesu statusā. Izdevuma nolūks bija parādīt visu Latvijas literatūras kopainu, kurā līdzvērtīga vieta ir arī lībiski rakstītajai literatūrai.

Saņemtā atzinība bija liels pārsteigums grāmatas veidotājiem, taču tā apliecina gan šī izdevuma veidotāju ieceri – parādīt, ka lībiešu mūsdienu kultūras tradīcijas joprojām tiek turpinātas –, gan to, ka literārā kvalitāte nav atkarīga no valodas runātāju skaita. Īpaši nozīmīgu balvu dara tas, ka tā ir lielākā atzinība, kādu jebkad saņēmusi lībiešu literatūra kopumā.

Svarīgi ir arī tas, ka lībiešu literatūras izdošana joprojām turpinās – šopavasar Londonā iznāca Valta Ernštreita bilingvālais (lībiešu un angļu valodā) krājums “Seļļizt nemē mēg/People Like Us”, bet vēl šogad triju lībiešu dzejnieku kopkrājumu “Trilium” plānots izdot arī trīsvalodu versijā ar atdzejojumiem latviski un igauniski.

Lībiešu kultūrtelpa – Latvijas nemateriālā mantojuma reģistrā

Ar lībiešu mūsdienu kultūru cieši saistīta arī Lībiešu kultūrtelpas iekļaušana Latvijas Nemateriālā mantojuma sarakstā 2018. gada 8. novembrī. Gatavojot Lībiešu kultūrtelpas aprakstu, tā veidotāji gandrīz gada laikā apzināja un apkopoja dažādos elementus, kas raksturo mūsdienu lībiešu pasauli – no valodas un tradīcijām līdz ēdienu gatavošanai un mūsdienu kultūrai. Tieši tāpēc par lībisko Lībiešu kultūrtelpas nosaukumu tika izvēlēts “Līvõd īlma” – Lībiešu pasaule.

Pieteikuma sagatavošana ietvēra vairākas aspektus, kas padara Lībiešu kultūrtelpu ievērojami atšķirīgu no līdzīgām šādos sarakstos iekļaujamām kultūrtelpām. Pirmkārt jau pats kultūrtelpas jēdziens lielākoties asociējas ar konkrētu teritoriju – Suitu kultūrtelpa Latvijā vai Setu kultūrtelpa Igaunijā ir reģions ar kartē vairāk vai mazāk skaidri iezīmējamām robežām. Kihnu kultūrtelpu iezīmē Kihnu salas krasti. Taču dažādu 20. gadsimta notikumu rezultātā lielākā daļa mūsdienu lībiešu un ar lībiešu kultūrtelpu saistīto cilvēku dzīvo ārpus vēsturiskās lībiešu teritorijas – Lībiešu krasta, lai gan vienlaikus joprojām ir cieši saistīti ar to. Tādējādi Lībiešu kultūrtelpas jēdziens vairāk saskaņojas ar mūsdienu pasaules reālijām un ir drīzāk attiecināms uz mentālo, nevis fizisko telpu.

Otra svarīga īpatnība ir tā, ka ar lībiešu nemateriālo mantojumu saistās divi, savā ziņā pretēji aspekti. Vēsturiski lībieši ir apdzīvojuši ļoti lielu Latvijas daļu, arī Igaunijas dienvidrietumu stūri, un lībiešu valodai un kultūrai ir bijusi liela loma mūsdienu latviešu valodas, latviešu un Latvijas izveidē. Tādējādi latviešu valoda un kultūra, kurā lībiešu mantojums daudzu gadsimtu gaitā ir integrējies, ir arī viens no būtiskākajiem lībiešu nemateriālā mantojuma nesējiem. Tas nozīmē, ka vienu mantojumu skaidri nodalīt no otra nemaz nav iespējams un lībiešu kultūrtelpu īstenībā varētu attiecināt pat uz visu Latviju un vēl daļu Igaunijas.

Tomēr lībieši ir ne tikai ieplūduši latviešos, bet gadsimtu gaitā spējuši līdz pat mūsdienām saglabāt arī savu valodas un kultūras savdabību. Tādējādi Lībiešu kultūrtelpa skatīta kā tieši tādu elementu kopums, kas saglabājušies neintegrētā veidā, raksturo lībiešu kultūras jaunāko laikmetu un atšķir lībiešu nemateriālo mantojumu no pārējās Latvijas nemateriālā mantojuma.

Trešais svarīgais aspekts ir valoda. Lai gan lībiešu un lībiešu valodas runātāju ir maz, valoda ir lībiešu kultūrtelpu caurvijošais elements. Situācijā, kad notikusi gadsimtiem ilga kultūru mijiedarbība – no vienas puses, lielākā daļa lībiešu ir ieplūduši latviešos, bet tie, kas saglabājuši savu savdabību, ilgstoši dzīvojuši jauktā etniskā vidē –, tieši lībiešu valoda ir bijusi galvenā lībiešu savdabības pazīme. Lai gan no 250 cilvēkiem(patiesais skaitlis varētu būt daudz lielāks), kas mūsdienās uzskata sevi par lībiešiem, lībiski runā labi ja desmitā daļa, valodai ir ārkārtīgi nozīmīga loma visos kultūras procesos – no lībiešu svētkiem, bērnu vasaras nometnēm un sludinājumiem līdz ēdiena vai pat tautastērpa gatavošanai.

Ceturtā Lībiešu kultūrtelpas savdabība, kas atšķir to no daudzām citām kultūrtelpām, ir mūsdienu kultūras loma. Ar nemateriālo mantojumu ikdienā parasti saprot tautas kultūru, dzīvesveidu un citas tradicionālas kultūras izpausmes. Taču lībiešiem par šādu tradīciju izveidojies arī modernās kultūras process. Tam ir bijusi un ir svarīga loma gan pēctecības nodrošināšanā, gan nemateriālā kultūras mantojuma pārmantošanā un attīstīšanā. Piemēram, lībiešu literatūras tradīcijai ir gandrīz 200 gadu un daudzi lībiešu dzejnieku darbi ir kalpojuši un joprojām tiek izmantoti par avotu lībiešu muzikālajai jaunradei, turklāt daudzi no šādiem lībiešu pašu radītiem jaundarbiem ir folklorizējušies. Šādā aspektā lībiešu modernās kultūras tradīciju turpinoša triju mūsdienu lībiešu dzejnieku krājuma “Trilium” parādīšanās ir pilnībā likumsakarīga.

LU Lībiešu institūts – ilgi gaidīts sākums

Iespējams, par svarīgāko aizvadītā lībiešu gada notikumu kļuva Latvijas Universitātes Lībiešu institūta nodibināšana 2018. gada 21. septembrī. Kā jau minēts, lībiešiem savulaik bijusi liela loma mūsdienu Latvijas izveidē, tāpēc īpaša lībiešu un lībiešu mantojuma apzināšanas un izpētes centra dibināšana bija gaidīta jau sen.

Šādas pētniecības iestādes parādīšanās iezīmē pavisam jaunu ēru gan lībiešu pētniecībā, gan lībiešu mantojuma saglabāšanā, kas bez kvalitatīvas pētniecības nemaz nav iespējama. Jau pirmajā nepilnajā darbības gadā institūts ar iesaistījies vairākās Latvijas valsts pētījumu programmās, kuru ietvaros top gan elektroniski rīki lībiešu valodas pētniecībai un apguvei, gan pētījumi par lībiešu jaunāko laiku vēsturi. 26. un 27. augustā Rīgā notiks institūta organizēta konference “Livonica 2019”, tāpat vēl šogad gaidāma institūta rakstu sērijas iznākšana, ko ievadīs institūta vadošās pētnieces Renātes Blumbergas monogrāfija par Lībiešu tautas namu. Līdztekus top arī jauni projektu pieteikumi – gan pētījumiem, kas saistīti ar lībiešu valodas apguves sistēmas izveidi, gan lībiešu vietvārdu datubāzes izveidei, gan lībiešu mantojuma izmantošanas iespējām uzņēmējdarbībā un citām tēmām.

Taču jaundibinātais institūts par savu mērķi izvirzījis ne tikai lībiešu mantojuma apzināšanu un pētniecību, bet arī sabiedrības izglītošanu, īpašu uzmanību pievēršot lībiešu dzimtenei Latvijai, kur sabiedrības zināšanas par lībiešiem joprojām ir ļoti nepietiekamas. Kopš institūta dibināšanas tā pētnieki jau paspējuši ar stāstiem par lībiešiem paviesoties daudzās Latvijas skolās, latviešu valodas un vēstures skolotāju sanāksmēs, snieguši intervijās, piedalījušies konferencēs un semināros arī ārpus Latvijas – Igaunijā, Norvēģijā, Zviedrijā. Jūlija beigās institūta pētnieki stāstīja par lībiešu mantojuma nozīmi ik gadu notiekošās lībiešu bērnu un jauniešu vasaras skolas “Mierlinkizt” dalībniekiem, savukārt kārtējo lībiešu gadu institūts noslēdza ar šī gada Lībiešu svētku programmas pirmajā dienā iekļauto priekšlasījumu ciklu – LU Lībiešu institūta stāsti – par institūtā un ārpus tā tapušajiem un topošajiem pētījumiem un to rezultātiem.

Lībiešu veikums ir atzīts

Kā apliecinājums lībiešu neatlaidībai, noslēdzot šo lībiešu gadu, kalpoja gan pirmreizējs Igaunijas Republikas kultūras ministra Tenisa Lukasa Lībiešu svētku apmeklējums, kura laikā ministrs atvēra LU Lībiešu institūta veidoto semināru un pasniedza pateicības rakstus vairāk nekā 20 lībiešu kultūras darbiniekiem, gan Latvijas jaunievēlētā valsts prezidenta Egila Levita ierašanās Lībiešu svētkos, lai izrādītu cieņu Latvijas otrajai pamattautībai.

1990. gadu sākumā, kad Latvijas un Igaunija atguva neatkarību, bija daudzi, kam šķita, ka lībieši sen ir izmiruši vai tūlīt, tūlīt izmirs, taču mūsdienās šādam uzskatam vairs īsti nav pamata. To lieliski ilustrē lībiešu aktīvā rosība – pēdējo divdesmit gadu laikā ir iznākuši pašu lībiešu sagatavoti vairāk nekā 30 saturīgi un kvalitatīvi izdevumi – pa vienam uz katriem desmit lībiešiem – un lībieši ieņēmuši stabilu vietu Latvijas sabiedrības apziņā.

 

2. un 3. augustā Mazirbe pieredzēja īpaši kuplu ļaužu pulku. Plašajā divu dienu – Lībiešu kultūras dienas un Lībiešu svētku – programmā ikviens varēja noskaņoties uz interesanto, izzināmo un izbaudāmo. Kā nekad agrāk šogad sajutām Lībiešu tautas nama klātbūtni – ne jau kā ēkas, bet kā lībiskuma simbola, kā nozīmīga lībiešu kultūrvēstures vērtības esamību. Tādēļ Tautas nama 80. gadskārtas uzsvars skanēja oficiālajās uzrunās, apsveikumos un svētku koncertu pieteikumos.

Alda Pinkena foto

Lībiešu kultūras dienas satura veidotāji – LU Lībiešu institūta komanda Valts Ernštreits, Renāte Blumberga, Uldis Balodis, Gunta Kļava, arī Baiba Damberga, Baiba Šuvcāne un Ģirts Gailītis – atklāja ne vienu vien aizraujošu faktu un atradumu gan lībiešu valodas pētniecībā, gan mūzikas mantojumā, gan arī Tautas nama tapšanā. Prieks, ka klātesošos sveica un uzrunāja Igaunijas Republikas kultūras ministrs Teniss Lukass. Pašu klausītāju vērtējums – biežāk šādu priekšlasījumu un aktuālu stāstu – klātienē, portālos, ikdienā!

2. augusta vakarā Lībiešu tautas namā notika kaut kas pavisam nebijis – tajā uz izrādi “Pirmie, kas aiziet” bija sapulcējušies vairāk nekā 200 skatītāju. Mūsdienīgi veidotais iestudējums nebija atstājis vienaldzīgu nevienu – gan ar tās formu, bet, galvenokārt, ar vēsti par ikvienas pasaules tautas trauslo esamību, pastāvēšanu, izdzīvošanu.

Nams. Darbs. Prieks. Vārdi, kuri pavadīja Lībiešu svētkus visas dienas garumā. Tradicionālajā atklāšanas ceremonijā jaunas nianses – lībiešu bērnu un jauniešu vasaras skolas “Mierlinkizt” iestudētā līdzība ar šādu notikumu pirms 80 gadiem, vairāk dziesmu lībiešu valodā, apliecinājums  “Minā um līvli” (Es esmu līvs).

Svētku prieks vienoja visus tos, kurus Tautas nama zālē aicināja Lībiešu kultūras centrs, lai dalītos ar 25 gados paveikto – pētniecībā, dokumentēšanā, publikācijās. Nav šaubu, tas ir bagāts un nozīmīgs ne tikai lībiešu kultūrtelpas izpētē un saglabāšanā, bet arī visā Latvijas kultūrā, mākslā, mūzikā un literatūrā. “Lībiešu tautas nams – no ieceres līdz banketam” – par to vēstīja Renāte Blumberga, Baiba Damberga atklāja pirmā lībiešu gleznotāja Jāņa Beltes gleznu izstādi, bet Valts Ernštreits lasīja savu dzeju lībiešu valodā no nesen Londonā izdotā krājuma “Seļļizt nemē mēg” (Cilvēki, tādi kā mēs ).

Latvijas prezidents Egils Levits pie tautas nama.
Alda Pinkena foto

Deju prieku Lībiešu svētkos Mazirbē šogad radīja radu tautu kolektīvi – somu tautas deju kopa no Helsinkiem “Soppa”, vadītāja Milse Tapojervi, un mūziķi Artu Kunnasto (akordeons) un Anu Teriste (vijole), senioru deju kopas no Igaunijas “Hõbedane”, vadītāja Helgi Kopliorga, “Haabersti õied”, vadītāja Eve Jenese, un sieviešu tautas deju kopa, vadītāja Urve Kilka, kā arī ungāru tautas deju grupa “Szinvavölgyi”.

Ziņa, ka šogad Lībiešu svētkus varētu apciemot jaunievēlētais Valsts prezidents Egils Levits, bija virmojusi gaisā jau pāris nedēļu iepriekš. Nu tas brīdis bija klāt! Pēc īsas tikšanās ar pagasta amatpersonām un svētku rīkotājiem, ar sasveicināšanos ar svētku dalībniekiem un skatītājiem, prezidents uzrunāja klātesošos, sveicot visus svētkos un vēlot lībiešiem spēku un neatlaidību sasniegt savus mērķus.

Alda Pinkena foto

Ikvienam – lielam un mazam – Mazirbē šajā vakarā bija iespēja sasveicināties ar prezidentu, nofotografēties, uztaisīt selfijuvai pavadīt viņu ceļā uz jūrmalu. Šeit tad arī pienāca Lībiešu svētku visemocionālākais brīdis – svētku uguni aizdedza prezidents Egils Levits kopā ar svētku dalībniekiem. Neparasti krāšņā un augstā uguns cēla debesīs mūsu kopējās dziesmas un vēstis nākamajiem darbiem. Prieks turpinās!

Lūk, vēsts no prezidenta: Egils LevitsAugust 3 at 10:54 PM

Šovakar Lībiešu svētkos Mazirbē daudz sirsnības un priecīgu tikšanos gan ar lībiešu kopienu – atzinība un lepnums par jūsu entuziasmu un nenogurstošo darbošanos, gan ar svētku viesiem un tūristiem no dažādām valstīm. Paldies par skaisto vakaru un uguns rituālu pie jūras!