Start page / Library / Livones.net archive

Tie apstiprināti 2005. gadā Tartu notikušajā Lībiešu literārās valodas konferencē.

1. ALFABĒTS. Lībiešu valodas rakstības pamatā ir latīņu alfabēts, kurā tiek lietotas papildu zīmes virs (ä, ȯ, õ, š, ž) un zem burtiem (ḑ, ļ, ņ, ŗ, ţ). Lībiešu alfabēta burti ir:

Aa, Ää, Bb, Dd, Ḑḑ, Ee, Ff, Gg, Hh, Ii, Jj, Kk, Ll, Ļļ, Mm, Nn, Ņņ, Oo, Ȯȯ, Õõ, Pp, Rr, Ŗŗ, Ss, Šš, Tt, Ţţ, Uu, Vv, Zz, Žž

Apostrofs ‘, kurš grāmatās un zinātniskajā literatūrā norāda, ka vārda saknes pirmajā zilbē ir lauztais tonis jeb lauzums, nav alfabēta burts.

2. PATSKAŅI UN LĪDZSKAŅI. Burti a, ä, e, i, o, ȯ, õ, u apzīmē patskaņus, burti b, d, ḑ, f, g, h, k, l, ļ, m, n, ņ, p, r, ŗ, s, š, t, ţ, z, ž – līdzskaņus, burti j un v puspatskaņus.

Patskaņa garumu apzīmē garumzīme virs burta:

Āā, Ǟǟ, Ēē, Īī, Ōō, Ȱȱ, Ȭȭ, Ūū

Garie patskaņi alfabētā netiek nodalīti no īsajiem patskaņiem, kārtojot alfabētiskā secībā, tie kārtojami tāpat kā īsie patskaņi.

Līdzskaņi b, d, ḑ, g, z, ž ir balsīgie līdzskaņi, un p, t, ţ, k, s, š ir nebalsīgie līdzskaņi.

Līdzskaņi ḑ, ļ, ņ, ŗ, ţ ir mīkstie līdzskaņi, un d, l, n, r, t ir cietie līdzskaņi. Līdzskaņi š un ž ir cieti vārda sākumā un pēc i (ī) cituviet tie ir mīksti.

Lībiešu valodas pareizrakstībā nav atšķirības starp augstāku garo ō, kas var mīties ar divskani ou (piem., sōna : sounõ), un zemāku garo ō, kas var mīties ar īso a (piem., sōra : sarrõ).

3. DAUDZSKAŅI. Daudzskaņi ir divskaņi (divu patskaņu rinda vienā zilbē) un trijskaņi (triju patskaņu rinda vienā zilbē). Visi divskaņi tiek rakstīti ar diviem burtiem un trijskaņi – ar trijiem burtiem.

Daudzskaņiem var būt īss vai garš pirmais komponents. Divskaņi ar īsu pirmo komponentu ie un uo visur ir īsi divskaņi. Divskaņi arī īsu pirmo komponentu ai, ou un trijskanis uoi otrās garās zilbes priekšā ir īsi: aigā, jougūd, kuoigīd, citur tie ir gari: aigõ, loulõ, ruoikõ).

Citi daudzskaņi ir gari.

Divskaņos un trijskaņos ar garu pirmo komponentu pirmais patskanis rakstāms garš (piem., īe, kīela, līedõd, ūomõg, lūomõz, tūodõ, rūoikõb, tūoigõz; āiga, tȭitab), lai divskaņi un trijskaņi ar garu un īsu pirmo komponentu netiktu sajaukti (sal. kierā, sieldõ, sieggõ, suodā, kuordõ, kuoigīd, ruoikõ; aigā, aigõ, tõitõ).

4. PATSKAŅI OTRAJĀ UN TĀLĀKAJĀS ZILBĒS. Otrās un tālāko zilbju garie (t.s. pusgarie) patskaņi rakstāmi kā gari, piem., aigīzt, kuoigīd, mustād, katļā, piškīzt, sal. aigizt, kuoigõ, mustõ, katļõ, piški.

5. GARIE LĪDZSKAŅI. Garie līdzskaņi starp diviem vārda saknes pirmās un otrās zilbes patskaņiem rakstāmi ar diviem burtiem, piem., ņurrā-ņurrā, vannõ, puŗŗõd, killõ, kaddõ, kõzzi, piezzõ, akkõ, piettõ, võttõ.

Gara patskaņa priekšā, pēc daudzskaņa vai īsa patskaņa nebalsīgie patskaņi p, t, ţ, k, s, š nekad nav gari, piem., liepā, kätā, ukāz, sōtõ, jūotõ, lūoikõd, mȭka.

Vārda beigās un otra līdzskaņa priekšā līdzskaņi tiek rakstīti ar vienu burtu arī tad, ja tie ir gari (kim, kik, riek, nim, vag, nõtkõ).

6. BALSĪGIE LĪDZSKAŅI. Balsīgie līdzskaņi b, d, ḑ, g, z, ž tiek izrunāti balsīgi vārda sākumā un starp patskaņiem. Vārdā nebalsīga līdzskaņa priekšā un bieži arī vārda beigās tie izrunājami nebalsīgi, no kā to rakstība nemainās (piem., vieds, viedst, sal. vieddõ; būoḑst, ldz būoḑõ); lagtõ, sal. laggõ; väztõ, sal. väzzõ; ūomõgt.

Visi līdzskaņi, pirms kuriem vārda ar lauzumu saknes pirmajā zilbē ir īss patskanis vai īss daudzskanis, ir balsīgi un tiek rakstīti kā b, d, ḑ, g, z vai ž, piem., äbţõ, nägţõ, äd.

7. PUSPATSKAŅI j UN v. Burti j un v visbiežāk apzīmē līdzskaņus, piem., jālga, kejā, luggiji, vigā, kovāl, grōv.

Burti j un v apzīmē patskaņus:

(a) starp īsu patskani un līdzskani, ja šī vārda citās formās vai vienkāršā saknē starp šo pašu īso patskani un otro līdzskani ir j vai v, piem., ajtõd, sal. ajāb; sõvlõb, sal. sõvāb; šajos vārdos ir arī lauzums; (b) vārda beigās, ja šī vārda citās formās šajā pašā vietā patskaņa priekšā ir jj vai vv, piem., kaj : kajjõ; sov : sovvõ; arī šajos vārdos ir lauzums; (c) pēc garā patskaņa vārda beigās vai līdzskaņa priekšā, ja šī vārda citās formās patskaņa priekšā ir j, piem., kōj un kōjsõ, sal. kōjõ; salāj un salājtõ, sal. salājõn.

Burti j un v tiek rakstīti arī tad, ja tie nav dzirdami (a) vārda beigās, (b) starp garo ī un līdzskani, (c) starp daudzskani, kas beidzas ar u vai i, un patskani, ja vārda citās formās šajā vietā patskaņa priekšā ir j vai v, piem., (äb) kuij, sal. kūja : kuijõ; kouv, sal. kouvõ : kōvõd; päuvḑi, sal. pǟva : päuvõ; (b) vārdā beigās aizguvumos no latviešu valodas, kur latviskais j nepazūd, piem., maij, ortogrāfij, palatalizatsij.

Tajos vārdos, kuros j ir skaidri dzirdams tikai vienskaitļa partitīvā un illatīvā, citās formās j netiek rakstīts, piem., tei.