Livones.net
Baibai Šuvcānei Aleksandra Pelēča prēmija
19/04/2016
Livones.net

Aleksandra Pelēča literāro prēmiju, apbalvojumu, ko iedibinājusi Talsu novada pašvaldība, 2016. gadā saņēmusi Baiba Šuvcāne par grāmatu „Sauc par Vaidi mūsu ciemu”. Prēmiju viņa ieguvusi jau otro reizi. 2012. gadā B. Šuvcāne to saņēma par grāmatu Senais lībiešu ciems Kolka”.

Baiba Šuvcāne atzīst, ka ikvienam autoram šāds objektīvs atšķirīgas auditorijas novērtējums ir būtisks. Tas dod papildu pārliecību, ka radītais darbs ir vērtīgs un nozīmīgs plašam cilvēku lokam.

Interesi un vēlmi saglabāt kultūrvēsturisko mantojumu B. Šuvcāne nosauc par Dieva dotu misijas apziņu. „Pie tās cilvēks parasti nonāk mūža otrajā pusē objektīvu apsvērumu dēļ – tad ir vairāk brīva laika. Manas mammas pētnieciskais darbs bija pamata akmens, kas ieveda šajā kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšanās nozīmīgumā. Vēlējos to turpināt un saglabāt,” teic autore. Viņas darba pamata mērķis ir apzināt cilvēkus un viņu stāstus, lai latviešu tauta nepaliktu kā koks bez saknēm. „Mums nekā nebūs, ja nesaglabāsim savu izpratni par senču saknēm. Tikai no tā varam baroties un augt. Ja tautai nebūs šo atmiņu, šo pieredzes stāstu, tad būsim kā pašreiz pastāvošā zūdošā pasaule – pat sensacionāla ziņa aktuāla ir vien dienu, divas. Viss aiziet nebūtībā. Darot šo darbu, zinu, ka mēs aiziesim, bet aiz mums paliks pamats – kā ir bijis, kas ir mūsu saknes, stāsti par iepriekšējām paaudzēm, bez kurām mūsu nemaz nebūtu,” saka B. Šuvcāne.

Baiba Šuvcāne neslēpj, ka viņas nākamā grāmata būs dāvana Latvijas 100. dzimšanas dienā.

28/04
1851. gada 28. aprīlī dzimis viens no somugru tautu etnogrāfijas pamatlicējiem Aksels Olai Heikels (miris 1924. gadā).
28/04
1948. gada 28. aprīlī dzimusi žurnāliste, viena no Lībiešu kultūras centra dibinātājām un atjaunotā mēnešraksta „Līvli” pirmā redaktore Gundega Blumberga.
01/05
1924. gada 1. maijā dzimis bibliogrāfs, lībiešu valodas un kultūras pētnieks Tenu Karma.
04/05
2001. gada 4. maijā Latvijas vēstures muzejā atklāj plašu izstādi „Lībieši senatnē”, izdodot arī izstādes katalogu.
05/05
1895. gada 5. maijā dzimis esperantists, viens no Esperanto – latviešu – lībiešu vārdnīcas autoriem Ints Henriks Čače (miris 1986. gadā).
10/05
1936. gada 10. maijā dzimusi Mazirbes etnogrāfiskās kolekcijas „Rāndali” dibinātāja Maija Valce.
11/05
1835. gada 11. maijā Viļķenes pagasta zemnieka Jēkaba Baumaņa un Burtnieku lībietes Anna Feldmanes ģimenē dzimis Latvijas Republikas himnas autors Baumaņu Kārlis (miris 1905. gadā).