Livones.net
SENAIS LĪBIEŠU CIEMS KOLKA
14/09/2010
Livones.net

Grāmatas ievadā Baiba raksta: „Kad bijām iekārtojušās Kolkā (Baiba ar mammu Valdu Mariju Šuvcāni atgriezās dzimtajā krastā 2006. gadā), radās jautājums, ko tad mēs te darīsim? Bijām jau uzrakstījušas un apgāds „Jumava" izdevis trīs grāmatas par lībiešiem - „Lībiešu ciems, kura vairs nav" (2002), „Lībiešu folklora" (2003), „Mazirbe - mazs ciems jūrmalā" (2006). Mamma ar lībiešu kultūras un vēstures pētniecību aktīvi nodarbojās kopš 1972. gada, bet es lībiešu dzīvē aktīvi sāku piedalīties kopš 1999. gada, kad iesaistījos mēnešraksta Līvli un „Lībiešu gadagrāmatu" veidošanā un sāku mammai palīdzēt izdot grāmatas. Pēdējos 20 gadus viņa bija strādājusi arhīvos, bibliotēkās, vākusi un apkopojusi materiālus par lībiešiem. Izveidojām ideālu tandēmu - katra darījām, ko spējām. Viņas pārziņā galvenokārt bija saturiskā puse, savukārt es biju atbildīga par procesa tehnisko izpildījumu - tekstu ievadīšanu, darbu ar fotogrāfijām un organizatoriskajiem jautājumiem. [..] Prātojām - kāpēc gan neuzrakstīt grāmatu par Kolku, kamēr vēl ir atmiņu glabātāji? Visi apstākļi bija mums labvēlīgi [..]"

Grāmatā ir apkopota un atspoguļota Kolkas ciema kultūrvēsture vairāku gadsimtu garumā — no 1040. gada, kad Kolka pirmo reizi minēta vēstures avotos līdz pat mūsdienām. Akcentēta tradicionālās kultūras — dzīves veida, izglītības, tradīciju, muzikālās kultūras, reliģiskās piederības, folkloras nozīme ciema vēsturē un attīstībā. Darbā plaši atspoguļota lībiešu dzimtu attīstība un pēctecība Kolkas ciemā. Grāmatas veidošanā izmantoti arhīvu, bibliotēku materiāli, Kolkas ciema iedzīvotāju un personīgās atmiņas, materiāli lībiešu valodā, kas savākti vairāk nekā 20 iepriekšējos darba gados. Šie materiāli papildināti ar pēdējo gadu vākumu — 60 Kolkas iedzīvotāju atmiņu stāstījumiem. Laimas Šķetres mākslinieciskais iekārtojums.

01/05
1924. gada 1. maijā dzimis bibliogrāfs, lībiešu valodas un kultūras pētnieks Tenu Karma.
04/05
2001. gada 4. maijā Latvijas vēstures muzejā atklāj plašu izstādi „Lībieši senatnē”, izdodot arī izstādes katalogu.
05/05
1895. gada 5. maijā dzimis esperantists, viens no Esperanto – latviešu – lībiešu vārdnīcas autoriem Ints Henriks Čače (miris 1986. gadā).
10/05
1936. gada 10. maijā dzimusi Mazirbes etnogrāfiskās kolekcijas „Rāndali” dibinātāja Maija Valce.
11/05
1835. gada 11. maijā Viļķenes pagasta zemnieka Jēkaba Baumaņa un Burtnieku lībietes Anna Feldmanes ģimenē dzimis Latvijas Republikas himnas autors Baumaņu Kārlis (miris 1905. gadā).
13/05
2005. gada 13. maijā Tartu universitātē notika lībiešu normatīvās valodas jautājumiem veltīta konference.
14/05
1910. gada 14. maijā dzimis pirmais profesionālais lībiešu mākslinieks Andrejs Šulcs (miris 25.11.2006.).