Grāmata veltīta lībiešiem, kuru pēdējā vienotā dzīves vieta bija zvejniekciemi Ziemeļkurzemes piekrastē. Tajā lasāmi seši atmiņu stāsti par dzīvi pārmaiņu laikā, no 20. gadsimta sākuma līdz beigām - par bērnību, rotaļām, mājas darbiem, jokiem un rūpēm, par bēgļu gaitām, diviem pasaules kariem, par senču mantojumu. Stāstītāji: Emīlija Rulle, Elfrīda Žagare un Irmgarde Cerbaha, Kārlis Dišlers, Alvīne Mūrniece, Paulīne Kļaviņa - katrs ar savu runas veidu, spilgti neatkārtojamu personību.

Grāmatu papildina fotoattēli no stāstītāju albumiem, no arhīviem un Vairas Strautnieces, Irēnes Junkeres, Māras Brašmanes fotouzņēmumi gadsimtu mijā - laikā, kad ierakstītas intervijas. Izmantotie runāto atmiņu ieraksti glabājas Nacionālās mutvārdu vēstures krājumā.

Grāmata tapusi sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi un starptautisko projektu Baltijas Zaļā Josta. Tā ir Slīteres nacionālā parka izdevums - veltījums cilvēkiem, kas, ar sātu dzīvojot, izkopa savu pieeju sadzīvē ar apkārtējo dabu, ieskaitāmu lībiešu kultūras mantojumā.