Livones.net
Iznākusi Lībiešu gadagrāmata 2016
01/08/2016
Livones.net

Pēc septiņu gadu pārtraukuma atkal iznākusi Lībiešu gadagrāmata. To sakārtojusi Gundega Blumberga, izdevusi Līvu savienība, bet atvēršana notiks Lībiešu svētku laikā Mazirbē 6. augustā.

Gadagrāmatas raksti sakārtoti piecās sadaļās: “Lībiskais latviskajā”, “Vēstures avoti”, “Radu saimē”, “Jaunrade” un “Notikumi”.

Ventspils žurnāliste Marlena Zvaigzne rakstā “Atslēgas vārds – lībieši” atspoguļo diskusiju, kurā Līvu savienības valdes priekšsēdētāja Ieva Ernštreite, bijušais Augstākās Padomes deputāts Ilmārs Geige, Dundagas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Laicāns, Kolkas pagasta pārvaldes vadītājs Aldis Pinkens, Ventspils domes deputāte un Kultūras komisijas vadītāja Ilze Buņķe, Tārgales pagasta pārvaldes vadītājs Mārcis Laksbergs un kultūras darba organizatore Ilga Porniece, atceroties gadsimta ceturksni, kopš dibināta Valsts īpaši aizsargājamā kultūrvēsturiskā teritorija “Lībiešu krasts” un lībieši oficiāli atzīti par Latvijas pamattautību, vērtē, kas šajā laikā noticis Ziemeļkurzemes piekrastē, kāda attīstība paredzama. Lībiešu kultūrvēstures pētnieces Baibas Šuvcānes rakstā “Izputinātā kolekcija Rāndali” skaidro, kāpēc 1978. gadā atklātā Mazirbes etnogrāfisko priekšmetu kolekcija Rāndali skolai kļuva lieka un kāpēc ilgus gadus vāktos eksponātus izvazāja.

Vairāki raksti veltīti lībiešu valodai. Valodnieks filoloģijas doktors Valts Ernštreits pētījis lībiešu valodas stāvokli Latvijā 21. gadsimta otrajā desmitgadē un secina, ka tā ir bijusi viena no intensīvākajām un ražīgākajām lībiešu mūsdienu vēsturē un noteikti – piepildītākais un rezultatīvākais laika posms pēc Latvijas neatkarības atgūšanas. Izšķiroša loma šajā procesā bijusi tieši aktīvajam sabiedrisko organizāciju darbam, sadarbībai ar ārvalstu institūcijām un dažādam ārvalstu finansējumam. LZA ārzemju locekle vēstures doktore Renāte Blumberga rakstā “Lībiešu valoda vēstulēs 20. gadsimta 30. gados: ieskats Līvli redaktoru korespondencē” uzsver, ka, izmantojot nepublicētos lībiešu valodas avotus, joprojām ir iespējams paplašināt un bagātināt lībiešu valodas leksiku un ka ir jāturpina labi iesāktā valodas normēšana. Latviešu valodas aģentūras pētniece filoloģijas doktorante Gunta Kļava, aplūkojot lībiešu vārdnīcu izdošanas gadsimta ceturksni, secina, ka tas ir bijis laiks no sarunvārdnīcas līdz zinātniskai valodas attīstībai, kura vainagojums ir 2012. gadā izdotā Lībiešu–igauņu–latviešu vārdnīca.

Sadaļā “Vēstures avoti” Ventspils žurnāliste Līga Gabrāne rakstā “Stāsts par “Prinča aploku””, skaidro, kur tieši Ventspilī atradusies izcilā lībiešu kultūras darbinieka Jāņa Prinča, vecākā, māja. Publicēts Baibas Šuvcānes raksts “Roču Krists no Vaides un viņa pēcteči”. Dana Priede uzklausījusi savu vectēvu Gunāru Liepājnieku un rakstā “Zībertu dzimtas mantojums – Andrejsārtu jaunsaimniecība” atklāj, kā Mazirbē veidojies nu jau gandrīz simt gadu vecais ēku komplekss. Par savu lībisko dzimtu stāsta arī lībiešu valodas skolotāja un Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lībiešu sētas saimniece Zoja Sīle rakstā “Manas mammas stāsts”.

Sadaļā “Radu saimē” Renāte Blumberga rakstā “Ko mūsu senči cēla galdā pirms simt un vairāk gadiem: igauņu zinātnieka Ferdinanda Linnusa redzējums” izmantojusi igauņu etnologa Ferdinanda Linnusa materiālus, kurš 1927. gada rudenī un 1928. gada uzturējās pie lībiešiem. Publicētas arī Valdas Marijas Šuvcānes dienasgrāmatas piezīmes par ansambļa Līvlist koncertturneju Somijā 1993. gadā.

Nodaļā “Jaunrade” ievietoti Kolkas pamatskolas bērnu stāsti un zīmējumi par populārajiem lībiešu folkloras tēliem Bažu Ansi, saltkurpjiem un vilkačiem. Mūsdienās dzejoļus lībiešu valodā regulāri raksta māksliniece Baiba Damberga, un gadagrāmatā iekļauti darbi no topošā krājuma Āigaaigā (“Laika mala”) lībiešu un latviešu valodā, kā arī vienīgā Salacas lībiešu valodā rakstošā dzejnieka Ķempi Kārl dzejoļu cikls Lībiz likumizt (“Lībieša klaiņojumi”).

Gadagrāmatu papildina nozīmīgākie notikumi lībiešu mūsdienu kultūrā. Visu Ventspils lībiešu kultūras dienu organizētāja Māra Vīgerte rakstā “Lībiešu kultūras dienas ir…” atskatās uz piecu gadu darbu. Imants Rūdolfs Petravis-Zariņš savā videokolekcijā 25 gadu garumā iemūžinājis būtiskāko mūsdienu lībiešu tradīciju – Lībiešu svētkus. Par to rakstā “Digitalizējam Lībiešu krasta videokolekciju” stāsta Latvijas Kultūras akadēmijas maģistrante Agnese Treimane. Latvijas Televīzijas žurnālists Dāvids Ernštreits rakstā “(maz) Irbes paradīze” sniedz ieskatu lībiešu bērnu nometnēs Mazirbē.

Gadagrāmatas māksliniecisko ietērpu veidojusi Baiba Damberga. Grāmata iznāk ar Valsts Kultūrkapitāla fonda, Latviešu valodas aģentūras un ziedotāju atbalstu.

29/06
1906. gada 29. jūnijā dzimis somu mācītājs Helle Kalervo Ervie (miris 1951. gadā), pirmais mācītājs, kurš no 1931. līdz 1938. gadam Ziemeļkurzemes draudzēs noturējis dievkalpojumus lībiešu valodā.
03/07
1929. gada 3. jūlijā dzimis akadēmiķis, lībiešu kultūrvēstures pētnieks etnogrāfs Saulvedis Cimermanis.
11/07
1912. gada 11. jūlijā Pizē dzimusi lībiešu trešās atmodas virzītāja Emma Ernštreite (mirusi 1986. gadā).
15/07
1927. gada 15. jūlijā dzimis dzejnieks, lībiešu dzejas antoloģijas sastādītājs Harijs Skuja.
18/07
1909. gada 18. jūlijā dzimis somu filologs un lībiešu atbalstītājs Veine Kirele (miris 2003. gadā).
18/07
2004. gada 18. jūlijā Staicelē atklāta tēlnieku Zigrīdas un Jura Rapas robežzīme „Eesti-Līvõmō-Latvija”.
23/07
2006. gada 23. jūlijā Mazirbē sāka darbu pirmā triju paaudžu lībiešu nometne „Mierlinkizt”.