Livones.net
LĪBIEŠU TAUTASTĒRPI
10/06/2006
Renāte Blumberga
Lībieši agrāk nekā latvieši sāka valkāt pilsētas tipa apģērbu, tādēļ muzeju krājumos un lībiešu dzimtās saglabājušies maz 19. gadsimta lībiešu tautastērpa apģērba gabalu. Tomēr pēc tiem, teicēju stāstījumiem un rakstītajiem avotiem iespējams rekonstruēt lībiešu tradicionālo apģērbu.

Lībieši tautastērpos (LKS arhīvs)Sievietes valkāja tunikveida kreklus, jakas vai ņieburus un brunčus. Senākie brunči bija ar vertikālām strīpām, apakšmalā piešūtas divas krāsainas lentes. Lībietes valkāja arī villaines. 19. gadsimta beigās vēl bija sagalabājušās senās baltās villaines, tomēr izplatītākas bija krāsainās seģenes (austi kvadrātveida lakati ar bārkstiņām ap malām). Vēsā, lietainā laikā lībietes uz pleciem lika tā saucamos pussvārčus jeb sedzamos brunčus - tie bija gluži kā parastie brunči, tikai platāki.

Lībietēm patika fabrikās darināti zīda, kokvilnas vai smalkvilnas lakati. Tos sēja galvā vai lika uz pleciem. Precētas sievas galvā lika aubes ar skaisti izrotātu pakauša daļu - brokāta un zīda lentītes, auduma gabaliņi un stikla pērlītes. Atkarībā no piegriezuma konstrukcijas aubes sauca par divgabalu vai trīsgabalu aubēm. Lībiešu sievas sēja arī mutes autu, tā saucamo mundagu, - baltu, garenu lakatu, kas nosedza vaigus un zodu un ko sasēja uz pakauša. Godos sievietes vēl uzsēja smalku un baltu priekšautu no pirkta auduma.

Lībiešu arheoloģiskais tērps. (LKS arhīvs)Vīrieši valkāja kreklus, bikses un svārkus. Bikses pārsvarā bija īsas līdz ceļiem. Kājās vilka zeķes, kuras zem ceļgala apsēja ar prievīti. Lībiešu vīrieši bija iecienījuši īsus svārkus. Garos svārkus, kurus lietoja retāk, vilka virs īsajiem un valkāja kā mēteli. Tiem nebija pogu, tādēļ ap vidu sēja jostu. Ziemā lībieši vilka aitādas kažokus ar vilnu uz iekšpusi.

1930. gadu sākumā, attīstoties kultūras un sabiedriskajai rosībai, tika nolemts, ka lībiešiem pienācis laiks atkal celt godā seno apģērbu. Jaundarinātajos tērpos lielās līnijās tika saglabātas 19. gadsimta tautastērpa tradīcijas, lai gan daļa lībiešu jaunavu galvā likušas precētu sievu rotu - aubi.

28/04
1851. gada 28. aprīlī dzimis viens no somugru tautu etnogrāfijas pamatlicējiem Aksels Olai Heikels (miris 1924. gadā).
28/04
1948. gada 28. aprīlī dzimusi žurnāliste, viena no Lībiešu kultūras centra dibinātājām un atjaunotā mēnešraksta „Līvli” pirmā redaktore Gundega Blumberga.
01/05
1924. gada 1. maijā dzimis bibliogrāfs, lībiešu valodas un kultūras pētnieks Tenu Karma.
04/05
2001. gada 4. maijā Latvijas vēstures muzejā atklāj plašu izstādi „Lībieši senatnē”, izdodot arī izstādes katalogu.
05/05
1895. gada 5. maijā dzimis esperantists, viens no Esperanto – latviešu – lībiešu vārdnīcas autoriem Ints Henriks Čače (miris 1986. gadā).
10/05
1936. gada 10. maijā dzimusi Mazirbes etnogrāfiskās kolekcijas „Rāndali” dibinātāja Maija Valce.
11/05
1835. gada 11. maijā Viļķenes pagasta zemnieka Jēkaba Baumaņa un Burtnieku lībietes Anna Feldmanes ģimenē dzimis Latvijas Republikas himnas autors Baumaņu Kārlis (miris 1905. gadā).