Livones.net
Lībiešu dzejas krājums igauņu valodā
02/01/2012
Renāte Blumberga

Krājuma sastādītājs ir Valts Ernštreits, kurš ir sarakstījis arī pēcvārdu un ir grāmatas lībiešu valodas redaktors. Viņš ir atdzejojis igauņu valodā arī Grizeldas Kristiņas dzejoli, kurš pirmajā dzejas izlases izdevumā nebija iekļauts. Otrs grāmatas redaktors ir Starptautiskās lībiešu draugu biedrības Igaunijas nodaļas vadītājs profesors Karls Pajusalu.

Tomēr vislielākie nopelni izdevuma tapšanā ir Valli Heldei (Valli Helde), kura lībiešu tekstus ir atdzejojusi igauņu valodā. Atbalstu šajā darbā viņa saņēma no meitas Aili Kinstleres (Aili Künstler), bez kuras šī grāmata, visticamāk, nemaz nebūtu tapusi. Viņa, zinot mātes interesi par lībiešiem, Lībiešu karoga dienas 75. gadskārtas pasākumā iegādājās lībiešu dzejas izlases latviešu izdevumu un uzdāvināja to savai mātei. Valli Helde ir dzimusi 1925. gada 13. oktobrī Valgas apriņķī. Viņa ir ieguvusi filoloģes izglītību Tartu Universitātes Baltijas jūras somu valodu specialitātē. Studiju laikā V. Helde divas vasaras piedalījusies vasaras praksē lībiešu jūrmalā, un tā arī radusies tulkotājas interese par lībiešu valodu un kultūru. V. Helde visu mūžu nostrādājusi par redaktori izdevniecībā „Eesti Raamat” un bijusi ražīga latviešu literatūras tulkotāja. Latviešu valodu viņa apguva studiju laikā pie Karla Abena, jo tolaik tika uzskatīts, ka Baltijas jūras somu valodu pētniekam ir labi zināt arī šo valodu.

Grāmatas vāka noformējumam ir izmantota Lībiešu kultūras centra biedres Baibas Dambergas grafika „Rō kabāl”. Savukārt uz dzejas izdevuma aizmugurējā vāka ir iespiests Lībiešu valodas un kultūras gada logotips. Grāmatas izdošana tika finansēta par Igaunijas Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā esošās Valsts somugru tautu programmas līdzekļiem. Dzejas krājums ir veltīts starptautiskajam lībiešu valodas un kultūras gadam.

Līvõ lūolkub „Ma akūb sīnda vizzõ, tūrska!” = Liivi luulevalimik „Ma võtan su õnge, tursk!”. Tartu, 2011.

26/03
1943. gada 26. martā dzimis dzejnieks, dramaturgs un režisors Uldis Krasts.
26/03
1994. gada 26. martā nodibināts Līvõ kultūr sidām (Lībiešu kultūras centrs).
27/03
1999. gada 27. martā Staicelē atklāts Metsepoles novada lībiešu informācijas centrs un muzejs „Pivālind”.
27/03
1999. gada 27. martā atvērta Valta Ernštreita Lībiešu – latviešu un latviešu – lībiešu vārdnīca.
28/03
1749. gada 28. martā dzimis Rūjienas draudzes mācītājs Gustavs Bergmanis (miris 1814. gadā), kas publicējis pirmo garīgo tekstu lībiešu valodā.
30/03
1805. gada 30. martā dzimis A. J. Šēgrēna darba turpinātājs lībiešu valodas pētīšanā akadēmiķis Ferdinands Johans Vīdemanis (miris 1887. gadā).
31/03
1877. gada 31. martā dzimusi lībiešu folkloras teicēja Kristīne Demberga-Ozolzīle (mirusi 1962. gadā).