LĪVÕD INSTITŪT

Faktus vai gadskaitļus par lībiešu kultūras vēsturi var atrast visai ātri. Sarežģītāk ir ar pārdomām. Ironiski, ka šobrīd mums ir dota iespēja dziļāk un nesteidzīgāk pārdomāt ne vienu vien notikumu arī Līvu savienības darbībā vairāk nekā deviņās desmitgadēs.

Mēs šobrīd piedzīvojam klusuma, attālināšanās un pārdomu laiku. Patiesībā paldies par to! Ne reizi vien attopos, ka atkal esmu pie sava grāmatu plaukta. Protams, visbiežāk tad, kad par lībiešu lietām jādomā (tas notiek bieži), kad jāatrod kāds ar lībiešiem saistīts kultūras fakts vai vēsturisks notikums, kāds lībiešu dzimtas dzīves stāsts. Zinu, ka interese par to visu ir ne tikai man. Tāpēc priecājos, ka arvien biežāk par lībiešu tēmu interesējas mani audzēkņi Rīgas Doma kora skolā, kolēģi, kādreizējie klasesbiedri un reizēm pat kaimiņi. To noteikti vairo ļoti bagātais ar lībiešu kultūrvēsturi un valodu saistītais izdevumu klāsts teju katra lībieša mājās, bibliotēkas vai tīmekļa dzīlēs.

Zaļi-balti-zilais Mazirbes jūrmalā (2019. gada vasara).
Ievas Ernštreites foto

Sapnis un sākums. “(..) Līvu savienības šūpuļa licēji ir mūsu radinieki – igauņi un somi. Kopš 1920. gada somu profesors Ketunens un igaunis Dr .O. Loritss (tad students), staigāja pa lībiešu jūrmalu, vācot lībiešu garamantas. Tas iededza arī lībiešos jūtas, kas līdz tam bija snaudušas.” Tā avīzē “Līvli” 1933. gadā rakstīja izcilais lībiešu valodas skolotājs un kultūras darbinieks Pēteris Dambergs. Bet nopietns darbs pie Līvu savienības veidošanas sākas 1922. gada vasarā. Oskara Loritsa mudināti, lībiešu vīri – K. Stalte T. Dembergs, P. Stefenbergs, K. Stefenbergs (Mazirbe), D. Volganskis (Košrags), P. Dišlers (Pitrags), P. Polmans (Sīkrags) – apņēmīgi un neatlaidīgi atrisina visus statūtu grūtības. Juridiskā procedūra notiek 1923. gada 17. februārī, un 1923. gada 2. aprīlī Irbes mācītājmuižā 53 lībieši dibina savu organizāciju. Par tās priekšsēdētāju ievēl Kārli Stalti, kurš neatlaidīgi un radoši īstenoja lībiešiem veltītas idejas un darbus gan amatpersonas statusā , gan arī vienkārši kā izcils lībiešu sabiedriskais darbinieks.

Atbalsts un sadarbība.  Līvu savienības darbība aptvēra visu Ziemeļkurzemes jūrmalu no Melnsila līdz Ventspilij. Pirmie desmit darbības gadi – lībiešu kultūras uzplaukuma laiks. Latvijas Izglītības ministrijas atbalsts lībiešu valodas mācīšanai skolās. Radu tautas – somi un igauņi – sniedz finansiālu atbalstu. “(..) lietas gāja uz priekšu labi, un savienība varēja parādīt, ka tā ir tīri kulturāla organizācija.” (P. Dambergs, 1933) Dzimst doma par Līvu savienības karogu. Pirmais lībiešu karogs tiek izgatavots Tērbatā (Tartu). Lībiešiem to pasniedz Igaunijas Dzimtās valodas biedrības pārstāvji. Jūrmalas ciemu lībieši sarosās saimnieciskai un kultūras dzīvei.

(Ne) Sapratne. Tomēr nākas piedzīvot kļūdas un maldīšanos. Reizēm lietas neiet uz priekšu, izjūk pasākumi, zūd Latvijas valdības un vietējās pašvaldības atbalsts idejai par Mazirbes (Jūrmalas) pagasta izveidi, Kultūras fonds neatbalsta apmaksātas lībiešu valodas stundas, bibliotēkas un mācību grāmatu izdošanu lībiešu valodā. Personību cīņas. Latviešu sabiedrības noraidošā attieksme. Lībiešu valodas lietošana visai strauji izzūd jauktajās ģimenēs.

Kopdarbs un spīts. Lībiešiem dzimst ideja par savu namu. “Jau deviņus gadus Līvu savienība ir strādājusi, lai saglabātu savas tautas pēdējās atliekas uz visiem laikiem par lībiešiem, t. i., par lībiešu valodu protošiem Latvijas pilsoņiem, un šajā darbā tā ir saņēmusi kā morālu, tā materiālu atbalstu no mūsu lielajiem radiniekiem somiem, igauņiem un ungāriem. Es neuzdrīkstētos šķērdēt kongresa dārgo laiku, izskaidrojot sīkāk mūsu biedrības darbu, bet uzdrošinos tikai iezīmēt, ka darba kārtības lielais jautājums mums joprojām ir Līvu savienības nama uzbūvēšana. Namam jau ir nopirkts zemes gabals, ķieģeļi un citi celtniecības materiāli, ir, protams, arī projekts, bet daudz kā vēl trūkst.” (D. Volganskis 1931. gadā Somugru kongresā Helsinkos)

Lībiešu tautas nama pamatakmens Mazirbē ielikts 1938. gadā, bet namu svinīgi atklāj 1939. gada 6. augustā. Tas ir nozīmīgākais Līvu savienības paveiktais darbs, spilgta zīme lībiešu kultūras toreizējam uzplaukumam, liecība par somugru tautu vienotību.

Apstāšanās. Piespiedu pārmaiņas. Līvu savienība tiek oficiāli slēgta 1940. gada 6. decembrī. Emigrācijas un deportāciju rezultātā strauji samazinās piekrastes ciemu iedzīvotāju skaits, PSRS robežzonas noteikumi rada visnelabvēlīgākos apstākļus ģimenēm – zvejniecības iespējas ciemos ir likvidētas. Lībiešu valoda ir apklususi.

Miglas gadi. Klusums. Laiks starp atmodām. Sabiedrībā nav jūtama lībiešu kultūras vai tradīciju klātbūtne. Lībiešu tautas nams kļūst par mājvietu valsts un pašvaldības iestādēm. Klubā vietējā sabiedrība rīko atpūtas un filmu vakarus. Lībiešu valoda vēl joprojām nav pamodusies.

Cerība. Atmoda. 1970. gados pamazām atjaunojas lībiešu kultūras un sabiedriskā dzīve. Lībiešu etnogrāfiskie ansambļi “Līvlist” (Rīga), “Kāndla” (Ventspils) rada lībiešos vēlmi vienoties sadarbībai, lai saglabātu savu valodu, kultūras un muzikālo mantojumu. Turpmākajās desmitgadēs aug interese par lībiešu valodas mācīšanos. Lībiešu valodas skolotāji K. Boiko, T. Karma un V. Šuvcāne aicina uz nodarbībām, lībiešu valoda atdzimst svētdienas skolās, kursos un dziedāšanas nodarbībās.

1988. gada 26. novembrī tiek atjaunota Līvu savienība – Lībiešu kultūras savienība (Līvõd kultūr īt), tās agrāko nosaukumu biedrība atgūst 1993. gada 20. februārī. Kopš 1991. gada iznāk Lībiešu kalendārs, kas 1996. gadā pārtop gadagrāmatā. Top lībiešu mūzikas ieraksti, tiek izdotas kultūrvēsturiska satura brošūras un lībiešu valodas mācību līdzekļi, atjaunota mēnešraksta “Līvli” izdošana. 2000. gadā gandrīz pēc 60 gadu pārtraukuma Līvu savienība var likumīgi saimniekot Lībiešu tautas namā Mazirbē. Kopš 1989. gada 6. augusta Mazirbē katru gadu notiek Lībiešu svētki. Kopš 1992. gada Mazirbē notiek lībiešu bērnu un jauniešu vasaras nometnes.

Plaisas.(..)būtu jāatmet mūsu pašu neiecietība, aizdomīgums, tā vietā liekot izpratni, sadarbību un pārliecību par savu ideju – līvu tautas atdzimšanu. Vairāk palīdzēsim paši sev, tad citu palīdzība neizpaliks.” (Ieva Ernštreite, 1994)

Vērtības. Kā tālāk? Ir jautājumi, jābūt atbildēm. Apjēgt patieso situāciju Līvu savienības nodaļās, saglabāt ideju, ka arī neliels pulks godprātīgu darītāju lībiešu lietās ir liela vērtība. Īpaši, ja viņu pienesums ir nozīmīgs kopdarbības partneriem Lībiešu kultūrtelpas iniciatīvās un mērķos. “(..)Lībiešu kultūrtelpa sākusi ceļu uz iekļaušanu nacionālajā un tālākā nākotnē – arī UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Lībiešu institūta izveide nozīmē stiprāku Lībiešu kultūrtelpu, atbalstu un jaunas iespējas sāktajā ceļā. Taču tas iezīmē arī citu kvalitātes latiņu gan lībiešu kopienai, gan visām ar lībiešu kultūrtelpu saistītajām pusēm. Tikai kopīgi un kvalitatīvi darbojoties, ir iespējams pārliecinoši sasniegt iecerēto.” (V. Ernštreits, 21.09.2018.) Veiksmīgi sāktā sadarbība ar LU Lībiešu institūtu un iesaiste Lībiešu kultūras centra pasākumos, aicinot pulkā ikvienu čaklu un patiesas vēlmes mudinātu lībiešu kopu, ir vērtības. Ejot uz Līvu savienības simtgadi, lībiešu saimei Kolkā, Mazirbē, Rīgā un Ventspilī piestāv jautājums: Kas nāks pēc mūsu laika? Kis tulbõd pierrõ mäd aigõ? (Tenu Karma, 1994).

P. S. 28. martā Mazirbē bija jānotiek Līvu savienības kopsapulcei. Lai izvērtētu paveikto un domātu, lemtu par turpmāk darāmo. Tā pārcelta uz citu laiku, kad būs atcelts ārkārtas stāvoklis mūsu valstī.

Izmantotie avoti: V. M. Šuvcāne “Lībiešu ciems, kura vairs nav” (2002); V. M. Šuvcāne “Mazirbe – mazs ciems jūrmalā” (2006); Lībieši. Vēsture, valoda un kultūra. (Sast. Renāte Blumberga, Tapio Mekeleinens, Karls Pajusalu) (2013); B. Šuvcāne “Lībiešu krasts” (2017); ”Lībiešu gadagrāmata” (1994,1998, 2008, 2018)

21. marta lībiešu zibakcija ir notikusi – pēc senas lībiešu tradīcijas, pavasarim atnākot, putni ir modināti ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē.

Putnu modināšana Ovīšos. Māras Vīgertes foto

Lībiešu folkloras kopa “Kāndla” modina putnus Liepenē. Ilgas Pornieces foto

Sociālajos tīklos var lasīt, ka putnu modināšana notikusi senajās lībiešu dzīves vietās Rīgā, Salaspilī pie Ako pieminekļa, Daugmales pilskalnā un citur. Protams, arī Baltijas jūras Ziemeļkurzemes krastā, kur putnus no ziemas miega modināja ansambļa “Kāndla” dalībnieces un “Tšītšōr” skanēja arī Miķeļtornī. Pavasarī ieskandināja arī folkloras kopas “Skandinieki” dalībnieki un “Līvlist” dziedātāja Dagmāra Ziemele, bet nodibinājuma “Rānda” valdes locekle Māra Vīgerte putnus bija meklējusi Ovīšos. Amerikā pie Mičigana ezera putnu modināšanas dziesma skanēja Lībiešu institūta pētnieka Ulda Baloža izpildījumā.

The Academic Mother Tongue Society (Akadeemiline Emakeele selts) was founded exactly 100 years ago – on 23 March 1920 – in Tartu, Estonia. Since its very start, the Society has paid special attention to the Livonians and the degree to which this work has benefited the Livonians cannot be understated.

Emakeele Selts – 100.

The idea of founding the Mother Tongue Society came from Lauri Kettunen. Kettunen was a professor of Baltic Finnic languages at that time and was also the first director of the society. The subsequent directors – Andrus Saareste and Julius Mägiste – were also researchers of the Livonians. It may be that this was a decisive factor in the Mother Tongue Society devoting so much of its time and resources not only to fulfilling its founding goal – the preservation and development of the Estonian language – but also to Livonian language, folklore, and ethnography.

The first expedition organised by the society to gather materials occurred already in 1920 and took researchers to the Courland Livonians. The Mother Tongue Society began its publication series in 1921 with the release of “Ežmi līvõd lugdõbrōntõz” (First Livonian Reading Book). The Mother Tongue Society also collected funds for the construction of the Livonian Community House and its interest in the Livonians also continued after World War II when the Society organised meetings and folklore days. The articles published in the Society’s yearbook (some of which were also in Livonian) helped maintain Livonian identity and culture during the Soviet occupation.

Presently, the Mother Tongue Society has nearly 400 members and in Latvia it is represented by Valts Ernštreits and Kersti Boiko. Since 2006, Helle Metslang has been the director of the Society and Jüri Viikberg and Jüri Valge have served as deputy directors. Livonian researchers Miina Norvik and Karl Pajusalu also serve on the Society’s board.

On the Society’s 80th anniversary, its member Tõnu Karma sent the following congratulations on behalf of the Livonians: “Together with you the Livonians remember today that the Mother Tongue Society was the first organisation in the world, which from its very start gave the Livonians not only moral, but also material, support, and helped them maintain their language and identity. Long live the Mother Tongue Society and may the native languages of the Estonians and Livonians echo long and far!”

The Livonians remember this with gratitude also today on the occasion of the Society’s 100th anniversary and continue to appreciate that they are able to depend on their kindred nation and its organisation – the Mother Tongue Society.

 

Tieši pirms 100 gadiem – 1920. gada 23. martā – Igaunijā, Tartu, notika Akadēmiskās dzimtās valodas biedrības (Akadeemiline Emakeele selts) dibināšanas sapulce. Jau kopš pašiem sākumiem biedrība īpašu uzmanību veltījusi lībiešiem, un tās veikums lībiešu labā nav pārvērtējams.

Emakeele Selts – 100.

Ideja dibināt Dzimtās valodas biedrību nāca no tālaika Baltijas somugru valodu profesora Lauri Ketunena, un viņš arī kļuva par pirmo tās vadītāju. Arī nākamie biedrības vadītāji Andruss Sāreste un Jūliuss Megiste bija lībiešu pētnieki. Iespējams, tas bija noteicošais faktors, kāpēc līdzās pamatuzdevumam – igauņu valodas saglabāšanai un attīstīšanai – Dzimtās valodas biedrība tik daudz laika un līdzekļu veltīja lībiešu valodai, folklorai un etnogrāfijai.

Pirmā biedrības organizētā valodas materiālu vākšanas ekspedīcija notika jau 1920. gadā, un tā aizveda pie Kurzemes lībiešiem. 1921. gadā sāka iznāk Dzimtās valodas biedrības raksti, un tie aizsākās ar “Ežmi līvõd lugdõbrōntõz” (Pirmo lībiešu lasāmgrāmatu). Dzimtās valodas biedrība vāca līdzekļus arī Lībiešu tautas nama celtniecībai, un interese par radu tautu saglabājās arī pēc Otrā pasaules kara, kad biedrības organizētās sapulces un folkloras dienas, biedrības gadagrāmatās publicētie raksti (arī lībiešu valodā) palīdzēja uzturēt lībiešu garu un kultūru okupācijas apstākļos.

Pašlaik Dzimtās valodas biedrība apvieno gandrīz 400 biedru, Latviju tajā pārstāv Valts Ernštreits un Kersti Boiko. Kopš 2006. gada biedrību vada Helle Metslanga, vietnieki Jiri Vīkbergs un Jiri Valge. Valdē darbojas arī lībiešu valodas pētnieki Mīna Norvika un Karls Pajusalu.

Biedrības 80. dzimšanas dienā tās biedrs Tenu Karma no lībiešiem sūtīja šādus apsveikuma vārdus: “Kopā ar jums arī lībieši šodien atceras, ka Dzimtās valodas biedrība ir pirmā organizācija pasaulē, kas no pašiem sākumiem ir atbalstījusi lībiešus ne tikai morāli, bet arī materiāli, palīdzējusi uzturēt jūrmalnieku valodu un garu. Lai tālu un ilgi skan  Dzimtās valodas biedrība, igauņu un lībiešu dzimtā valoda!”

Lībieši ar pateicību to atceras arī šodien, 100. dzimšanas dienā, un novērtē, ka joprojām var paļauties uz radu tautas organizāciju – Dzimtās valodas biedrību.

Irmgardei Cerbahai šūpulis kārts Sīkraga ciema Vecklāvos lībieša Edvarta un Kristīnes Cerbahu ģimenē. Irmgardes tēvs bija zvejnieks ar stūrmaņa izglītību, māte — latviete Kristīne Frīdentāle no Mazirbes ciema. Sīkraga Vecklāvu sēta lībiešu kultūrai devusi folkloras teicēju Edi Cerbahu, Līvu savienības aktīvistu Oskaru Cerbahu, Ventspils lībiešu ansambļa “Kāndla” dibinātāju un diriģenti Hildu Cerbahu-Grīvu un lībiešu valodas labu zinātāju Elfrīdu Žagari. Cerbahi bija arī aktīvi pirmā lībiešu jauktā kora dziedātāji. Korī 1920. gados dziedāja gan Irmgardes tēvs Edvarts, gan vecmāmiņa Ede Cerbaha ar pārējiem diviem dēliem.

Irmgarde Cerbaha 20. gs. 50. gados. No Dzintara Ērgļa kolekcijas

Ikdienā dzīvojot lībiskā vidē un dzirdot dzimto valodu, Irmgarde lībiešu valodā varēja sazināties vēl sirmā vecumā. Viņa saglabāja lībisko pašapziņu visu mūžu. Bija Līvu savienības biedre kopš 1989. gada februāra, ilgus gadus dziedāja Ventspils lībiešu ansamblī “Kāndla”, kura vadītāja bija Irmgardes māsīca Hilda Cerbaha-Grīva.  Lībiskuma apzināšanos veicināja arī saskarsme bērnībā ar vecmāmiņu Edi Cerbahu, kura bija laba folkloras teicēja somu valodniekam Lauri Ketunenam un visu mūžu turējās pie lībiešu valodas.

Kaut Irmgardes ģimenē lībiešu valoda nebija ikdienas saziņas valoda, tomēr kopumā lībiešu valoda bija dominējošā Vecklāvos, jo tajā runāja Irmgardes tēva brāļa Oskara ģimenē, lībiski ar bērniem sazinājās Ede Cerbaha. Vecklāvos nereti viesojās lībiešu pētnieki Lauri Ketunens, Oskars Loritss, Veine Kirele.

Irmgarde pamatizglītību ieguva Sīkraga skolā pie skolotājas Paulas Vembris-Akmentiņas un Mazirbes pamatskolā, kuru pabeidza 1937. gadā. 1939. gada vasarā viņa strādāja par kalponi netālu no Dundagas, Bētmeju ciema Plintiņu mājās. 1940. gadā Irmgarde sāka mācīties Ventspils ģimnāzijā, kurā pabeidza vienu klasi. Sākoties karam, mācības Ventspils ģimnāzijā pārtrūka. Vācu okupācijas laikā Irmgarde strādāja dažādos darbos Dundagā.

Irmgarde piederēja kara paaudzei, kas dzīvoja laikā, kad tika izšķirtas ģimenes, zaudētas mājas un dzimtene. Šāds liktenis piemeklēja arī viņas ģimeni, jo brālis Armands kopā ar daudziem citiem jauniešiem 1944. gada rudenī devās pāri jūrai uz Zviedriju. Visu mūžu Irmgardei saglabājās tuvas un mīļas attiecības ar brāli. Vislabākā dāvana viņas 80 gadu jubilejā bija brāļa negaidītā ierašanās Latvijā. Armands Cerbahs joprojām dzīvo Zviedrijā un skumst, ka veselības stāvokļa dēļ nevar atbraukt atvadīties no māsas.

Pēc kara Irmgarde sāka dzīvot Ventspilī. Viņa strādāja par grāmatvedi kādā no Ventspils skolām, pēc tam Ventspils Tautas izglītības nodaļā. Irmgardes pēdējā darbavieta bija Ventspils 1. pamatskola.

Ar sirsnību savu Irmiš atceras Līvu savienības Ventspils grupa: “Irma vienmēr bija sabiedriska, viesmīlīga. Nekur citur kā pie viņas tik bieži neciemojās bijušie skolas biedri un draugi. Desmit gadus viņa darbojās kā Līvu savienības Ventspils grupas kasiere, 28 gadus dziedāja lībiešu ansamblī “Kāndla”. Irmas sabiedriskās aktivitātes pārtrauca ar veselību saistītas problēmas, ko viņa gan prata pārdzīvot ar apbrīnojamu pacietību un optimismu. Irmas dzīvē bija neizprotami likteņa pagriezieni, bet, dzīvi izvērtējot, virsroku viņā vienmēr ņēma labas atmiņas par cilvēkiem, kuri bija krustojuši viņas ceļu.”

Mūža pēdējos mēnešus Irmgarde pavadīja Rīgā, pie māsīcas Elfrīdas Žagares meitas Maijas Norenbergas. Viņa atcerējās: “Irma bija cilvēks ar ļoti labu un skaistu balsi, dziedājusi vairākos koros. Par viņu domājot, vispirms nāk prātā viņas optimisms, dzīvesprieks, dziesmuprieks, saticība, viņas gaišie, aizrautīgie smiekli un nostalģija pēc dzimtā lībiešu krasta. Pēdējos 35 gadus viņai bija iespēja pavadīt vasaras dzimtā Sīkraga ciema Jaunsmiltiņos. Atceros, ka viņa kopā ar manu mammu vakaros daudzreiz kopā dziedāja latviešu un lībiešu dziesmas. Irmai bija ļoti gaišs prāts un patiesi unikāla atmiņa, pat 98 gadu vecumā tā bija apbrīnojama. Runājot ar viņu, vienmēr bija iespaids, ka sazinos ar domājošu, spriest un analizēt spējīgu laikabiedru, kas orientējas gan politiskajos, gan sabiedrībai aktuālajos jautājumos.”

Irmgarde tēlaini un izsmeļoši prata aprakstīt pagātnes notikumus no dzimtā Sīkraga ciema un tā tuvākās apkārtnes, kā arī zināja interesanti stāstīt par savas plašās radu saimes vēsturi. Irmgardes atmiņas ir publicētas vēsturnieku un novadpētnieku darbos.

The traditional Great Bird-waking Day scheduled for March 21st has not been cancelled. The Livonian “Tšītšōr” flash mob is still going to happen! Everyone is invited to go to a body of water and help wake the birds – either by themselves or with their friends or family!

So, on the morning of Saturday, March 21st, everyone is invited to participate in a flash mob to wake the birds – the harbingers of the spring – by singing the Livonian bird-waking song “Tšītšōrlinkizt”. The waking ritual not only helps quicken the approach of spring, but also has magical power: it strengthens your health and helps you realize your heart’s deepest desires.

We invite you post your photos and videos of you waking the birds on social media using the hashtag #tšītšōr or by sending them to info@livones.net

 

21. martā izsludinātā tradicionālā Lielā putnu modināšanas diena nav atcelta. Lībiešu zibakcija “Tšītšōr” ir spēkā – doties pie ūdeņiem un modināt putnus aicināts ikviens: vienatnē, divatā vai ģimenes lokā!

Tātad sestdien, 21. martā, rīta pusē ikviens ir aicināts piedalīties zibakcijā un modināt putnus – pavasara vēstnešus –, dziedot lībiešu putnu modināšanas dziesmu “Tšītšorlinkizt”. Modināšanas rituāls ne tikai pasteidzina pavasari, tam piemīt arī maģisks spēks: tas stiprina veselību un palīdz īstenot no sirds izlolotas vēlmes.

Iemūžinātos putnu modināšanas foto un video aicinām izvietot sociālo tīklu profilos ar tēmturi #tšītšōr vai sūtīt info@livones.net

Lībiešu sabiedriskās organizācijas un dziedošie kolektīvi atkal izsludina Lielo putnu modināšanas dienu, un šogad tās datums noteikts 21. martā no rīta. Tradicionāli – pirmajā sestdienā pēc pavasara saulgriežiem, un šogad pavasara sākums ir 20. martā pulksten 5 un 50 minūtēs.

Putnu modināšana Kolkā 2018. gadā. Baibas Šuvcānes foto

Zibakcijā aicināts iesaistīties jebkurš – gan dziesmu ansambļi un kopas, gan paši lībieši un lībiešu draugi, gan ikviens, kurš gatavs uzņemt pavasari.

Vieta: jebkura, kur tuvumā ūdens – pie jūras, pie Daugavas, Gaujas, Ventas, Salacas vai citas upes, pie Vilkmuižas, Usmas, Limbažu Lielezera vai kāda cita ezera.

Putnu modināšana ir sens lībiešu rituāls, kas tradicionāli noticis pavasara saulgriežu rītā vai Lieldienu pirmajā svētku rītā, kad tika dziedāta putnu modināšanas dziesma “Tšītšōrlinkizt”, kurai piemita buramvārdu raksturs. Lībieši ticēja, ka putni rudenī neaizlido prom, bet gan pārlaiž ziemu, gulēdami kādā slēpnī, piemēram, upes dibenā vai ezera un jūras krastā, un pavasarī tie jāmodina, lai ceļas augšā. Modināšanas rituālam bija arī citi motīvi: izlūgties zvejas laimi, pieburt meitu vai puisi. Ejot pie jūras, ņēma līdzi arī ziedojumu jūras mātei – kādu drusku no svētku ēdieniem un dzērieniem.

Dziedāsim kopā ar lībiešiem – sauksim pavasari, modināsim putnus un lībieti sevī!

 

Tšītšōrlinkizt, tšītšōrlinkizt, ni um āiga ilzõ nūzõ, tšītšōr, tšītšōr!

Ni tēg maggõnd pitkõ ūnda, īestõ īezõ, pǟvast päuvõ, tšītšōr, tšītšōr!

 

Liebbizt liestād mäddõ mierrõ, vōjlizt liestād mūzõ mierrõ, tšītšōr, tšītšōr!

Jõvād lūomõd mäddõ mõtsõ, sudūd, okšīd, mūzõ mõtsõ, tšītšōr, tšītšōr!

 

Jõvād pūošõd mäddõ killõ, kõzzizt pūošõd mūzõ killõ, tšītšōr, tšītšōr!

Kierdõd neitsõd mäddõ killõ, lāiskad neitsõd mūzõ killõ, tšītšōr, tšītšōr!

 

Tšītšōrlinkizt, tšītšōrlinkizt, ni um āiga ilzõ nūzõ, tšītšōr, tšītšōr!

Ni tēg maggõnd pitkõ ūnda, īestõ īezõ, pǟvast päuvõ, tšītšōr, tšītšōr!

 

Čīčōrputni, čīčōrputni, nu ir laiks augšā celties, čīčōr, čīčōr!

Garu miegu gulējuši, nakšu naktis, dienu dienas, čīčōr, čīčōr!

 

Treknās butes mūsu jūrā, švakās butes citā jūrā, čīčōr, čīčōr!

Labie zvēri mūsu mežā, vilki, lāči citā mežā, čīčōr, čīčōr!

 

Labie puiši mūsu ciemā, sliktie puiši citā ciemā, čīčōr, čīčōr!

Čaklās meitas mūsu ciemā, slinkās meitas citā ciemā, čīčōr, čīčōr!

 

Čīčōrputni, čīčōrputni, nu ir laiks augšā celties, čīčōr, čīčōr!

Garu miegu gulējuši, nakšu naktis, dienu dienas, čīčōr, čīčōr!

 

Skumji apzināties, ka Ilze Kārkluvalka (22.07.1950.–06.03.2020.) par lībiešiem un piekrastes ļaudīm vairs nerakstīs. Šo daudzo gadu garumā, kopš Ilze, strādādama “Talsu Vēstu” redakcijā, ietvēra savā uzmanības lokā lībiešus, esam ar viņu tikušies tiešām neskaitāmas reizes. Lai cik saspringta bijusi situācija – un lībieši ne reizi vien bijuši īsti drāmas meistari –, Ilze vienmēr saglabājusi mieru, rāmā atturībā vēstīdama par notiekošo avīzes lappusēs. Ilzei piemita žurnālistu vairākumam netipiska prasme ar rakstīto vārdu nesaasināt situāciju, bet atrast un pastāstīt par to, kas ir uzmanības vērts.

Ilze Kārkluvalka. Daiņa Kārkluvalka foto

Ilzes Kārkluvalkas rakstītais paliks ne tikai “Talsu Vēstu” lappusēs, bet arī “Lībiešu gadagrāmatās” un Lībiešu kultūras centra 20 darba gadiem veltītajā grāmatā “Aprobežosimies ar maksimumu”. Paturot Ilzi gaišā piemiņā, Lībiešu kultūras centrs, Līvu savienība un nodibinājums “Rānda” izsaka visdziļāko līdzjūtību ģimenei un kolēģiem.

2011. gads

13. februārī Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis, Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs un Ventspils pilsētas pašvaldības iestādes „Ventspils muzejs” direktore Margarita Marcinkeviča paraksta dāvinājuma līgumu par Lielirbes lūgšanu nama pārcelšanu uz Piejūras brīvdabas muzeju.

15. februārī Igaunijas parlaments pieņem lēmumu turpmāk katru gadu oktobra trešajā sestdienā atzīmēt radu tautu dienu. Tā iekļauta Igaunijas oficiālo svētku dienu sarakstā, un tajā būs jāizkar arī Igaunijas valsts karogs.

16. februārī Talsos notiek tradicionālā Kurzemes novadu kultūras diena, kurā Dundagas novads nominācijā “Gada kultūras cilvēks” apbalvo Baibu Šuvcāni par grāmatu “Senais lībiešu ciems – Kolka”.

21. februārī Latviešu valodas aģentūras rīkotajā pasākumā Eiropas Savienības mājā Rīgā “Līvõd kultūr sidām”apmeklētājus iepazīstina ar lībiešu valodu Latvijā.

23. februārī notiek Latvijas Republikas Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde, kas veltīta Starptautiskajam lībiešu valodas un kultūras gadam.

24. februārī Starptautiskās lībiešu draugu biedrības priekšsēdētājs un Tartu universitātes emeritētais profesors Tīts Reins Vītso saņem Ferdinanda Johana Vīdemaņa valodas balvu. Nozīmīgo balvu par mūža ieguldījumu reizi gadā piešķir Igaunijas Republikas valdība.

27. februārī Ventspilī notiek Līvu savienības Ventspils nodaļas kopsapulce. Par Ventspils nodaļas priekšsēdētāju atkārtoti ievēl Ausmu Ernestovsku, kura šo amatu ieņēmusi 12 gadus pēc kārtas.

17. martā Pērnavas Jaunās mākslas muzejā notiek Kihnu kultūras institūta organizēts vakars, kurā interesentus ar lībiešiem iepazīstina dokumentālo filmu režisors Marks Sosārs un Starptautiskās lībiešu draugu biedrības valdes loceklis Tartu Universitātes profesors Karls Pajusalu. 18. martā līdzīgas tikšanās pulcina klausītājus arī Kihnu salas muzejā un Manijas salā.

19. martā Turaidā svin pavasara atnākšanu un apmeklētājus iepazīstina ar Lielās dienas līvu tradīcijām un rituāliem.

26. martā Kultūras un tautas mākslas centrā “Ritums” notiek Līvu Lielā diena.

21. maijā Tartu Universitātē notiek trešā Lībiešu rakstu valodas diena. Iepriekšējās lībiešu rakstu valodas dienas notika 1995. gadā Mazirbē un 2005. gadā Tartu.

5. jūnijā Kolkā, līvu centrā “Kūolka”, atklāj trešo lībiešu izcelsmes mākslinieku darbu izstādi “Līvõd kuņšt”. Tā ir mākslinieku veltījums Starptautiskajam lībiešu valodas un kultūras gadam.

8. un 9. jūlijā Igaunijā, Lilli ciemā pie Latvijas robežas norisinās literātu apvienības NAK organizētais literārais pasākums “Lätete pääl” (Pie avotiem). Starptautiskā lībiešu valodas un kultūras gada ietvaros semināra dalībnieki iepazīst arī lībiešu rakstniecības veidošanos.

15. jūlijā Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Izstāžu zālē atklāj izstādi „Līvõd kuņšt”.

31. jūlijā Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā atzīmē lībiešu sētas četrdesmitgadi un lībiešu izcelsmes mākslinieku darbu izstādes noslēgumu. Abi pasākumi iekļauti Starptautiskā lībiešu valodas un kultūras gada programmā. Dzied ansamblis “Rāndalist”, “Līvlist” un Salaspils jauktais koris “Lōja”.

28. jūlijā Dundagas novada Mazirbes internātpamatskolā sākas lībiešu bērnu un jauniešu radošā nometne “Mierlinkizt 2011″. Tajā piedalās 36 bērni.

28. augustā Turaidas muzejrezervātā notiek Līvu diena, kuras laikā skan lībiešu valoda un dziesmas, interaktīva ekskursija “Sateseles mantinieki” iepazīstina ar Vidzemes lībiešu kultūras mantojumu.

16. un 17. septembrī Ventspilī notiek Starptautiskā lībiešu valodas un kultūras gada programmā iekļautās Lībiešu kultūras dienas. Ventspils galvenajā bibliotēkā apskatāma trešā lībiešu izcelsmes mākslinieku darbu izstāde “Līvõd kuņšt”.

29. septembrī Rīgā, Eiropas mājā, notiek Eiropas valodu dienai veltīts lībiešu kultūras vakars.

6. un 7. oktobrī Viļņas Universitātē Lietuvas augstskolu studentus, docētājus un visus interesentus iepazīstina ar lībiešu valodu, kultūru, mākslu un vēsturi. Notiek šogad tapušās Vahura Laiapea dokumentālās filmas “Profesora Vītso lībieši” pirmizrāde.

25. oktobrī Rīgas Latviešu biedrības Zelta zāles klubā atver Māras Zirnītes grāmatu “Lībieši Ziemeļkurzemes ainavā”.

4. novembrī Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Torņa zālē Rīgā notiek Valta Ernštreita monogrāfijas “Lībiešu rakstu valoda” atvēršanas svētki.

4. novembrī Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Torņa zālē Rīgā notiek Starptautiskajam lībiešu valodas un kultūras gadam veltīta konference “Lībieši: valoda, vēsture un kultūra” un Igaunijā izdotā rakstu krājuma „Lībieši: valoda, vēsture un kultūra” (“Liivlased: keel, ajalugu ja kultuur”) atvēršanas svētki. Starptautisko konferenci ievada Valsts prezidenta Andra Bērziņa uzruna.

11. un 12. novembrī Somijā atzīmē A. J. Šēgrēna biedrības divdesmit gadu jubileju. Tajā divas lekcijas nolasa Dr. hist. Renāte Blumberga.

18. novembrī Parīzē, Somijas institūtā, notiek konference, kuras galvenā tēma saistībā ar Starptautisko lībiešu valodas un kultūras gadu veltīta lībiešiem.

25. novembrī Tartu notiek starptautiska konference “Lībieši. Zeme. Tauta. Vēsture”. To atklāj ar Tartu Universitātes rektora Alara Karisa uzrunu un Igaunijas Republikas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa runu. Pasākums veltīts rakstu krājuma “Lībieši: vēsture, valoda un kultūra” iznākšanai igauņu valodā.

Novembris. Igaunijā igauņu un lībiešu valodā iznāk “Ma võtan su õnge, tursk!”, kas ir lībiešu dzejas izlases “Ma akūb sīnda vizzõ, tūrska!” papildināts un rediģēts izdevums. Dzejoļus igauņu valodā atdzejojusi Valli Helde, un grāmatu izdevis Tartu Universitātes Paula Aristes somugru tautu centrs.

8. decembrī atver Lībiešu kultūras centra izdoto dzejas krājumu lībiešu un latviešu valodā “Kui sūolõbõd līvlizt/Kā iznirst lībieši”.

15. decembrī “¼ Satori” telpā Rīgā, Berga bazārā, notiek Lībiešu ābeces un sākuma lasāmgrāmatas un skolām paredzētā bukleta “Lībieši 44 atbildēs” (sastādījusi G. Blumberga) atvēršanas svētki. Tos rīko Latviešu valodas aģentūra kopā ar Lībiešu kultūras centru.

19. decembrī Pāles pamatskolā atver K. Staltes lībiešu ābeci “Jelzi sõnā. Ābēd ja īrgandõks lugdõbrōntõz”.

Kārļa Staltes “Dzīvais vārds. Ābece un sākuma lasāmgrāmata”

20. decembrī Kolkā atzīmē Starptautiskā lībiešu valodas un kultūras gada noslēgumu ar lībiešu ābeces “Jelzi sõnā. Ābēd ja īrgandõks lugdõbrōntõz” atvēršanu.

 

2012. gads

Janvāris. Laikraksta “Diena” žūrija izvērtējusi kultūras devumu no oktobra līdz decembrim un 2011. gada kultūras balvai 4. ceturksnī nominējusi arī Lībiešu kultūras centra izdoto dzejoļu krājumu “Kui sūolõbõd līvlizt/Kā iznirst lībieši”.

3. martā Rīgā, koncertzālē “Ave sol” notiek ansambļa “Līvlist” 40 gadu jubilejas koncerts.

6. martā Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrē nodibinājumu “Ventspils lībiešu apvienība “Rānda””.

10. aprīlī Talsu galvenajā bibliotēkā svinīgā pasākumā Aleksandra Pelēča literāro prēmiju saņem Baiba Šuvcāne par grāmatu “Senais lībiešu ciems Kolka”.

11. aprīlī konkursā “Zelta ābele 2011” mācību grāmatu kategorijā par skaistāko atzīst ābeci – Kōrli Stalte “Jelzi sõnā. Ābēd ja īrgandõks lugdõbrōntõz”. Māksliniece – Zane Ernštreite, tipogrāfija – “Dardedze hologāfija”, izdevējs – Lībiešu kultūras centrs. Ilustrācijas grāmatai zīmējuši divu Latvijas un divu Igaunijas skolu audzēkņi.

22. maijā Dienvidigauņu centrā Tartu atklāj lībiešu mākslinieku grupas darbu izstādi. Izstādē piedalās mākslinieki Baiba Damberga, Lilita Līce un Valts Ernštreits.

27. maijā Ventspils Piejūras brīvdabas muzejā atklāj Lielirbes baptistu baznīcas ekspozīciju.

6. jūnijā, sagaidot Igaunijas prezidentu Latvijā, “Līvõ kultūr sidām” un Latviešu valodas aģentūra angļu valodā sagatavojuši bukletu “Livs in 44 answers” jeb “Lībieši 44 atbildēs”. Informatīvais līdzeklis angļu valodā tapis pateicībā par Igaunijas prezidenta aktīvo interesi un līdzdalību Latvijas senākās pamattautības ‒ lībiešu ‒ kultūras apzināšanā, saglabāšanā un novērtēšanā kontekstā ar Latvijas un Igaunijas starpvalstu attiecībām.

7. jūnijā Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess viesojas Lībiešu tautas namā Mazirbē un saka runu. Ilggadīgajam lībiešu valodas pētniekam prof. Tītam-Reinam Vītso Latvija piešķīrusi Atzinības krusta IV šķiras ordeni. Igaunijas valsts godalgas pasniedz vairākiem Latvijas kultūras darbiniekiem, kas cieši saistīti arī ar lībiešiem. Māras zemes krusta IV šķiras ordenis piešķirts Valtam Ernštreitam – valodniekam, Latvijas un Igaunijas kultūras attiecību veicinātājam, kā arī Maimai Grīnbergai – tulkotājai, Igaunijas literatūras popularizētājai. Māras zemes krusta V šķiras ordenis piešķirts Rūtai Karmai – tulkotājai, Igaunijas literatūras popularizētājai un Ērikai Krautmanei – Latvijas Universitātes pasniedzējai, igauņu valodas un kultūras popularizētājai.

Igaunijas prezidents T. H. Ilvess Lībiešu tautas namā

 

13. jūnijā Saeimā notiek izdevuma “Latvijas Republikas Satversme” atvēršanas svētki. Tas ir Latvijas pamatlikuma tulkojums astoņās valodās – arī lībiešu valodā un latgaliešu rakstu valodā.

15. jūlijā Mazirbē notiek Līvu savienības biedru delegātu sapulce. Par jauno Līvu savienības vadītāju uz diviem gadiem pārliecinoši ievēl Ievu Ernštreiti.

20. jūlijā Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja izstāžu zālē atklāj mākslinieces Baibas Dambergas grafikas izstādi “Ikš bārban” (Viens bārbans).

21. jūlijā Ikšķiles novada Tīnūžu muižā notiek Līvu diena ar dažādiem pasākumiem, koncertu un dančiem. Pasākumu rīko Līvu dziedāšanas biedrība un koris “Lōja”.

28. jūlijā Mazirbē notiek Līvu svētki.

25. augustā Kolkas tautas namā atver Baibas Šuvcānes sastādīto grāmatu “Lībiešu krasta stāsti”, ko klajā laidis apgāds “Jumava”.

17. augustā Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā atklāj Pāles novadpētniecības muzeja ceļojošo izstādi “Vidzemes lībieši un viņu pēcteči”.

14. un 15. septembrī Ventspilī otro reizi notiek Lībiešu kultūras dienas. To laikā notiek starptautiska zinātniskā konference “Livonica II. Lībieši: valoda, vēsture, kultūra” un atklāj “Lībiešu–igauņu–latviešu vārdnīcu”, ko izdevusi Tartu Universitāte un Latviešu valodas aģentūra.

14. septembrī grafikas galerijā “Rīgas tālers” atklāj mākslinieces Baibas Dambergas grafikas izstādi „Depozīts”.

Septembrī Turaidas muzejrezervāts sadarbībā ar apgādu “Zinātne” izdevis katalogu “Krimuldas Raganas depozīts – Gaujas lībiešu sudraba rotas un monētas. 10.–13. gadsimts”.

28. septembrī Turaidas muzejrezervātā sadarbībā ar Latviešu valodas aģentūru notiek lībiešu dzejas muzikāls vakars “Jõvā ȭdõg! – Labvakar!”.

Oktobrī Igaunijas Radu tautu programmas padome piešķir prēmiju par pētījumiem zinātnē Valtam Ernštreitam par monogrāfiju “Lībiešu rakstu valoda”.

18. novembrī Mazirbē lībieši un viņu draugi svin Karoga svētkus. 

 

2013. gads

23. janvārī Latvijas Nacionālās bibliotēkas izstāžu zālē notiek rakstu krājuma “Lībieši. Vēsture, valoda un kultūra” atvēršanas svētki. Krājumu izdevis Lībiešu kultūras centrs.

Rakstu krājums “Lībieši. Vēsture, valoda un kultūra”

23. janvārī Lībiešu kultūras centrs pateicas tiem lībiešiem, kuri 2012. gadā piedalījušies vai radījuši notikumus, kas atstās paliekošas pēdas lībiešu kultūrvēsturē: Baibai Šuvcānei, Ventspils lībiešiem – Līvu savienības Ventspils nodaļai un nodibinājumam “Rānda” –, kuru kopdarbs 2012. gadā realizējās jau otrajās lībiešu kultūras dienās Ventspilī, bibliogrāfam Tenu Karmam, Vidzemes lībiešu pētniecei Rasmai Noriņai un žurnāla “Latvijas Arhitektūra” galvenajam redaktoram Jānim Lejniekam par rakstu, kas veltīts Lībiešu tautas namam Mazirbē.

2. februārī Ventspils Galvenajā bibliotēkā atklāj Baibas Krūmiņas fotoizstādi “Līvu tautas izdzīvošanas fenomens”.

7. un 8. martā Tartu Universitātē notiek konference “Baltijas jūras somu valodas, kultūras un vietas gars”, kas veltīta Baltijas jūras somu valodu emeritētā profesora un Lībiešu draugu biedrības priekšsēdētāja Tīta Reina Vītso 75. dzimšanas dienai.

7. martā interesentiem testa versijā tīmeklī kļūst pieejama “Lībiešu–igauņu–latviešu vārdnīca”.

6. aprīlī Līvu savienība atzīmē 90. gadskārtu.

18. aprīlī Latvijas Republikas vēstniecībā Igaunijā vēstnieks Kārlis Eihenbaums rīko “Lībiešu–igauņu–latviešu vārdnīcas” izdevuma un elektroniskās versijas, kā arī rakstu krājuma „Lībieši. Vēsture, valoda un kultūra” atvēršanas svētkus.

22. jūnijā Salacas pilskalnā Salacgrīvā atklāj dzejoļu krājumu “Salats joug kolm aģa”, trīsvalodu – Salacas lībiešu, igauņu un latviešu – izdevumu, ar ko Tartu Universitātes profesors Karls Pajusalu atzīmē savu 50. dzimšanas dienu. Grāmatu izdevusi Lībiešu draugu biedrība, bet atbalstu sniedzis Igaunijas kultūrkapitāls, Radu tautu programma, Tartu Universitāte, Latviešu valodas aģentūra un Lībiešu kultūras centrs.

28. jūlijā Mazirbē sāk darbu lībiešu bērnu, jauniešu un interesentu nometne “Mierlinkizt 2013”. Nometnē piedalās 40 bērnu.

3. augustā Mazirbē notiek gadskārtējie Lībiešu svētki “Kui imli um se rānda”.

10. augustā Košragā sākas Lībiešu vasaras universitāte – vēsturē pirmā augstskolas līmeņa programma, kas piedāvā apgūt lībiešu valodu, vēsturi un kultūru. Tajā piedalās studenti, docētāji un pētnieki no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Somijas un Vācijas universitātēm. Tās organizators ir Lībiešu kultūras centrs sadarbībā ar Latviešu valodas aģentūru un Tartu Universitāti.

13. un 14. septembrī Ventspilī trešo reizi notiek Lībiešu kultūras dienas.

4. oktobrī starptautiska žūrija nolemj Baltijas Asamblejas 2013. gada balvu zinātnē piešķirt Renātei Blumbergai.

Oktobrī Turaidas muzejrezervātā atklāj ekspozīciju “Gaujas lībieši Latvijas kultūrvēsturē”, kas izvietota bijušajā Turaidas muižas dārznieka mājā.

17. novembrī Mazirbē pulcējās Līvu savienības biedri, lai atzīmētu Karoga svētkus.

 

2014. gads

Janvārī par “Līvlist” māksliniecisko vadītāju kļūst Zigurds Ete.

Janvārī Līvu savienības Kolkas grupa veiksmīgi startē projektu konkursā un saņemno fonda “Fondation for Endangered Languages” finansiālo atbalstu lībiešu valodas un kultūrvēstures mācībām.

3. aprīlī Rīgā atver Gundegas Blumbergas grāmatu “Aprobežosimies ar maksimumu”, kas veltīta biedrības “Līvõ kultūr sidām” 20 darba gadiem.

12. aprīlī Lībiešu tautas namā Mazirbē notika gadskārtējā Līvu savienības biedru kopsapulce. Par savienības vadītāju uz nākamajiem diviem gadiem vienbalsīgi ievēlēja Ievu Ernštreiti.

17. aprīlī Ventspils lībiešu kopienas pārstāvji pulcējas uz pēdējo lībiešu valodas nodarbību, lai atskatītos uz septiņos mēnešos iemācīto.

25. jūlijā Mazirbē uz nometni pulcējas 45 lībiešu bērni vecumā no 7 līdz 16 gadiem.

2. augustā Mazirbē notiek gadskārtējie Līvu svētki. Tie iezīmējas ar muzikālu stāstu “Lībiešu zvejnieka ģimene jūrmalas ainavā”.

3. augustā Tārgalē notiek līvu kultūras un tradīciju iepazīšanai veltīts pasākums “Augustdiena līvu zemē”.

12. un 13. septembrī Ventspilī ceturto reizi notiek Lībiešu kultūras dienas, kā arī starptautiska zinātniskā konference “Livonica IV. Lībieši: valoda, vēsture, kultūra”.

13. septembrī Ventspilī notiek Jāņa Prinča un viņa dēla Jāņa 1845. gadā izdotā oriģināldzejas krājuma “Jūrnieku svētās dziesmas un lūgšanas” trešā izdevuma atvēršana.

14. septembrī Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lībiešu sētā notiek lībiešu dzejas stunda. Galvenā viešņa ir lībiešu izcelsmes māksliniece un dzejniece Baiba Damberga.

26. septembrī Rīgā notiek latviešu kultūrvēsturē un lībiešu valodas pētniecībā nozīmīgu grāmatu atvēršanas svētki. Atver Jāņa Prinča un viņa dēla Jāņa sarakstītās „Jūrnieku svētās dziesmas un lūgšanas” un igauņu un somugru valodniecības žurnāla (ESUKA – JEFUL) speciālnumuru “Pētījumi par lībiešu valodu” (Studies on Livonian), ko veidojuši vairāku valstu zinātnieki.

4. oktobrī Rīgas Latviešu biedrības namā sākas somugru tautu kultūras svētki. Lībiešu saimi pārstāv Lībiešu krasta ļaudis no Kolkas, ansamblis “Rāndalist” no Ventspils, Rīgas lībiešu ansamblis “Līvlist”, lībiešu jauniešu orķestris “Nurmorkestõr”.

18. oktobrī Pālē atver Vidzemes lībiešu pēcteces Anitas Emses dzejoļu krājumu “Saknes”. Daļa dzejoļu sarakstīti Vidzemes lībiskajā dialektā.

18. oktobrī Pāles muzejs rīko 2. Vidzemes lībiešu pēcteču saietu, kurā piedalās ap 270 interesentu.

8. novembrī Rīgas igauņu namā notiek Dzimtas valodas biedrības (Emakeele selts) organizētā valodas diena, kas veltīta Tenu Karmam.

16. novembrī Līvu savienības Mazirbes grupa aicina uz Lībiešu karoga svētkiem.

27. novembrī Latvijas Zinātņu akadēmijas pilnsapulcē par Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju locekli ievēl Renāti Blumbergu.

 

2015. gads

6. janvārī Misiņa bibliotēkā pulcējas Saulveža Cimermaņa tuvākie domubiedri un līdzgaitnieki, lai atvērtu apgāda “Zinātne” izdoto bibliogrāfiju “Etnogrāfs un kultūrvēsturnieks Saulvedis Cimermanis”, kas veltīta akadēmiķa 85. dzimšanas dienai.

16. aprīlī Kaņepes kultūras namā Rīgā notiek Mūzikas akadēmijas etnomuzikoloģijas klases studenta Zigurda Etes diplomeksāmens “Lībieši. Laiks”.

17. aprīlī Viļņas Universitātes Filoloģijas fakultātē zinātnieki un dzejnieki iepazīstas ar lībiešu valodu un kultūru.

4. maijā, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, valodnieku Valtu Ernštreitu ieceļ par Atzinības krusta kavalieri.

24. jūlijā Mazirbē sākas lībiešu bērnu un jauniešu nometne “Mierlinkizt 2015”.

1.augustā Līvu savienība aicina visus uz gadskārtējiem Lībiešu svētkiem Mazirbē.

16. augustā Rīgas svētku laikā Vērmanes dārzā ir Līvu diena, kuras laikā Lībiešu kultūras centra stendā var iegādāties grāmatas par lībiešiem, suvenīrus un mākslas darbus. Viens no galvenajiem notikumiem ir Lībiešu dziedāšanas svētki ar koncertprogrammu “Radām un rādām”.

5. septembrī Kolkas tautas namā Baiba Šuvcāne ielūdz uz savas jaunās grāmatas “Sauc par Vaidi mūsu ciemu” atvēršanas svētkiem.

10. septembrī kultūrtelpā “NicePlace Mansards”, Rīgā, notiek viens no Dzejas dienu pasākumiem – lībiešu dzejas lasījumi.

10. septembrī Igaunijas Republikas vēstniecībā Latvijā notiek starptautiskā zinātniskā konference “Livonica V: Lībiešu garamantu zelta fonds”.

26. un 27. septembrī Rīgā, Turaidā un Kolkā, vietās, kuras vēsturiski saistītas ar lībiešu kultūru, notiek Somugru tautu festivāls.

6. oktobrī Tallinā, tautā iecienītās kafejnīcas “Kloostri Ait” telpās, atklāj Baibas Dambergas grafikas izstādi HOIUS (Depozīts).

 

12. novembrī Tartu Universitātē jaunās zinātnieces Mīna Norvika un Tūli Tuiska doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāv promocijas darbus par lībiešu valodu.

Novembrī Ikšķiles almanaha 5. laidienā, kas veltīts senās lībiešu apmetnes senākajai un jaunākajai vēsturei, ievietoti vairāki raksti par lībiešiem.

21. novembrī Mazirbē notiek Lībiešu karoga svētki. Baiba Šuvcāne iepazīstina ar fotomākslinieka Laimoņa Stīpnieka dāvinājumu – 65 fotoattēliem no Lībiešu tautas nama 50 gadu jubilejas svinībām 1989. gadā.

26. decembrī ansamblis “Laula” svin 15. dzimšanas dienu, vienlaikus atzīmējot Kolkas tautas nama sešdesmitgadi.

 

2016. gads

19. martā Mazirbes Tautas namā notiek “Līvõd Īt” gadskārtējā kopsapulce. Par Līvu savienības vadītāju atkārtoti ievēl Ievu Ernštreiti.

10. aprīlī Aleksandra Pelēča literāro prēmiju saņem Baiba Šuvcāne par grāmatu “Sauc par Vaidi mūsu ciemu”.

25. aprīlī izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpa” pasniedz Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta gada balva kultūrā “Baltais zvirbulis”. Par ieguldījumu lībiešu kultūras mantojuma saglabāšanā, veidojot pasākumu ciklu “Līvu diena” balvu saņem kultūras un tautas mākslas centra “Ritums” folkloras draugu kopas “Skandinieki” vadītāja Julgī Stalte.

Aprīlī Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministrijas Valodu balvu pasniedz Valtam Ernštreitam par igauņu–latviešu vārdnīcas sagatavošanu un ieguldījumu igauņu un lībiešu valodas pētniecībā.

14. maijā Mazirbē sapulcējas aptuveni četri desmiti talcinieku uz Līvu savienības rīkoto lielo talku, lai uzpostu savu tautas namu.

Jūlijā lībiešu kultūras un valodas portāls Livones.net atzīmē desmit gadu jubileju.

Jūlijā Latviešu valodas aģentūra sadarbībā ar Lībiešu kultūras centru izdod informatīvu bukletu par lībiešu valodu “Līvõ kēļ/Lībiešu valoda”.

28. jūlijā Mazirbē salido bērnu nometnes “Mierlinkizt 2016” mazputniņi.

6. augustā Mazirbē lībiešu svētku laikā atklāj pēc septiņu gadu pārtraukuma izdoto “Lībiešu gadagrāmatu”.

2. oktobrī Ventspilī noslēdzas Somugru tautu dienas. Diena paiet slavenā lībiešu kultūras darbinieka Jāņa Prinča seniora zīmē.

1. un 2. oktobrī Ventspilī notiek piektās Lībiešu kultūras dienas.

9. novembrī Līvu savienība aicina savus biedrus un atbalstītājus uz tradicionālajiem Lībiešu karoga svētkiem Rīgā, Mencendorfa namā.

18. novembrī Ordeņu kapituls par nopelniem Latvijas valsts labā piešķir Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiru lībiešu kultūras darbiniecei un novadpētniecei Baibai Šuvcānei.

Baiba Šuvcāne

19. novembrī “Skandinieki” aicina uz savas četrdesmitgades dižkoncertu “Visi ceļi guniem pilni”, kas notiek Rīgas Latviešu biedrības namā.

 

2017. gads

28. martā Ventspils muzejā atver vēsturnieces Ingrīdas Štrumfas “Ventspils grāmatu”. Tā atspoguļo pilsētas vēsturi no vissenākajiem laikiem līdz Pirmajam pasaules karam.

22. aprīlī Rīgas lībiešu dziesmu ansamblis “Līvlist” aicina uz pēcpusdienu “Lūol louls” (Dzeja dziesmā) Ojāra Vācieša muzejā Rīgā.

4. maijā pie Lībiešu tautas nama Mazirbē pulcējas Līvu savienības ļaudis no Kolkas, Ventspils, Vaides, Sīkraga, Miķeļtorņa un Rīgas, lai kopā ar Dundagas novada amatpersonām, saviem draugiem un atbalstītājiem sāktu Latvijas simtgades ceļu un iestādītu vienu no simt ozoliem, kuri šajā valsts svētku dienā tika stādīti visā Latvijā.

23. maijā par Lībiešu kultūras centra vadītāju ievēl Valtu Ernštreitu.

27. jūlijā Mazirbē pulcējas vasaras skoliņas pedagogi un darbinieki uz “Mierlinkizt 2017”.

Lībiešu bērnu vasaras skoliņa “Mierlinkizt” 2017

5. augustā Līvu savienība aicina visus uz gadskārtējiem Lībiešu svētkiem Mazirbē. Par svētku devīzi izraudzīta Ulda Krasta dzejoļa rinda: “Mums ir savs gājums.”

12. augustā Ventspils novada Miķeļtornī sākas Lībiešu vasaras universitāte – intensīva augstākās izglītības programma, kuras mērķis ir nodrošināt dažādu augstskolu studentiem – galvenokārt doktorantiem un maģistrantiem – iespēju iepazīt lībiešu valodu, vēsturi un kultūru lībiešu kultūrvēsturiskajā vidē un rosināt jaunu pētnieku iesaistīšanos lībiešu mantojuma apzināšanā un izpētē. Vasaras universitātē piedalās studenti no Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Čehijas, Ukrainas, ASV, Vācijas un Somijas augstskolām.

9. septembrī Mazirbē notiek Eiropas kultūras mantojuma dienu pasākums “Līvu tautas namam būt!” par tautas nama vēsturi, tā nozīmi lībiešu kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanā,

16. septembrī Kolkas tautas namā notiek Baibas Šuvcānes grāmatas “Lībiešu krasts” atvēršanas svētki.

22. septembrī Krimuldas baznīcā notiek Gaujas lībiešu valdnieka Kaupo nāves 800. atceres dienas pasākumā.

30. septembrī Mazirbē, atjaunotajā lībiešu tautas namā, sākas svētki namam un Lībiešu krasta ļaudīm.

19. novembrī Līvu savienības ļaudis no Ventspils, Kolkas, Mazirbes un Rīgas sanāk Ventspilī uz Lībiešu karoga svētkiem.

Decembrī noslēdzas Līvu savienības iniciētais un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītais projekts “Lībiešu tradīcijas ceļš no Latvijas neatkarības līdz Latvijas simtgadei (notikumu videoapskats par periodu no 1989. līdz 2014. gadam)”, kas tapis sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku un Latvijas Kultūras akadēmiju. Projekta rezultāti skatāmi atjaunotajā portālā www.livones.net.

 

2018. gads

19. janvārī lībiešu kultūras, valodas un vēstures portāls livones.net dodas pie saviem lasītājiem atjauninātā un mūsdienīgā veidolā. Tā ir portāla veidotāju – Lībiešu kultūras centra – velte lībiešu kultūras kopējas un valodas teicējas Paulīnes Kļaviņas 100. dzimšanas dienā.

Janvārī klajā nāk informatīvs izdevums “Lībieši/Līvlizt”.

30. janvārī Ventspils piejūras brīvdabas muzejā, Lielirbes baptistu lūgšanas namā atver Toma Altberga, Andra Biedriņa, Daiņa Puncuļa un Artūra Tukiša veidoto grāmatu “Lauku platuma dzelzceļi. Mazbānītis de facto”.

4. februārī Ventspils Piejūras brīvdabas muzejā svin Meteņus, Kolkas lībiešu ansamblis “Laula” iepazīstina ar Vastlāvju svinēšanas tradīcijām.

15. februārī Eduarda Smiļģa Teātra muzejā notiek pirmizrāde astoņu latviešu un igauņu mākslinieku kopīgi veidotam darbam “Pirmie, kas aiziet”, kura centrā ir lībiešu liktenis.

24. martā notiek pirmā lībiešu zibakcija – Lielā putnu modināšanas diena, zibakcijas dalībnieki modina putnus – pavasara vēstnešus –, dziedot lībiešu putnu modināšanas dziesmu “Tšītšorlinkizt”.

Putnu modināšana Kolkā 2018. gadā.
Baibas Šuvcānes foto

24. martā Mazirbes Lībiešu tautas namā pulcējas lībiešu ļaudis no Ventspils, Kolkas, Mazirbes un Rīgas. Par Līvu savienības vadītāju atkārtoti ievēlēta Ieva Ernštreite.

Aprīlī nācis klajā bilingvālais – lībiešu un angļu valodā – Baibas Dambergas, Valta Ernštreita un Ķempju Kārļa krājums “Trillium”. Visi trīs autori šobrīd ir vienīgie pasaulē, kas raksta dzejoļus lībiešu valodā.

7. aprīlī, lai atzīmētu lielākās un vecākās lībiešu sabiedriskās organizācijas – Līvu savienības – 95. jubileju, lībieši pulcējas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā uz svētku sarīkojumu “Līvu dziesma” (Līvõ loul).

Līvu savienības 95. jubilejas svinības. Anrija Požarska foto

7. maijā Ventspils bibliotēkā pulcējas Ventspils Dundagas un Rojas novada pašvaldību, kā arī biedrību “Līvõd Īt”, “Līvõ kultūr sidām” un LLTA “Lauku ceļotājs” vadītāji, lai pārrunātu nākotnes ieceres un darbus lībiešu kultūras mantojuma saglabāšanā un attīstīšanā. Tikšanās dalībnieki paraksta memorandu, ar kuru vienojas par sadarbību lībiešu kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā un attīstīšanā, tā iekļaušanā Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā un tālākā virzībā uz UNESCO.

18. maijā Mazirbes lībiešu tautas namā notiek noslēguma tikšanās Ziemeļkurzemes lībiešu nemateriālā kultūras mantojuma elementa saglabāšanas plāna prezentācijai.

1.–3. jūnijā Stenforda Universitātē ASV pilsētā Palo Alto norisinās Baltijas studiju veicināšanas asociācijas organizēta konference, kurā ar atsevišķu programmu pārstāvēti arī lībieši.

Jūlijā apgāds “Zinātne” sērijā “Letonikas bibliotēka” laiž klajā vēsturnieces Rasmas Noriņas grāmatu “Vidzemes lībiešu dzimtas”. Grāmatā sniegtas arī īsas vēsturiskas ziņas par Vidzemes lībiešiem vispār.

26. jūlijā Mazirbē sākas jau 24. lībiešu bērnu un jauniešu vasaras skoliņa “Mierlinkizt”.

Jūlijā ar Valsts kultūrkapitāla fonda finansiālo atbalstu iznāk Lībiešu gadagrāmata 2018. gadam. Tās saturu veidojusi Gundega Blumberga, dizaina autore ir māksliniece Baiba Damberga, izdevēja – Līvu savienība.

4. augustā Līvu savienība aicina līdzdarboties un priecāties tradicionālajos Lībiešu svētkos Mazirbē. Svētku ieskaņa jau 3. augustā – Salaspils jauktā kora “Lōja” koncerts Mazirbes Lībiešu tautas namā.

21. augustā Latvijas Universitātē paraksta Latvijas Universitātes Lībiešu institūta dibināšanas dokumentus. Institūts izveidots Latvijas Universitātes Inovāciju centrā.

Septembrī, atzīmējot Latvijas Universitātes Lībiešu institūta svinīgo atklāšanu, Igaunijas Literatūras muzejs sadarbībā ar Starptautisko lībiešu draugu biedrību izdod nelielu lībiešu teiku krājumu “Mierrovz” (Jūras ļaudis).

21. septembrī Latvijas Universitātes Lielajā aulā atklāj LU Lībiešu institūtu.

19. un 20. oktobrī Ventspilī notiek sestās Lībiešu kultūras dienas un starptautisko zinātnisko lasījumu sesija “Livonica VI Lībieši: valoda, vēsture, kultūra”.

6. novembrī uz pirmo sēdi pulcējas jaunievēlētā 13. Saeima. Svinīgo zvērestu deputāte Janīna Pakule-Kursīte nodod lībiešu valodā. Šī ir pirmā reize Latvijas vēsture, kad lībiešu valoda izskan no Saeimas tribīnes.

11. novembrī kinoteātrī “Splendid Palace” uz lielā ekrāna pirmizrādi piedzīvo Latvijas Televīzijas veidotā dokumentālā filma “Trillium”, kas stāsta par Valtu Ernštreitu.

18. novembra saullēktā notiek Latvijas rīta ieskandināšana ar svētku programmu Rīgā (Brīvības laukumā pie Brīvības pieminekļa un Dzegužkalnā), Turaidā, Gaiziņkalnā, Mežotnes pilskalnā, pie Rāznas ezera, Kolkā un Alsungā.

8. novembrī Nemateriālā kultūras mantojuma padomes sēdē vērtē Nacionālajam Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstam pieteiktās vērtības. Tajā iekļauj Lībiešu kultūrtelpua (pieteicējs biedrība “Līvõ kultūr sidām”),

15. decembrī lībiešu dziesmu ansamblis “Līvlist” aicina uz lībiešu kultūras pēcpusdienu Rīgā, Krišjāņa Barona muzejā.

27. decembrī Tārgalē svinīgi atklāj Lībiešu sētu. Tajā ir izvietota dzīvojamā māja, kurā ir saimes galds un soli, arī kamīns, kūts, zivju kūpinātava, tīklu žāvētava, pulcēšanās laukums ar ugunskura vietu un kāpu.

 

2019. gads

22. janvārī Rīgas Centrālajā bibliotēkā atklāj Baibas Dambergas grafikas izstāde “es un citi es”.

9. februārī Jāņa Akuratera muzejā notiek pasākums “Atnāc pie tā mazā strauta” cikla “Citādā Latvija” ietvaros. Sarīkojums veltīts Vidzemes lībiešiem.

17. februārī Ventspils pilsētas Kultūras centrā notiek svinīgs 30. gadadienas saiets, kas vienlaikus ir Līvu savienības nodaļas ikgadējā kopsapulce.

8. martā Lībiešu institūtā atzīmē 110 gadus, kopš dzimis izcilais lībiešu kultūras darbinieks – valodas skolotājs, dzejnieks un teicējs – Pēteris Dambergs.

9. martā apmeklētājiem durvis ver Kolkas Lībiešu saieta nams.

Lībiešu saieta nama atklāšana Kolkā.
Baibas Šuvcānes foto

23. martā lībieši visā Latvijā atkal izsludina zibakciju – Lielo putnu modināšanas dienu.

25. martā paziņo Latvijas Literatūras gada balvas nominantus. Speciālbalva par īpašu veikumu literatūrā piešķirta bilingvālajam dzejas krājumam “Trilium/Trillium” lībiešu un angļu valodā.

26.–28. martā Lielbritānijā notiek prezentācijas pasākumi sakarā ar Valta Ernštreita dzejoļu krājuma “Seļļizt nemē mēg/People like us” iznākšanu.

29. martā svinīgajā ceremonijā Krapes Tautas namā biedrībai “Līvõ kultūr sidām”, kas kopā ar “Līvõd Īt” un Ventspils lībiešu apvienību “Rānda” sarakstam pieteica Lībiešu kultūrtelpu, pasniedz apliecinājumu par iekļaušanu Latvijas Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.

8. aprīlī par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā piešķir Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiru un ieceļ par ordeņa kavalieri Dundagas Mākslas un mūzikas skolas Kolkas mūzikas nodaļas kokles spēles pedagoģi, Kolkas tautas nama koklētāju ansambļa un Kolkas lībiešu ansambļa “Laula” vadītāju Dzintru Tauniņu.

4. maijā Līvu savienība “Līvõd ītLībiešu tautas namā atzīmē Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas dienu un ieskandina nama 80. gadskārtu. Svētku īpašais viesis ir latviešu un somu jauktais koris “Ziemeļmeita” no Helsinkiem.

11. maijā Kolkas Lībiešu saieta namā lībiešu dziesmu ansambļi izspēlē kāzas, kā tās agrāk tika svinētas Kurzemes jūrmalā.

7. maijā Jāņa Akuratera muzejā Rīgā atver izdevumu “Lībiešu tautas dziesmas”.

1. un 2. jūnijā Slīteres Nacionālajā parkā Ceļotāju dienās apmeklētājus uzņem Latvijā pirmās Mājas kafejnīcu dienasar autentisku ēdienu klāstu vairākos desmitos mājsaimniecību, sākot no Valpenes, Dundagā, Šlīterē, Mazirbē, Košragā, Pitragā, Kolkā, Melnsilā līdz pat Ģipkai.

7. jūlijā Turaidas muzejrezervāts, godinot Vidzemes un Kurzemes lībiešus, popularizējot lībiešu valodu un vairojot arī lepnumu par latviešu valodu, rīko svētkus “Mēs lībieši. Mēs latvieši”.

2. augustā Lībiešu svētki Mazirbē sākas ar kultūras dienu, bet 3. augustā notiek gadskārtējie svētki “Nams. Darbs. Prieks”.

2. augustā sakarā ar Lībiešu tautas nama 80. gadskārtu Igaunijas Republikas kultūras ministrs Teniss Lukass ar ministrijas pateicības rakstiem sveic tos, kuri ilgstoši strādājuši lībiešu valodas, vēstures un kultūras labā.

2. augustā Ventspils pilsētas svētku atklāšanas pasākumā pasniedz gadskārtējos pilsētas domes apbalvojumus. Vienu no tiem saņem Ausma Ernestovska, Līvu savienības Ventspils nodaļas un nodibinājuma “Rānda” vadītāja. Balva piešķirta par mūža ieguldījumu lībiešu kultūras, valodas un  tradīciju uzturēšanā, saglabāšanā un popularizēšanā, bagātinot Ventspils un Kurzemes reģiona kultūrtelpu.

3. augustā Lībiešu tautas namā atzīmē Lībiešu kultūras centra 25. jubileju: gadsimta ceturksnī paveikto iezīmē centra vadītāja G. Blumberga, B. Damberga atklāj lībiešu gleznotāja Jāņa Beltes darbu izstādi, dzejnieks V. Ernštreits atver dzejas krājumu “Seļļizt nemē mēg”, bet R. Blumberga iepazīstina ar topošo grāmatu par Lībiešu tautas namu.

3. augustā Lībiešu svētkos piedalās Latvijas prezidents Egils Levits.

Latvijas prezidents Egīls Levits pie tautas nama.
Alda Pinkena foto

Augustā izdod mēnešu kalendāru 2020. gadam, ko rotā Lībiešu krasta fotoattēli (autori Zane Ernštreite un Anrijs Požarskis) dažādos gadalaikos un kurā teksts pirmo reizi ir arī lībiešu valodā. Kalendārs tapis Lībiešu kultūras centra sadarbībā ar Latvijas Universitātes Lībiešu institūtu.

18. augustā Rīgas svētkos Rīgas augstākajā virsotnē Dzegužkalnā ikviens aicināts uz Lībiešu dienu un tās noslēguma lielkoncertu “IV lībiešu dziesmu svētki”.

26. un 27. augustā Latvijas Universitātes Lībiešu insitūtā notiek starptautiska konference “Livonica 2019. Lībiešu valoda, vēsture un kultūra”.

30. oktobrī koncertzālē “Cēsis” skan koncertprogramma “Līvu sasaukšanās”, kuru kopā ar domubiedriem radījuši Saulkrastu koris “Anima”, diriģente Laura Leontjeva un komponists Uģis Prauliņš.

2. novembrī LU Lībiešu institūtā notiek lībiešu bērnu un jauniešu vasaras skolas “Mierlinkizt” pirmā rudens tikšanās. Pirmā ziemas tikšanās plānota 14. decembrī.

5. novembrī Rīgas I Meža kapos Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte, Latviešu valodas institūts un Lībiešu institūts aicina uz profesores Martas Rudzītes un lībiešu valodas un kultūrvēstures pētnieka Tenu Karmas kapakmens atklāšanu.

8. novembrī Lībiešu tautas namā Mazirbē notiek Latvijas Republikas proklamēšanas 101. gadskārtai un Lībiešu karoga dienai veltīts īpašs svētku koncerts sadarbībā ar Valsts prezidenta kanceleju un Dundagas novada pašvaldību.

12. novembrī iznāk informatīvā izdevuma “Lībieši/Līvlizt” otrais atjauninātais un papildinātais laidiens.

12. novembrī LR Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē izskata jautājumu “Par lībiešu kultūras un valodas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību”.

Novembrī Budapeštā iznāk lībiešu mūsdienu dzejas bilingvāls izdevums lībiešu un ungāru valodā “A szív hullámai” (Sirds viļņi). Krājumu atdzejojis ungāru valodnieks Pēters Pomozi, kurš dzejoļus atlasījis no 2018. gadā iznākušā dzejas krājuma “Trillium”.