Livones.net
Lībiskās skaņas Latvijas vietvārdos
24/01/2016
Gundega Blumberga

Latviešu valodas aģentūra izdevusi Laimutes Balodes un Ojāra Buša grāmatu “No Abavas līdz Zilupei”. Vietvārdu cilmes īsajā vārdnīcā apkopotas ziņas par vairāk nekā simt Latvijas pilsētu, ezeru un upju nosaukumu izcelsmi. Daudziem no tiem saskatāmas lībiskas saknes.

Autori iecerējuši, ka vārdnīca noderēs dažādu vecumu interesentiem, kas vēlas papildināt zināšanas par Latvijas vietvārdiem, taču cer, ka tajā ielūkosies arī valodniecības un ģeogrāfijas profesionāļi, tāpēc zinātniski korekti vietvārdu cilmes skaidrojumi nodalīti no nostāstiem un leģendām. Tiem, kas interesējas par lībiešu pēdām Latvijas kartē, arī tiks gana saistoša lasāmviela. Piemēram, autori skaidro, ka Kandavas novada ciems Matkule ir somugru cilmes vietvārds – saliktenis, kura pirmā daļa varbūt ir saistāma ar lībiešu mattõ ‘apbest, apbedīt, apglabāt, aprakt’ vai arī madal ‘zems, mazs’, bet otrajā daļā ir lībiešu kilā, kūla ‘ciems’.

Ikšķiles nosaukuma visizplatītākais sākotnējās nozīmes skaidrojums – ‘viens ciems’ (lībiešu ikš kilā), pēc autoru domām, liek par sevi šaubīties, jo ir grūti iedomāties motivācijas pamatojumu – ja nu vienīgi lībiešu ikš ‘viens’ būtu lietots artikula funkcijā. Autoru skaidrojums noved pie hipotēzes, ka vietvārda Ikšķile sākotnējā nozīme varētu būt ‘jūga ciems’. Arī ar Jelgavas nosaukumu nav tik vienkārši. Pirms gandrīz divsimt gadiem Kārlis Frīdrihs Vatsons izteica domu, ka vietvārds atvedināts no lībiešu jālgab ‘pilsēta’, taču jau 20. gadsimtā Konstantīns Karulis formulējis hipotēzi, ka Jelgavas vārds saistāms ar latviešu apvidvārdu jelga ‘slapja, purvaina vieta’, bet lībiešu sugasvārds jālgab pats radies no vietvārda Jelgava.

No šī mazā ieskata vien jau ir skaidrs, ka vārdnīcā ir vērts ielūkoties.

28/04
1851. gada 28. aprīlī dzimis viens no somugru tautu etnogrāfijas pamatlicējiem Aksels Olai Heikels (miris 1924. gadā).
28/04
1948. gada 28. aprīlī dzimusi žurnāliste, viena no Lībiešu kultūras centra dibinātājām un atjaunotā mēnešraksta „Līvli” pirmā redaktore Gundega Blumberga.
01/05
1924. gada 1. maijā dzimis bibliogrāfs, lībiešu valodas un kultūras pētnieks Tenu Karma.
04/05
2001. gada 4. maijā Latvijas vēstures muzejā atklāj plašu izstādi „Lībieši senatnē”, izdodot arī izstādes katalogu.
05/05
1895. gada 5. maijā dzimis esperantists, viens no Esperanto – latviešu – lībiešu vārdnīcas autoriem Ints Henriks Čače (miris 1986. gadā).
10/05
1936. gada 10. maijā dzimusi Mazirbes etnogrāfiskās kolekcijas „Rāndali” dibinātāja Maija Valce.
11/05
1835. gada 11. maijā Viļķenes pagasta zemnieka Jēkaba Baumaņa un Burtnieku lībietes Anna Feldmanes ģimenē dzimis Latvijas Republikas himnas autors Baumaņu Kārlis (miris 1905. gadā).