Livones.net
„Lībiešu-igauņu-latviešu vārdnīca”
06/09/2012
Latviešu valodas aģentūra

Tartu Universitāte Igaunijā un Latviešu valodas aģentūra Latvijā izdevušas līdz šim lielāko lībiešu valodas vārdnīcu – „Lībiešu-igauņu-latviešu vārdnīcu”. Tās sastādītājs ir Tartu Universitātes emeritētais profesors Tīts Reins Vītso un redaktors Tartu Universitātes pētnieks Dr.phil. Valts Ernštreits.

„Jau šobrīd pati „Lībiešu-igauņu-latviešu vārdnīca” ir kļuvusi par fundamentālu un unikālu kultūrvēsturisku notikumu trijām tautām, kas dzīvo pie Baltijas jūras – lībiešiem, latviešiem un igauņiem. Ir pārsteidzoši, ka līdz šim Latvijā nav iznākusi pilntiesīga lībiešu literārās valodas vārdnīca. Tagad tas ir novērsts,” vārdnīcas ievadvārdos raksta Latvijas Republikas prezidents Andris Bērziņš. Vārdnīcā atbilsmēm pirmo reizi lietota igauņu un latviešu valoda, kā arī šī vārdnīca atšķirībā no iepriekšējām izmanto lībiešu literārās valodas rakstību un visiem vārdiem pievienota gramatiskā informācija, tādējādi ļaujot izmantot grāmatu ne tikai zinātniskiem mērķiem, bet arī ikdienas valodas apguvē. Pievienoti arī apraksti par izrunu un vārdu locīšanu, turklāt vārdnīcā atrodams bagātīgs piemēru materiāls.

Vārdnīca tapusi ciešā Igaunijas un Latvijas sadarbībā – valodas materiāli vārdnīcai vākti kopš 1976. gada, un kopš 2003. gada, piedaloties Igaunijas un Latvijas zinātniekiem un pateicoties Igaunijas Izglītības un zinātnes ministrijas finansējumam, tie apkopoti un izveidots manuskripts. Lai gan sadarbības partneri pārstāv abas valstis, var teikt, ka šī vārdnīca sagatavota izdošanai un izdota tieši Latvijā, – arī tas ir unikāli, jo iepriekšējās divas vārdnīcas izdotas Krievijā (1861.) un Somijā (1938.). Turklāt iepriekšējās vārdnīcas ir zinātniskas lībiešu valodas dialektu vārdnīcas, bet jaunā „Lībiešu-igauņu-latviešu vārdnīca” uzskatāma par pilntiesīgu lībiešu literārās valodas vārdnīcu.

Igaunijas Republikas prezidents Tomass Hendriks Ilvess vārdnīcas ievadā raksta: „Ilgi gaidītā „Lībiešu-igauņu-latviešu vārdnīca” nojauc tās robežas, kas līdz šim ir pastāvējušas starp lībiešu, igauņu un latviešu valodām. Vārdnīca ir kā 21. gadsimtā celts jaunā laikmeta Lībiešu tautas nams, kas apliecina, ka lībieši aktīvi glabā savas saknes un ved atpakaļ to, kas šķiet izzūdam.”

Vārdnīcas prezentācija paredzēta Lībiešu kultūras dienās Ventspilī 15. septembrī plkst. 15.30 Piejūras brīvdabas muzejā. Savukārt 14. septembrī Rīgā, Igaunijas vēstniecībā, vārdnīcas veidošanā iesaistītie saņems pirmos jaunās un unikālās vārdnīcas eksemplārus, kuru viens no autoriem – Valts Ernštreits – raksturo šādi: „No lībiešu valodas viedokļa tas nav tikai gadsimta notikums, tas ir pirmreizīgs un vēsturisks pagrieziena punkts.”

26/03
1943. gada 26. martā dzimis dzejnieks, dramaturgs un režisors Uldis Krasts.
26/03
1994. gada 26. martā nodibināts Līvõ kultūr sidām (Lībiešu kultūras centrs).
27/03
1999. gada 27. martā Staicelē atklāts Metsepoles novada lībiešu informācijas centrs un muzejs „Pivālind”.
27/03
1999. gada 27. martā atvērta Valta Ernštreita Lībiešu – latviešu un latviešu – lībiešu vārdnīca.
28/03
1749. gada 28. martā dzimis Rūjienas draudzes mācītājs Gustavs Bergmanis (miris 1814. gadā), kas publicējis pirmo garīgo tekstu lībiešu valodā.
30/03
1805. gada 30. martā dzimis A. J. Šēgrēna darba turpinātājs lībiešu valodas pētīšanā akadēmiķis Ferdinands Johans Vīdemanis (miris 1887. gadā).
31/03
1877. gada 31. martā dzimusi lībiešu folkloras teicēja Kristīne Demberga-Ozolzīle (mirusi 1962. gadā).