Livones.net
Baibas Šuvcānes „Lībiešu krasta stāsti”
02/08/2012
livones.net

2012. gada 25. augustā 16.00 Kolkas tautas namā tiks atvērta Baibas Šuvcānes sastādītā grāmata „Lībiešu krasta stāsti”, ko klajā laidis apgāds „Jumava”.

Vēlme turpināt agrāk veiktos pētījumus un sarakstītās grāmatas par lībiešiem - „Lībiešu ciems, kura vairs nav” (2002), „Lībiešu folklora” (2003), „Mazirbe – mazs ciems jūrmalā” (2006), „Senais lībiešu ciems Kolka” (2010) –, ko veidoja Valda Marija Šuvcāne (1923-2007) un Baiba Šuvcāne, bija svarīgs motīvs jaunas grāmatas tapšanai. Sastādīt grāmatu „Lībiešu krasta stāsti” palīdzēja arī apzināšanās, ka viens no būtiskiem tautas dzīvesveida un kultūras pētīšanas avotiem ir pašu notikumu aculiecinieku stāstījumi. Par lībiešiem tie ir īpaši nozīmīgi, jo dokumentu par viņu vēsturi, dzīvesveidu, tradīcijām ir ievērojami mazāk nekā par latviešu dzīvi.

Grāmatā „Lībiešu krasta stāsti” apkopotās ciemu iedzīvotāju atmiņas atspoguļo norises visos lībiešu piekrastes ciemos laika periodā no 19. gs. beigām līdz pat 20. gs. beigām. Lībiešu ciema dzīves ainas papildina arī stāstījumi par Dūmeli un Ezermuižu, kas no seniem laikiem bijušas ciešā saskarē ar piekrastes ciemu dzīvi.

Daļa teicēju savas atmiņas un dzīvesstāstus ir rakstījuši paši, bet daļa ir intervēti, un stāstījumi pierakstīti, saglabājot vietējo izloksni un īpatnējo runas veidu. Apkopoti vienā grāmatā, teicēju stāstījumi veido dzīvu, saistošu, mīlestības caurstrāvotu dzimtā lībiešu krasta kopainu. Tie stāsta par iedzīvotāju raksturiem un likteņiem, tradicionālo dzīvesveidu un nodarbēm, ikdienas notikumiem un politiskām pārmaiņām, svētku un gadskārtu tradīcijām, izglītību un lībiešu valodas stāvokli, Līvu savienības darbu. Atmiņu stāsti tematiski cieši sasaucas ar visas Latvijas likteņgaitām. Tie rāda, kā vēsturiskus notikumus traktē, pārdzīvo, vērtē visdažādākie ļaudis, apstiprina, ka pats cilvēks, viņa dzīve, viņa pārdzīvojumu, atziņu pasaule, viņa runas veids, tēlainība ir nozīmīgas vērtības.

Atmiņu stāstījumi papildināti ar nelielu biogrāfisku izziņu par pašiem stāstītājiem, kā arī ar divsimt fotogrāfijām.



01/05
1924. gada 1. maijā dzimis bibliogrāfs, lībiešu valodas un kultūras pētnieks Tenu Karma.
04/05
2001. gada 4. maijā Latvijas vēstures muzejā atklāj plašu izstādi „Lībieši senatnē”, izdodot arī izstādes katalogu.
05/05
1895. gada 5. maijā dzimis esperantists, viens no Esperanto – latviešu – lībiešu vārdnīcas autoriem Ints Henriks Čače (miris 1986. gadā).
10/05
1936. gada 10. maijā dzimusi Mazirbes etnogrāfiskās kolekcijas „Rāndali” dibinātāja Maija Valce.
11/05
1835. gada 11. maijā Viļķenes pagasta zemnieka Jēkaba Baumaņa un Burtnieku lībietes Anna Feldmanes ģimenē dzimis Latvijas Republikas himnas autors Baumaņu Kārlis (miris 1905. gadā).
13/05
2005. gada 13. maijā Tartu universitātē notika lībiešu normatīvās valodas jautājumiem veltīta konference.
14/05
1910. gada 14. maijā dzimis pirmais profesionālais lībiešu mākslinieks Andrejs Šulcs (miris 25.11.2006.).