Livones.net
Turaidas muzejrezervāta katalogs „Krimuldas Raganas depozīts”
18/09/2012
Anda Skuja

Turaidas muzejrezervāts sadarbībā ar apgādu „Zinātne” izdevis katalogu „Krimuldas Raganas depozīts – Gaujas lībiešu sudraba rotas un monētas. 10.–13. gadsimts”.

Krimuldas Raganas sudrablietu depozīts, kas satur unikālas liecības par Gaujas lībiešu kultūru un tirdzniecības sakariem ar Eiropas tautām 11.–13. gadsimtā, glabājas Turaidas muzejrezervāta krājumā un šobrīd apskatāms ekspozīcijā „Gaujas lībieši Latvijas kultūrvēsturē”. Tā sastāvā ir 176 senlietas, kas atrastas audekla maisiņā bijušās Englārtes muižas teritorijā Krimuldas pagasta Raganā 2007. gada vasarā.

Katalogs sastāv no Turaidas muzejrezervāta direktores Annas Jurkānes priekšvārda, tekstuālās daļas ar laikmeta un depozīta vēstures skaidrojumu, sudraba monētu un rotu vispārēju raksturojumu, kā arī bagātīgas ilustratīvās daļas ar depozīta monētu un rotu attēliem un anotācijām. Depozīta priekšmetu zinātnisko apstrādi veikuši arheologs dr. hist. Guntis Zemītis un numismāte dr. hist. Tatjana Berga, konsultācijas dirhēmu datēšanā sniedzis numismāts Andrejs Gomzins no Krievijas un Ivars Leimuss no Igaunijas, kā arī citu valstu numismāti. Linu auduma maisiņa fragmentu, kurā atradušās depozīta senlietas, pētījusi Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Arheoloģijas departamenta pētniece Irita Žeiere, Gaujas lībiešu vēsturiskās teritorijas aprakstu sagatavojis Turaidas muzejrezervāta galvenais speciālists Egīls Jemeļjanovs. Katalogs izdots ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Kopumā depozīts, kurā ietilpst sudraba rotas – apročveida spirāles ar cilpu galiem, apročveida stienīši, dobās aproces ar sašaurinātiem galiem un aproces ar sašaurinātiem galiem un paplašinātu vidusdaļu, piekariņi un gredzeni, kā arī monētas –, labi atspoguļo Gaujas lībiešu sabiedrības virsslāņa pārstāvja materiālo stāvokli, kultūru un šīs bagātības avotu – tirdzniecības sakarus ar Baltijas somu zemēm, Skandināviju un skandināvu centriem Krievzemes teritorijā, kā arī ar kaimiņos dzīvojošajām baltu tautām.

Senākās depozīta monētas ir 10. gadsimta arābu dirhēmi, kas izmantoti par piekariņiem. Bez tām depozītā ietilpst vairāk nekā 130 Rietumeiropā kaltas 11. gadsimta monētas, starp kurām ir 123 vācu un 12 anglosakšu denāri, kā arī 3 skandināvu atdarinājumi un 1 dāņu denārs. Ļoti rets ir Lejaslotringas nezināmas monētu kaltuves karaļa Heinriha IV laikā (1056. -1106. g.) kalts denārs, kas no Latvijā un Austrumeiropā zināmajām monētām atrasts pirmo reizi. Vācu denāri galvenokārt kalti Ķelnes apgabalā, Lejassaksijā, Frankonijā, Utrehtā un citur.

Katalogā informācija atrodama divās valodās – latviešu un angļu. Katalogs „Krimuldas Raganas depozīts” izmantojams gan akadēmiskajā darbā, gan arhīvu un muzeju pētniecībā, gan kā palīglīdzeklis vēstures programmas apgūšanai augstskolās un vispārizglītojošās skolās.

28/03
1749. gada 28. martā dzimis Rūjienas draudzes mācītājs Gustavs Bergmanis (miris 1814. gadā), kas publicējis pirmo garīgo tekstu lībiešu valodā.
30/03
1805. gada 30. martā dzimis A. J. Šēgrēna darba turpinātājs lībiešu valodas pētīšanā akadēmiķis Ferdinands Johans Vīdemanis (miris 1887. gadā).
31/03
1877. gada 31. martā dzimusi lībiešu folkloras teicēja Kristīne Demberga-Ozolzīle (mirusi 1962. gadā).
31/03
2009. gada 31. martā nodibināts Līvu fonds.
01/04
1831. gada 1. aprīlī dzimis lībiešu skolotājs, dzejnieks un tulkotājs Pēteris Princis (miris 1889. gadā).
02/04
1910. gada 2. aprīlī Vaidē dzimis lībiešu dzejnieks Alfons Bertholds (miris 18.07.1993.).
02/04
1923. gada 2. aprīlī dibināta pirmā lībiešu sabiedriskā organizācija „Līvõd īt”.