Livones.net
LĪBIEŠU TAUTASTĒRPI
10/06/2006
Renāte Blumberga
Lībieši agrāk nekā latvieši sāka valkāt pilsētas tipa apģērbu, tādēļ muzeju krājumos un lībiešu dzimtās saglabājušies maz 19. gadsimta lībiešu tautastērpa apģērba gabalu. Tomēr pēc tiem, teicēju stāstījumiem un rakstītajiem avotiem iespējams rekonstruēt lībiešu tradicionālo apģērbu.

Lībieši tautastērpos (LKS arhīvs)Sievietes valkāja tunikveida kreklus, jakas vai ņieburus un brunčus. Senākie brunči bija ar vertikālām strīpām, apakšmalā piešūtas divas krāsainas lentes. Lībietes valkāja arī villaines. 19. gadsimta beigās vēl bija sagalabājušās senās baltās villaines, tomēr izplatītākas bija krāsainās seģenes (austi kvadrātveida lakati ar bārkstiņām ap malām). Vēsā, lietainā laikā lībietes uz pleciem lika tā saucamos pussvārčus jeb sedzamos brunčus - tie bija gluži kā parastie brunči, tikai platāki.

Lībietēm patika fabrikās darināti zīda, kokvilnas vai smalkvilnas lakati. Tos sēja galvā vai lika uz pleciem. Precētas sievas galvā lika aubes ar skaisti izrotātu pakauša daļu - brokāta un zīda lentītes, auduma gabaliņi un stikla pērlītes. Atkarībā no piegriezuma konstrukcijas aubes sauca par divgabalu vai trīsgabalu aubēm. Lībiešu sievas sēja arī mutes autu, tā saucamo mundagu, - baltu, garenu lakatu, kas nosedza vaigus un zodu un ko sasēja uz pakauša. Godos sievietes vēl uzsēja smalku un baltu priekšautu no pirkta auduma.

Lībiešu arheoloģiskais tērps. (LKS arhīvs)Vīrieši valkāja kreklus, bikses un svārkus. Bikses pārsvarā bija īsas līdz ceļiem. Kājās vilka zeķes, kuras zem ceļgala apsēja ar prievīti. Lībiešu vīrieši bija iecienījuši īsus svārkus. Garos svārkus, kurus lietoja retāk, vilka virs īsajiem un valkāja kā mēteli. Tiem nebija pogu, tādēļ ap vidu sēja jostu. Ziemā lībieši vilka aitādas kažokus ar vilnu uz iekšpusi.

1930. gadu sākumā, attīstoties kultūras un sabiedriskajai rosībai, tika nolemts, ka lībiešiem pienācis laiks atkal celt godā seno apģērbu. Jaundarinātajos tērpos lielās līnijās tika saglabātas 19. gadsimta tautastērpa tradīcijas, lai gan daļa lībiešu jaunavu galvā likušas precētu sievu rotu - aubi.

20/10
1994. gada 20. oktobrī Daugavas malā pie Salaspils atklāts tēlnieka Ģirta Burvja piemineklis Salas lībiešu vecākajam Ako.
24/10
1923. gada 24. oktobrī jūrmalas ciemos no Melnsila līdz Lūžņām sākas balsošana par Jūrmalas pagasta izveidi.
28/10
1978. gada 28. oktobrī dzimusi lībiešu kultūras darbiniece Julgī Stalte.
01/11
1903. gada 1. novembrī dzimis viens no ansambļa „Līvlist” dibinātājiem Oskars Stalts (miris 1992.gadā).
01/11
1950. gada 1. novembrī dzimusi tulkotāja Ieva Ernštreite.
02/11
1978. gada 2. novembrī pēc Maijas un Paula Valču ierosmes atklāta Mazirbes internātskolas etnogrāfiskā kolekcija „Rāndali”.
04/11
1924. gada 4. novembrī dzimusi valodniece Marta Rudzīte (mirusi 1996. gadā).