Livones.net
Līvõd Īt kopsapulce Mazirbē
23/03/2016
Ieva Ernštreite

2016. gada 19. martā Mazirbes Tautas namā notika Līvõd Īt (Līvu savienības) gadskārtējā kopsapulce. Par Līvu savienības vadītāju atkārtoti ievēlēta Ieva Ernštreite.

Lietišķā gaisotnē Mazirbes, Kolkas, Ventspils un Rīgas nodaļu vadītāji vēstīja par paveikto aizvadītajā gadā un iepazīstināja ar šīgada iecerēm. Arī Līvu savienības valdes priekšsēdētāja savā ziņojumā minēja nozīmīgākos darbus, uzsverot, ka kopējais lībiešu saimes veikums kļūst pamanāmāks un kvalitatīvāks. Tomēr netrūkst arī problēmu un viena no tām – paaudžu maiņa. Ir laiks raisīt jaunāka gadagājuma cilvēku vēlmi un interesi līdzdarboties visdažādākā līmeņa lībiskuma iniciatīvās Kolkā, Rīgā, Ventspilī un Mazirbē.

Kopsapulce apstiprināja Līvu savienības 2015.gada darbības pārskatu, ievēlēja jauno LS valdi, kurā nākamos divus gadus darbosies Aldis Kreicers, Maija Rēriha, Monta Kvjatkovska, Ausma Ernestovska, Ērika Krautmane, kā arī Ieva Zdanovska, lībiešu izcelsmes bērnu un jauniešu nometnes “Mierlinkizt” vadītāja.

Nozīmīgākie 2015. gada notikumi Līvu savienībā:

·         lībiešu izcelsmes bērnu un jauniešu vasaras nometne „Mierlinkizt-2015”,

·         tradicionālie lībiešu svētki Mazirbē 1. augustā „Ejam ciemos!”,

·         Lībiešu karoga svētki 21. novembrī Lībiešu tautas namā Mazirbē,

·         līdzdalība Starptautiskā somugru tautu festivāla pasākumu organizēšanā un norisē 26.-27. septembrī Rīgā un Kolkā,

·         projekts “Lībiešu dzīves un nozīmīgāko notikumu videoapskats par periodu no 1989. līdz 2014. gadam”,

·         lībiešu bērnu un jauniešu ansambļa “Piški kāndla” līdzdalība Starptautiskajā somugru festivālā Petrozavodskā (Krievija),

·         Suitu novada kultūrvēsturiskā mantojuma iepazīšana,

·         līdzdalība Lībiešu kultūras centra aktivitātēs,

·         sadarbības projekti ar Latvijas Kultūras akadēmiju.

LS Ventspils nodaļa iespēju robežās turpināja sadarbību ar nodibinājumu „Rānda”. LS Mazirbes nodaļa rūpējas par Tautas nama, tā teritorijas uzturēšanu un sakopšanu, pateicoties atbalstam no Dundagas novada domes un ieguldītajam brīvprātīgajam darbam. Vairāki pasākumi Mazirbes nodaļas biedriem ir rīkoti sadarbībā ar biedrību “Randalist”. LS Mazirbes grupas rīkotie Līvu karoga svētki, Lāčplēša diena un ieguldījums Līvu tradicionālo svētku rīkošanā ir nozīmīga sabiedriskā labuma darbība visai Līvu savienībai un tās atbalstītājiem.

Kopējais iesaistīto cilvēku skaits Līvu savienības aktivitātēs Kolkā, Rīgā, Ventspilī un Mazirbē pārsniedza 3000. Ievērojamu skaitu interesentu, sevišķi tūrisma sezonas laikā, piesaista biedrības „Randalist” izveidotā lībiešu kultūrvēsturisko priekšmetu un liecību ekspozīcija Mazirbes tautas namā.

LS Kolkas nodaļas darbību atbalsta Dundagas novada pašvaldība un Kolkas pagasta pārvalde. Lībiešu kultūrvēsturisko priekšmetu ekspozīcija un atjaunotā informācija par Kolkas vēsturi, cilvēkiem un norisēm 2015. gadā piesaistīja 1107 interesentus no 26 valstīm, visvairāk no Igaunijas. Savukārt Rīgas nodaļa 2015. gadā augustā sarīkoja Līvu dienu Rīgā, kurā līdzdarbošanās prieku izbaudīja teju 7000 interesentu. Lībiešu izcelsmes bērnu un jauniešu vasaras nometnē „Mierlinkizt 2015” piedalījās 65 dalībnieki, tradicionālajos u svētkos Mazirbē pulcējās vairāk nekā 300 dalībnieku un interesentu. Par norisēm LS un tās reģionālajās grupās informēja Dundagas un Talsu novada, kā arī Ventspils novada plašsaziņas līdzekļi un Latvijas Radio.

Līvu (lībiešu) savienību atbalsta arī Ventspils pilsētas dome, Ventspils novada dome, Lībiešu kultūras centrs, Latviešu valodas aģentūra, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments. 2015.gadā šis atbalsts tika īstenots, iesaistot LS reģionālās grupas vairākos kultūras pasākumos, tādējādi dodot iespēju iepazīstināt interesentus ar lībiešu kultūras tradīcijām. 2015. gadā turpināja pieaugt ziedotāju –privāto uzņēmumu, uzņēmēju un privātpersonu – loks. Saturīga izvērtās sadarbība ar biedrību Fenno-Ugria (Igaunija) un radu tautu vēstniecībām (Ungārija, Somija, Igaunija). Rīgā rosīgākas kļuvušas nelielās interesentu grupas, kuras darbojas lībiešu valodas un tradīciju garā. Brīvprātīgs darbs un kopības sajūta nodrošina šo nodarbību arvien lielāku popularitāti.

Turpmāk Līvu savienība darbosies, lai pakāpeniski stabilizētu biedrības finansiālo kapacitāti un sniegtu atbalstu: reģionālo grupu kvalitatīvām aktivitātēm (lībiešu valoda, kultūra, tradīcijas), LS tradicionālo pasākumu ( vasaras nometne lībiešu pēcteču bērniem un jauniešiem, Lībiešu svētki) sarīkošanai un norisei, Lībiešu Tautas nama Mazirbē uzturēšanai (jumta remonts, nelieli telpu remonti, aprīkojums), sadarbības veicināšanai ar radu tautām kopā ar Igaunijas, Somijas un Ungārijas vēstniecībām. Tiks turpināts videomateriāla projekts “Lībiešu tradīcijas ceļš no Latvijas neatkarības līdz Latvijas simtgadei ” sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmiju un Valsts Kultūrkapitāla fondu. Ir svarīgi veidot noturīgu un abpusēji perspektīvu sadarbību ar Dundagas novada pašvaldību, Kolkas pagasta pārvaldi, nevalstiskajām organizācijām un privātajiem uzņēmējiem.

Sadarbībā ar Lībiešu Kultūras centru un Latviešu valodas aģentūru Līvu savienība rīkos vairākus pasākumus, atzīmējot lībiešu grāmatniecības aizsācēja Jāņa Prinča 220. gadadienu – Lībiešu kultūras dienas Ventspilī, kuru laikā tiks atvērta arī “Lībiešu gadagrāmta”.

28/04
1851. gada 28. aprīlī dzimis viens no somugru tautu etnogrāfijas pamatlicējiem Aksels Olai Heikels (miris 1924. gadā).
28/04
1948. gada 28. aprīlī dzimusi žurnāliste, viena no Lībiešu kultūras centra dibinātājām un atjaunotā mēnešraksta „Līvli” pirmā redaktore Gundega Blumberga.
01/05
1924. gada 1. maijā dzimis bibliogrāfs, lībiešu valodas un kultūras pētnieks Tenu Karma.
04/05
2001. gada 4. maijā Latvijas vēstures muzejā atklāj plašu izstādi „Lībieši senatnē”, izdodot arī izstādes katalogu.
05/05
1895. gada 5. maijā dzimis esperantists, viens no Esperanto – latviešu – lībiešu vārdnīcas autoriem Ints Henriks Čače (miris 1986. gadā).
10/05
1936. gada 10. maijā dzimusi Mazirbes etnogrāfiskās kolekcijas „Rāndali” dibinātāja Maija Valce.
11/05
1835. gada 11. maijā Viļķenes pagasta zemnieka Jēkaba Baumaņa un Burtnieku lībietes Anna Feldmanes ģimenē dzimis Latvijas Republikas himnas autors Baumaņu Kārlis (miris 1905. gadā).