Livones.net
Ķempju Kārļa „Salacas upes trīs krasti”
04/07/2013
Gundega Blumberga

Nupat iznākušais dzejoļu krājums „Salats joug kolm aģa” ir trīsvalodu – Salacas lībiešu, igauņu un latviešu – izdevums. Ar to Tartu Universitātes profesors Karls Pajusalu atzīmēja savu 50. dzimšanas dienu.

Krājums „Salacas upes trīs krasti” ir ievērības cienīgs pirmkārt jau tāpēc, ka te apkopota izcila dzeja. Piedevām tas ir unikāls vairākos aspektos. Vispirms jau tā ir visu laiku pirmā grāmata Salacas lībiešu valodā, kurā uzskatīta par zudušu jau 19. gadsimta vidū. Otrkārt, tas ir otrais lībiešu valodā tapušais viena autora krājums visā lībiešu vēsturē (iepriekšējais – Kārļa Staltes sacerētais – iznāca pirms gadsimta). Treškārt, šī grāmata, kā raksta tās atdzejotājs latviešu valodā Valts Ernštreits, liecina, ka lībiešu valodas un kultūras iespējas un nākotnes izredzes ne tuvu nav izsmeltas. Savukārt igauņu rakstnieks un kritiķis Marts Velskers atzīmējis, ka „Salacas lībiešu dzeja jau piedzimšanas brīdī ir apguvusi modernistisku izpausmes veidu” un ka „šajos dzejoļos nozīmes pilnas ir valoda, vietas un mīlestība, kam nerūp laiks”.

Ķempju Kārļa dzejoļu krājumu igauniski atdzejojis Karls Pajusalu. Brīnišķu ietērpu tam darinājusi zane Ernštreite, bet Salacu fotogrāfijās iemūžinājis Valts Ernštreits. Grāmatu izdevusi Lībiešu draugu biedrība, bet atbalstu sniedzis Igaunijas kultūrkapitāls, Radu tautu programma, Tartu Universitāte, Latviešu valodas aģentūra un Lībiešu kultūras centrs.

Grāmatas atvēršana notika 22. jūnijā Salacas pilskalnā Salacgrīvā. Autoru sveica gan vietējā izpildvara, Gan Starptautiskā lībiešu draugu biedrība, gan Igaunijas un Latvijas kultūras un izglītības institūciju pārstāvji, to skaitā Latviju pārstāvēja Latviešu valodas aģentūra, Latvijas Universitāte un Lībiešu kultūras centrs.

01/05
1924. gada 1. maijā dzimis bibliogrāfs, lībiešu valodas un kultūras pētnieks Tenu Karma.
04/05
2001. gada 4. maijā Latvijas vēstures muzejā atklāj plašu izstādi „Lībieši senatnē”, izdodot arī izstādes katalogu.
05/05
1895. gada 5. maijā dzimis esperantists, viens no Esperanto – latviešu – lībiešu vārdnīcas autoriem Ints Henriks Čače (miris 1986. gadā).
10/05
1936. gada 10. maijā dzimusi Mazirbes etnogrāfiskās kolekcijas „Rāndali” dibinātāja Maija Valce.
11/05
1835. gada 11. maijā Viļķenes pagasta zemnieka Jēkaba Baumaņa un Burtnieku lībietes Anna Feldmanes ģimenē dzimis Latvijas Republikas himnas autors Baumaņu Kārlis (miris 1905. gadā).
13/05
2005. gada 13. maijā Tartu universitātē notika lībiešu normatīvās valodas jautājumiem veltīta konference.
14/05
1910. gada 14. maijā dzimis pirmais profesionālais lībiešu mākslinieks Andrejs Šulcs (miris 25.11.2006.).