Livones.net
LĪBIEŠU RAKSTU VALODA
19/10/2011
Gundega Blumberga

Monogrāfijas autors Valts Ernštreits stāsta: „Ar lībiešu rakstu valodas kopšanu esmu nodarbojies nu jau vairāk nekā piecpadsmit gadu. Šī grāmata, tāpat kā pagājušā gada nogalē Tartu Universitātē aizstāvētā doktora disertācija, uz kuras pamata tā tapusi, ir mans veltījums trijām Vaides ciema lībietēm, kas šajā laikā ir bijušas manas atbalstītājas, sarunu biedrenes, iedvesmotājas, skolotājas un ceļvedes gaistošajā lībiešu pasaulē: otrpus Atlantijas okeānam dzīvojošajai Grizeldai Kristiņai, Vaides kapos apglabātajai Elzai Mansūrovai un visvairāk - Paulīnei Kļaviņai, kas atdusas tepat Rīgā, Meža kapos. Vienlaikus šī grāmata ir cieņas apliecinājums tiem, kuri lībiešu valodas kopšanas laukā strādājuši pirms manis un kuriem varu būt pateicīgs par to, ka lībiešu valoda ir un paliks tāda, kādu es to pazīstu - mūsdienīga, bagāta un skaista."

ernštr grāmata ()Dr.habil.philol. Ina Druviete, vērtējot monogrāfiju, atzīst: „Valta Ernštreita grāmata ir īpaša. Tā ļauj mums izdzīvot veselas tautas - lībiešu, Latvijas pirmiedzīvotāju somugru - dzīvesstāstu. Grāmata ir nopietns zinātnisks pētījums, tomēr to varam lasīt kā aizraujošu ceļojuma aprakstu lībiešu tautas un valodas vēsturē, etnogrāfijā, dzīvesziņā. Atmiņu stāsti tajā savīti ar dokumentārām liecībām. Pētījums pārliecinoši parāda, cik liela nozīme tautas ilgspējā ir vienotai literārajai valodai, kas, Kārļa Mīlenbaha vārdiem runājot, kā vainags, kas vīts no krāšņākajām izlokšņu puķēm, stiprina etnosa vienotības apziņu.

Grāmata ir spēcīgi intelektuāla, gan lībisko, gan latvisko, gan globālo vēju caurstrāvota - kā tās autors Valts Ernštreits pats. Grāmata ir par lībiešiem, bet tā noderīga it īpaši latviešiem.Tā nav tikai piemineklis aizgājušiem laikiem, un tā nav tikai stāsts par vienas tautas un valodas likteni. Tā ir mācībgrāmata mums visiem, cik trausla ir tautas dzīvība, kā tā jāuztur un jāsargā."

Grāmatas māksliniecisko ietērpu veidojusi grāmatu māksliniece Zane Ernštreite. 

Grāmata, ko izdevusi Latviešu valodas aģentūra un Līvõ Kultūr sidām, tapusi īpašā laikā - pirms simt piecdesmit gadiem Pēterburgā iznāca pirmā lībiešu valodas gramatika un vārdnīca.

Publikācija sagatavota ar LR Kultūras ministrijas atbalstu.

01/05
1924. gada 1. maijā dzimis bibliogrāfs, lībiešu valodas un kultūras pētnieks Tenu Karma.
04/05
2001. gada 4. maijā Latvijas vēstures muzejā atklāj plašu izstādi „Lībieši senatnē”, izdodot arī izstādes katalogu.
05/05
1895. gada 5. maijā dzimis esperantists, viens no Esperanto – latviešu – lībiešu vārdnīcas autoriem Ints Henriks Čače (miris 1986. gadā).
10/05
1936. gada 10. maijā dzimusi Mazirbes etnogrāfiskās kolekcijas „Rāndali” dibinātāja Maija Valce.
11/05
1835. gada 11. maijā Viļķenes pagasta zemnieka Jēkaba Baumaņa un Burtnieku lībietes Anna Feldmanes ģimenē dzimis Latvijas Republikas himnas autors Baumaņu Kārlis (miris 1905. gadā).
13/05
2005. gada 13. maijā Tartu universitātē notika lībiešu normatīvās valodas jautājumiem veltīta konference.
14/05
1910. gada 14. maijā dzimis pirmais profesionālais lībiešu mākslinieks Andrejs Šulcs (miris 25.11.2006.).