Livones.net
Turaidas muzejrezervāta katalogs „Krimuldas Raganas depozīts”
18/09/2012
Anda Skuja

Turaidas muzejrezervāts sadarbībā ar apgādu „Zinātne” izdevis katalogu „Krimuldas Raganas depozīts – Gaujas lībiešu sudraba rotas un monētas. 10.–13. gadsimts”.

Krimuldas Raganas sudrablietu depozīts, kas satur unikālas liecības par Gaujas lībiešu kultūru un tirdzniecības sakariem ar Eiropas tautām 11.–13. gadsimtā, glabājas Turaidas muzejrezervāta krājumā un šobrīd apskatāms ekspozīcijā „Gaujas lībieši Latvijas kultūrvēsturē”. Tā sastāvā ir 176 senlietas, kas atrastas audekla maisiņā bijušās Englārtes muižas teritorijā Krimuldas pagasta Raganā 2007. gada vasarā.

Katalogs sastāv no Turaidas muzejrezervāta direktores Annas Jurkānes priekšvārda, tekstuālās daļas ar laikmeta un depozīta vēstures skaidrojumu, sudraba monētu un rotu vispārēju raksturojumu, kā arī bagātīgas ilustratīvās daļas ar depozīta monētu un rotu attēliem un anotācijām. Depozīta priekšmetu zinātnisko apstrādi veikuši arheologs dr. hist. Guntis Zemītis un numismāte dr. hist. Tatjana Berga, konsultācijas dirhēmu datēšanā sniedzis numismāts Andrejs Gomzins no Krievijas un Ivars Leimuss no Igaunijas, kā arī citu valstu numismāti. Linu auduma maisiņa fragmentu, kurā atradušās depozīta senlietas, pētījusi Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Arheoloģijas departamenta pētniece Irita Žeiere, Gaujas lībiešu vēsturiskās teritorijas aprakstu sagatavojis Turaidas muzejrezervāta galvenais speciālists Egīls Jemeļjanovs. Katalogs izdots ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Kopumā depozīts, kurā ietilpst sudraba rotas – apročveida spirāles ar cilpu galiem, apročveida stienīši, dobās aproces ar sašaurinātiem galiem un aproces ar sašaurinātiem galiem un paplašinātu vidusdaļu, piekariņi un gredzeni, kā arī monētas –, labi atspoguļo Gaujas lībiešu sabiedrības virsslāņa pārstāvja materiālo stāvokli, kultūru un šīs bagātības avotu – tirdzniecības sakarus ar Baltijas somu zemēm, Skandināviju un skandināvu centriem Krievzemes teritorijā, kā arī ar kaimiņos dzīvojošajām baltu tautām.

Senākās depozīta monētas ir 10. gadsimta arābu dirhēmi, kas izmantoti par piekariņiem. Bez tām depozītā ietilpst vairāk nekā 130 Rietumeiropā kaltas 11. gadsimta monētas, starp kurām ir 123 vācu un 12 anglosakšu denāri, kā arī 3 skandināvu atdarinājumi un 1 dāņu denārs. Ļoti rets ir Lejaslotringas nezināmas monētu kaltuves karaļa Heinriha IV laikā (1056. -1106. g.) kalts denārs, kas no Latvijā un Austrumeiropā zināmajām monētām atrasts pirmo reizi. Vācu denāri galvenokārt kalti Ķelnes apgabalā, Lejassaksijā, Frankonijā, Utrehtā un citur.

Katalogā informācija atrodama divās valodās – latviešu un angļu. Katalogs „Krimuldas Raganas depozīts” izmantojams gan akadēmiskajā darbā, gan arhīvu un muzeju pētniecībā, gan kā palīglīdzeklis vēstures programmas apgūšanai augstskolās un vispārizglītojošās skolās.

01/05
1924. gada 1. maijā dzimis bibliogrāfs, lībiešu valodas un kultūras pētnieks Tenu Karma.
04/05
2001. gada 4. maijā Latvijas vēstures muzejā atklāj plašu izstādi „Lībieši senatnē”, izdodot arī izstādes katalogu.
05/05
1895. gada 5. maijā dzimis esperantists, viens no Esperanto – latviešu – lībiešu vārdnīcas autoriem Ints Henriks Čače (miris 1986. gadā).
10/05
1936. gada 10. maijā dzimusi Mazirbes etnogrāfiskās kolekcijas „Rāndali” dibinātāja Maija Valce.
11/05
1835. gada 11. maijā Viļķenes pagasta zemnieka Jēkaba Baumaņa un Burtnieku lībietes Anna Feldmanes ģimenē dzimis Latvijas Republikas himnas autors Baumaņu Kārlis (miris 1905. gadā).
13/05
2005. gada 13. maijā Tartu universitātē notika lībiešu normatīvās valodas jautājumiem veltīta konference.
14/05
1910. gada 14. maijā dzimis pirmais profesionālais lībiešu mākslinieks Andrejs Šulcs (miris 25.11.2006.).