Livones.net
Dzīvais vārds. Ābece un sākuma lasāmgrāmata
12/12/2011
Gundega Blumberga

Igaunijas Dzimtās valodas biedrība un Lībiešu kultūras centrs izdevis Kārļa Staltes grāmatu „Jelzi sõnā. Ābēd ja īrgandõks lugdõbrōntõz" (Dzīvais vārds. Ābece un sākuma lasāmgrāmata).

Tā ir pirmā ābece, kas jelkad uzrakstīta lībiešu bērniem, un šo lībiešu kultūrvēsturē nozīmīgo darbu jau 1938. gadā pabeidzis lībiešu dzejnieks, kultūras un sabiedriskais darbinieks Kārlis Stalte pēc Dzimtās valodas biedrības pasūtījuma. Taču tikai 2005. gada vasarā Igaunijas Valsts arhīvā Tallinā, pētot Igaunijas Dzimtās valodas biedrības dokumentus, lībiešu ābeces manuskriptu pavisam nejauši uzgāja vēsturniece Renāte Blumberga. Jau tūlīt pēc manuskripta atrašanas Lībiešu kultūras centrs nolēma, ka vēsturē pirmā lībiešu valodas ābece noteikti ir jāizdod. Kad Lībiešu kultūras centrs kopā ar starptautisko Lībiešu draugu biedrību 2011. gadu izsludināja par lībiešu valodas un kultūras gadu, bija skaidrs, ka ir pienācis īstais brīdis. Igaunijas Dzimtās valodas biedrība šo ieceri aktīvi atbalstīja un finansēja grāmatas iespiešanas izdevumus. Savukārt Lībiešu kultūras centra biedri nolēma manuskriptu sagatavot izdošanai bez atlīdzības.

Grāmatas manuskriptā bija atstāta vieta ilustrācijām, bet pašu ilustrāciju nebija. Tā kā ābeces izdevums ir tapis, sadarbojoties divu valstu – Igaunijas un Latvijas – organizācijām, Lībiešu kultūras centrs vēlējās, lai par ābeces ilustrāciju autoriem kļūtu abu valstu skolēni. Lībiešu valodas un kultūras gada sākumā tika izsludināts zīmējumu konkurss divās Latvijas skolās – Vidzemes lībiešu agrāk apdzīvotās teritorijas Pāles pamatskolā un Kurzemes lībiešu ciema Kolkas pamatskolā – un divās Igaunijas skolās – Metsapoles un Kilingi-Nemmes. Abas atrodas Vidzemes pierobežā, un, visticamāk, arī šajās vietās kādreiz tika runāta lībiešu valoda. Atsaucība bija milzīga, tādēļ nebija viegli izvēlēties labākos. Tā nu grāmatas māksliniece Zane Ernštreite nolēma, ka katrs konkursa dalībnieks ir pelnījis piedalīties šajā vēsturiskajā notikumā un lībiešu ābecē publicējami pilnīgi visi iesniegtie darbi.

„Dzīvai vārds” ir ne tikai pirmā lībiešu valodas ābece, bet arī jauns un autentisks lībiešu tekstu krājums, kas vienkāršās valodas dēļ ir izcili piemērots mācību vajadzībām. Turklāt „Ābece un sākuma lasāmgrāmata” sniedz interesantas ziņas un vērojumus par lībiešu dzīvi Ziemeļkurzemes zvejnieku ciemos, par lībiešu attiecībām ar kaimiņu tautām, par dabu un tradīcijām.

Ābece pilnībā ir vienā valodā – lībiešu, tāpēc tiek gatavots mācību palīglīdzeklis – tulkojums angļu, igauņu, latviešu un somu valodā, lai grāmatu varētu izmantot arī tie, kuri neprot lībiešu valodu. Grāmatas izdošanu atbalsta Radu tautu programma (Hõimurahvaste programm), Latviešu valodas aģentūra un LR Kultūras ministrija.

 

 

Publikācija sagatavota ar LR Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu.

24/10
1923. gada 24. oktobrī jūrmalas ciemos no Melnsila līdz Lūžņām sākas balsošana par Jūrmalas pagasta izveidi.
28/10
1978. gada 28. oktobrī dzimusi lībiešu kultūras darbiniece Julgī Stalte.
01/11
1903. gada 1. novembrī dzimis viens no ansambļa „Līvlist” dibinātājiem Oskars Stalts (miris 1992.gadā).
01/11
1950. gada 1. novembrī dzimusi tulkotāja Ieva Ernštreite.
02/11
1978. gada 2. novembrī pēc Maijas un Paula Valču ierosmes atklāta Mazirbes internātskolas etnogrāfiskā kolekcija „Rāndali”.
04/11
1924. gada 4. novembrī dzimusi valodniece Marta Rudzīte (mirusi 1996. gadā).
09/11
1900. gada 9. novembrī dzimis ievērojamais lībiešu folkloras vācējs un pētnieks Oskars Loritss (miris 1961. gadā).