Livones.net
Satversmes izdevums ar tulkojumu arī lībiešu valodā
13/06/2012
Latvijas Vēstnesis

„Latvijas tauta savā brīvi vēlētā Satversmes sapulcē ir nolēmusi sev šādu valsts Satversmi: (..)”
 / šādi sākas Latvijas Satversmes Sapulces 1922. gada 15. februāra kopsēdē pieņemtā
Latvijas Republikas Satversme/

Latvijas Republikas Satversme (turpmāk – Satversme) ir pieņemta 1922. gada 15. februārī, izsludināta 1922. gada 30. jūnijā oficiālajā laikrakstā „Valdības Vēstnesī” un stājusies spēkā 1922. gada 7. novembrī. Pēc neatkarības atjaunošanas Latvija apzināti izšķīrās atjaunot arī savas vienīgās konstitūcijas darbību.

Satversme joprojām ir mūsu valsts konstitucionālās iekārtas pamats. 2012.gadā atzīmējam mūsu valsts pamatlikuma 90 gadu jubileju.

Šajās dienās klajā nāk izdevums „Latvijas Republikas Satversme”, kura atvēršanas svētki notika 13.jūnijā Saeimā. Grāmatas unikalitāti iezīmē ne vien fakts, ka svinam Satversmes 90 gadu jubileju un tā ir kā cieņas apliecinājums valsts pamatlikumam un tā pamatu licējiem, bet arī jaunā izdevuma satura kvalitātes – Satversme ilustrācijās (arī tās pirmā oficiālā publikācija) un Latvijas pamatlikuma tulkojums astoņās valodās.  Īpašs gandarījums, ka ar šo izdevumu beidzot dienasgaismu ierauga konstitūcijas tulkojumi lībiešu valodā un latgaliešu rakstu valodā.

Pie šī projekta izdevējs „Latvijas Vēstnesis” strādāja kopš pērnā gada rudens, kad izlolota ideja par Satversmes 90 gadu jubilejai veltītu izdevumu.

  • Izdevuma zinātniskie redaktori: Prof. Dr.iur. Romāns Apsītis, Dr.iur. Jānis Pleps
  • Redaktores: Māra Keiša, Gita Kronberga
  • Mākslinieks Juris Petraškevičs

Izdevēja - valsts SIA „Latvijas Vēstnesis” - valdes priekšsēdētājas un Satversmes 90 gadu jubilejai veltītā izdevuma projekta vadītājas Dainas Ābeles komentārs:

„Satversme ir mūsu valsts ideoloģiskais kodols. Pat šodien, pēc 90 gadiem, Latvijas Satversme veiksmīgi funkcionē kā mūsdienīgas valsts pamatlikums. Mums ir pamats ar to lepoties. Mums, šīs valsts patriotiem, tā ir jāpopularizē, tās saturs jāpadara pieejams arī citu valstu parlamentiem un ekspertiem.

Pagājušajā gadā, rīkojot Eiropas valstu oficiālo izdevēju Forumu [notika 2011.gada septembrī, un to apmeklēja 35 valstu pārstāvji], secinājām, ka mums nav pieejams labi iztulkots, reprezentabls Satversmes izdevums. Tā radās ideja sagaidīt Satversmes 90 gadu dzimšanas dienu tieši ar šādu izdevumu. „Latvijas Vēstneša” ideju atbalstīja Valsts valodas centrs un Satversmes tiesa.

Satversme būs lasāma angļu, franču, vācu, lietuviešu un arī krievu valodā ar koncentrētu atskatu uz Satversmes tapšanas vēsturi, kā arī zinātnisko komentāru. Pirmo reizi Satversme ir tulkota lībiešu valodā, tā būs pieejama arī latgaļu rakstu valodā. Par to paldies Valtam Ernštreitam un Ilzei Spergai! Ir tapis arī pilnīgi jauns Satversmes tulkojums igauņu valodā, ko veica Kertu Kibermane.

Darba gaitā tapis plašs bibliogrāfijas saraksts, kuru gan tā apjoma dēļ šai izdevumā pilnībā iekļaut nebija iespējams. Paldies kolēģiem no Latvijas Nacionālās bibliotēkas, kas palīdzēja šo bibliogrāfijas sarakstu sastādīt! Man ir patiess gandarījums, ka, apvienojot dažādu institūciju spēkus, ir izdevies izdevumu  „Latvijas Republikas Satversme” sagatavot īsi pirms 30.jūnija, kad pirms 90 gadiem pirmo reizi „Valdības Vēstnesī” tika izsludināta Latvijas Republikas Satversme.”

 Valsts prezidents Andris Bērziņš:
„Latvijas Republikas Satversme ir sava laika konstitucionālās domas paraugs. Satversmes lakonisms prasa no lasītāja pietiekamu kompetences līmeni un ļauj panākt saprātīgas politiskās vienošanās tās tiesību normu interpretācijā. Šī īpašība Satversmi patīkami atšķir no vairuma mūsdienu likumu smagnējām, apjomīgajām un neelastīgajām tiesību normām.”

Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa:
„Izcilais tiesību zinātnieks profesors Vasilijs Sinaiskis savulaik ir rakstījis, ka konstitūcija ir visu pilsoņu līgums, savā ziņā pat piemineklis, kura tuvumā norimst visas kaislības. Viņš uzsvēris, ka konstitūcija ir tas visiem obligātais miera minimums, bez kura nav iespējama ne tiesiskas valsts, ne kultūras attīstība. Man šķiet, ka šie vārdi skan aktuāli arī šodien. (..)

(..) Jau šodien Satversme ir mūsu identitātes un kultūras zīme. Tāpat kā nenoveco tautasdziesmas un Lielvārdes jostas raksti, es ticu, ka nenovecos arī mūsu Satversme. Katra jauna paaudze tajā atradīs savus vārdus un idejas, un katra jauna paaudze Satversmi rakstīs no jauna savā ikdienā, attieksmē pret valsti un demokrātiskas tiesiskas valsts vērtībām.”

Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris:
„Satversme nav nekas tāds, kas pastāv ārpus reālās dzīves un ārpus sabiedrības.(..)

(..) Konstitūcijas nozīmi sabiedrībā raksturo tās respektēšana, ievērošana un piemērošana.

(..) Latvijai ir skaista valsts Satversme. Tās saturā ir ietverti Latvijas tautas centieni un atzītās vērtības. Tas viss ir pateikts skaistā valodā, bez liekiem vārdiem. To mēs droši varam nolikt goda vietā. Mēs varam ar to lepoties.”

28/03
1749. gada 28. martā dzimis Rūjienas draudzes mācītājs Gustavs Bergmanis (miris 1814. gadā), kas publicējis pirmo garīgo tekstu lībiešu valodā.
30/03
1805. gada 30. martā dzimis A. J. Šēgrēna darba turpinātājs lībiešu valodas pētīšanā akadēmiķis Ferdinands Johans Vīdemanis (miris 1887. gadā).
31/03
1877. gada 31. martā dzimusi lībiešu folkloras teicēja Kristīne Demberga-Ozolzīle (mirusi 1962. gadā).
31/03
2009. gada 31. martā nodibināts Līvu fonds.
01/04
1831. gada 1. aprīlī dzimis lībiešu skolotājs, dzejnieks un tulkotājs Pēteris Princis (miris 1889. gadā).
02/04
1910. gada 2. aprīlī Vaidē dzimis lībiešu dzejnieks Alfons Bertholds (miris 18.07.1993.).
02/04
1923. gada 2. aprīlī dibināta pirmā lībiešu sabiedriskā organizācija „Līvõd īt”.