Livones.net
KĀ IZNIRST LĪBIEŠI
22/11/2011
Gundega Blumberga

Līvõ kultūr sidām (Lībiešu kultūras centrs) izdevis dzejas krājumu lībiešu un latviešu valodā „Kui sūolõbõd līvlizt/Kā iznirst lībieši".

Lai gan krājuma ideja tā sastādītājam Valtam Ernštreitam dzima spontāni, iznākums ir vairāk nekā pārsteidzošs. Izrādījās, ka divdesmit dzejniekiem - trīs igauņiem, vienam krievam, vienam latgalim, desmit latviešiem, četriem lībiešiem un vienam somam - ir ko teikt gan par lībiešiem, gan par sevi lībiešu sakarā. Lai gan visos dzejoļos ir tradicionālie atribūti - jūra un smiltis, viļņi un kuģi, zivis un zvejnieki, lībieši un valoda, dzīvie un mirušie -, to salikums ir neparasti svaigs un pat mulsinošs.

Viens no krājuma vadmotīviem - lībieši izmirst - ir būtisks arī mūsdienu Latvijā, „kas dzīvo izmiršanas, integrēšanas un samazināšanas problēmu ielenkumā" (Kārlis Vērdiņš). Otrs - kas viņi bija - tie, kas izmira un kas „piepeši tev blakus [..] aplaiž skatienu apkārt kā selgu uzlūkojot" (Žebers). Trešais - kādas ir sajūtas, kad elitārajā lībiešu valodā „vienkāršs lībietis nesaprot ne vārda" (Contra), un kādas ir tad, „kad kāda cilvēka iekšienē pārtrūkusi valoda tiek modināta dzīvei" (Olli Heikonens). Un varētu piemest vēl piekto tematu - „man prieks, ka es arī tāds līvu asinsnesējs" (Inga Ābele). Un ko šajā sakarā var piebilst lībieši paši? Neko daudz. „Lībiešu meitene smaida - starp lūpām, zaļu un zilu, maigi čirkst smiltis." (Baiba Damberga) „Patiesībā jau nav it nekā - ar ko kauties, ko ienīst, kam pakļauties." (Valts Ernštreits) Vai: „Un tauta tautastērpos iet uz mežu, uz mežu, - tur pūcēm astes zied." (Uldis Krasts)

Vēl tikai jāpiebilst, ka pusotra gadsimta ilgajā lībiešu literārās valodas vēsturē šis ir vien trešais dzejoļu krājums lībiešu valodā. Pirmais - Kārļa Staltes sarakstītais - iznāca 1924. gadā Igaunijā. Otrais - lībiešu dzejas izlase „Es viltīgāks par tevi, menca!" - dienasgaismu ieraudzīja 1998. gadā. Tagadējais, būdams lībiešu mūsdienu kultūras sastāvdaļa, ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu iezīmē Starptautisko lībiešu valodas un kultūras gadu. Krājuma māksliniecisko ietērpu veidojusi Zane Ernštreite, un tas ir tik skaists „kā rudens migla pār labības laukiem melnbaltos fotoattēlos" (Juris Kronbergs).

Krājuma iznākšanu atbalstījis Valsts Kultūrkapitāla fonds un NicePlace.

Publikācija tapusi ar LR Kultūras ministrijas atbalstu.

01/05
1924. gada 1. maijā dzimis bibliogrāfs, lībiešu valodas un kultūras pētnieks Tenu Karma.
04/05
2001. gada 4. maijā Latvijas vēstures muzejā atklāj plašu izstādi „Lībieši senatnē”, izdodot arī izstādes katalogu.
05/05
1895. gada 5. maijā dzimis esperantists, viens no Esperanto – latviešu – lībiešu vārdnīcas autoriem Ints Henriks Čače (miris 1986. gadā).
10/05
1936. gada 10. maijā dzimusi Mazirbes etnogrāfiskās kolekcijas „Rāndali” dibinātāja Maija Valce.
11/05
1835. gada 11. maijā Viļķenes pagasta zemnieka Jēkaba Baumaņa un Burtnieku lībietes Anna Feldmanes ģimenē dzimis Latvijas Republikas himnas autors Baumaņu Kārlis (miris 1905. gadā).
13/05
2005. gada 13. maijā Tartu universitātē notika lībiešu normatīvās valodas jautājumiem veltīta konference.
14/05
1910. gada 14. maijā dzimis pirmais profesionālais lībiešu mākslinieks Andrejs Šulcs (miris 25.11.2006.).