Livones.net
Tārgalē iekārtos lībiešu zvejnieku sētu
08/01/2017
Marlena Zvaigzne

Lauku atbalsts dienests apstiprinājis Ventspils novada pašvaldības iesniegto projektu "Livōd kalāmīe kōrand" jeb "Lībiešu zvejnieku sēta". Līdzekļus projekta realizēšanai piešķirs Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds. Projekta budžets ir  550 000 eiro, tostarp pašvaldības finansējums – 190 000 eiro.

Projektu realizēs Tārgales pagasta "Bitnieku" viensētā. Tā izvēlēta, jo ir piemērotākā vieta vietējiem iedzīvotājiem un tūristiem, lai izbaudītu lībiešu sētas piedāvājumu. Izveidojot jauno objektu, saglabās un respektēs lībiešu piekrastes ciemu ēku vēsturiskās proporcijas, tādējādi nodrošinot lībiešu kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu.

 Sētas apbūvē būs dzīvojamā māja ar saimes galdu un soliem, kūts, zivju kūpinātava, tīklu žāvētava, pulcēšanās laukums ar ugunskuru un kāpa. Dzīvojamā mājas, kūts, zivju kūpinātavas un tīklu žāvētavas apbūvei būs atklātais plānojums ar daļēja apjoma ārsienām. Lībiešu zvejnieku sēta būs piemērota tradicionālo maltīšu gatavošanai zivju kūpinātavā un vakarēšanai pie saimes galda dzīvojamā mājā.

Sētu labiekārtos ar mazās arhitektūras formām, piemēram, uzstādot karoga mastu ar lībiešu karogu, iekārtojot dārziņu, kurā iestādīt dārzeņus. Pēc projekta īstenošanas plānots organizēt plenēru, kura laikā taptu koka, metāla un akmens mājlopu skulptūras, kuras paredzēts novietot kūtī.

 Kultūras pasākumu organizēšanu objektā veiks Tārgales pagasta pārvaldes kultūras darba organizatore, kura, sadarbojoties ar Tārgales folkloras kopām un lībiešu biedrībām, rīkos publiski pieejamus pasākumus, izplatīs informatīvos materiālus, vāks kultūras un vēstures liecības, tā nodrošinot kultūras vēsturiskā materiālā un nemateriālā mantojuma saglabāšanu un popularizēšanu, atceroties, ka lībieši bija cieši saistīti ar jūru un zveju. 

Ventspils novada pašvaldības ziemeļu daļas teritorijai ir īpaša kultūrvēsturiska iezīme – tā ir viena no pēdējām lībiešu kompakti apdzīvotām teritorijām. Tārgales pagastā ar pašvaldības atbalstu 40 gadus darbojas pieaugušo folkloras kopa "Kandla" un 12 gadus – bērnu folkloras kopa "Piški kandla". Pateicoties pārrobežu projektiem, folkloras kopas izveidojušas sadarbību ar Igaunijas folkloras kopām, tādējādi stiprinot un popularizējot somugru kultūras mantojumu. Tārgalē uz ugunskura tiek gatavotas tradicionālās maltītes, piemēram, Ūsiņos un Lielā dienā tiek cepts pantāgs, bet Meteņos vārīta bukstiņu biezputra. Pagaidām lībiešu gadskārtu tradīciju un saulgriežu svētkus svin pie Tārgales estrādes, bet, lai stiprinātu lībiešu tradīcijas kā piekrastes zvejniecības mantojuma saglabāšanas un popularizēšanas iespēju, nepieciešama lībiešu sēta.

 

 

 

29/06
1906. gada 29. jūnijā dzimis somu mācītājs Helle Kalervo Ervie (miris 1951. gadā), pirmais mācītājs, kurš no 1931. līdz 1938. gadam Ziemeļkurzemes draudzēs noturējis dievkalpojumus lībiešu valodā.
03/07
1929. gada 3. jūlijā dzimis akadēmiķis, lībiešu kultūrvēstures pētnieks etnogrāfs Saulvedis Cimermanis.
11/07
1912. gada 11. jūlijā Pizē dzimusi lībiešu trešās atmodas virzītāja Emma Ernštreite (mirusi 1986. gadā).
15/07
1927. gada 15. jūlijā dzimis dzejnieks, lībiešu dzejas antoloģijas sastādītājs Harijs Skuja.
18/07
1909. gada 18. jūlijā dzimis somu filologs un lībiešu atbalstītājs Veine Kirele (miris 2003. gadā).
18/07
2004. gada 18. jūlijā Staicelē atklāta tēlnieku Zigrīdas un Jura Rapas robežzīme „Eesti-Līvõmō-Latvija”.
23/07
2006. gada 23. jūlijā Mazirbē sāka darbu pirmā triju paaudžu lībiešu nometne „Mierlinkizt”.