Livones.net
Lībiskās skaņas Latvijas vietvārdos
24/01/2016
Gundega Blumberga

Latviešu valodas aģentūra izdevusi Laimutes Balodes un Ojāra Buša grāmatu “No Abavas līdz Zilupei”. Vietvārdu cilmes īsajā vārdnīcā apkopotas ziņas par vairāk nekā simt Latvijas pilsētu, ezeru un upju nosaukumu izcelsmi. Daudziem no tiem saskatāmas lībiskas saknes.

Autori iecerējuši, ka vārdnīca noderēs dažādu vecumu interesentiem, kas vēlas papildināt zināšanas par Latvijas vietvārdiem, taču cer, ka tajā ielūkosies arī valodniecības un ģeogrāfijas profesionāļi, tāpēc zinātniski korekti vietvārdu cilmes skaidrojumi nodalīti no nostāstiem un leģendām. Tiem, kas interesējas par lībiešu pēdām Latvijas kartē, arī tiks gana saistoša lasāmviela. Piemēram, autori skaidro, ka Kandavas novada ciems Matkule ir somugru cilmes vietvārds – saliktenis, kura pirmā daļa varbūt ir saistāma ar lībiešu mattõ ‘apbest, apbedīt, apglabāt, aprakt’ vai arī madal ‘zems, mazs’, bet otrajā daļā ir lībiešu kilā, kūla ‘ciems’.

Ikšķiles nosaukuma visizplatītākais sākotnējās nozīmes skaidrojums – ‘viens ciems’ (lībiešu ikš kilā), pēc autoru domām, liek par sevi šaubīties, jo ir grūti iedomāties motivācijas pamatojumu – ja nu vienīgi lībiešu ikš ‘viens’ būtu lietots artikula funkcijā. Autoru skaidrojums noved pie hipotēzes, ka vietvārda Ikšķile sākotnējā nozīme varētu būt ‘jūga ciems’. Arī ar Jelgavas nosaukumu nav tik vienkārši. Pirms gandrīz divsimt gadiem Kārlis Frīdrihs Vatsons izteica domu, ka vietvārds atvedināts no lībiešu jālgab ‘pilsēta’, taču jau 20. gadsimtā Konstantīns Karulis formulējis hipotēzi, ka Jelgavas vārds saistāms ar latviešu apvidvārdu jelga ‘slapja, purvaina vieta’, bet lībiešu sugasvārds jālgab pats radies no vietvārda Jelgava.

No šī mazā ieskata vien jau ir skaidrs, ka vārdnīcā ir vērts ielūkoties.

26/03
1943. gada 26. martā dzimis dzejnieks, dramaturgs un režisors Uldis Krasts.
26/03
1994. gada 26. martā nodibināts Līvõ kultūr sidām (Lībiešu kultūras centrs).
27/03
1999. gada 27. martā Staicelē atklāts Metsepoles novada lībiešu informācijas centrs un muzejs „Pivālind”.
27/03
1999. gada 27. martā atvērta Valta Ernštreita Lībiešu – latviešu un latviešu – lībiešu vārdnīca.
28/03
1749. gada 28. martā dzimis Rūjienas draudzes mācītājs Gustavs Bergmanis (miris 1814. gadā), kas publicējis pirmo garīgo tekstu lībiešu valodā.
30/03
1805. gada 30. martā dzimis A. J. Šēgrēna darba turpinātājs lībiešu valodas pētīšanā akadēmiķis Ferdinands Johans Vīdemanis (miris 1887. gadā).
31/03
1877. gada 31. martā dzimusi lībiešu folkloras teicēja Kristīne Demberga-Ozolzīle (mirusi 1962. gadā).