Livones.net
Kas ir lībieši?
12/12/2011

Kas ir lībieši?

Baltijas jūras somu tauta, kas jau izsenis dzīvojusi tagadējās Latvijas teritorijā. Lībieši ir Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pamazām ieplūduši latviešos.

Kur lībieši ir dzīvojuši?

Pēc arheoloģisko izrakumu, hroniku un dokumentu dotumiem lībieši 10.–13. gs. apdzīvoja plašas tagadējās Latvijas teritorijas – Kurzemi uz ziemeļiem no Abavas,  Vidzemes piekrasti un iekšzemi, Gaujas lejteci, kā arī Daugavas lejteci. Visilgāk lībieši saglabājās Ziemeļkurzemē – Baltijas jūras piekrastē apmēram 60 km garā un 2–5 km platā joslā starp Ovīšiem un Ģipku, kur bija 12 lībiešu ciemi. 19. gadsimta vidū lībieši vēl bija sastopami arī Ziemeļvidzemē Svētciema apkaimē. 

Vai lībiešiem ir bijusi sava valsts, karogs un himna?

Lībiešiem nekad nav bijusi sava valsts, taču lībiešu apdzīvotajās zemēs bijušas pilis un valdnieki, piemēram, saglabājušās ziņas par Turaidas lībiešu valdnieku Kaupo un Ako no Mārtiņsalas.

Lībiešiem ir sava himna un karogs. Himnas melodija ir tā pati, kas Igaunijas un Somijas himnai, kuras mūzikas autors ir vācu izcelsmes somu komponists Frīdrihs Paciuss (1809–1891), vārdus sacerējis lībiešu dzejnieks Kārlis Stalte. Zilibaltizaļais karogs (krāsu proporcija 2:1:2), kura atklāšanas svētki notika 1923. gadā, simbolizē tālaika lībieša dzīves telpu: zvejnieks pelnīja iztiku jūrā (zilā krāsa karoga apakšā), un, raudzīdamies uz māju pusi, viņš tālē redzēja liedagu (baltā krāsa vidū) un mežu (zaļā krāsa karoga augšdaļā).

Kad parādījušās pirmās ziņas par lībiešiem?

Pirmās drošās rakstītās ziņas par lībiešiem atrodamas Nestora hronikā 11. gs. Pirmās plašākas ziņas par lībiešiem atrodamas Indriķa hronikā – 13. gs. dokumentā.

Kā radies lībiešu tautas nosaukums?

Mūsdienās vairs nav iespējams nepārprotami pateikt, no kurienes cēlies lībiešu tautas nosaukums, tomēr ir skaidrs, ka latviskā nosaukuma – lībieši – izcelsme meklējama jau ļoti senā pagātnē.

Lībiešu nosaukums pirmo reizi atrodams Krievzemes 11. gadsimta vēstures avotos (либь ~ любь). Indriķa hronikā lietots latīniskais lībiešu nosaukums livones, savukārt lībieši paši sevi dēvējuši par līb roust (Vidzemē) vai rāndalizt (Kurzemē). Mūsdienu lībiešu valodā tiek lietots vārds līvlizt, kas 20. gadsimta 20. gados aizgūts no igauņu valodas.

Kāda ir atšķirība starp lībiešiem un līviem?

Nekāda. Tie ir vienas tautas divi nosaukumi. Populārzinātniskajā un zinātniskajā literatūrā pārsvarā lieto apzīmējumu „lībietis”. Tie, kam patīk poētiskais vārds ‘līvs’ un tā atvasinājumi, šo nosaukumu ieviesuši daiļliteratūrā, dzejā un citos populāros rakstveida tekstos.

 

Publicēts ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstu.

Publicēts ar Latvijas Republikas Kultūras ministrjas atbalstu.
01/05
1924. gada 1. maijā dzimis bibliogrāfs, lībiešu valodas un kultūras pētnieks Tenu Karma.
04/05
2001. gada 4. maijā Latvijas vēstures muzejā atklāj plašu izstādi „Lībieši senatnē”, izdodot arī izstādes katalogu.
05/05
1895. gada 5. maijā dzimis esperantists, viens no Esperanto – latviešu – lībiešu vārdnīcas autoriem Ints Henriks Čače (miris 1986. gadā).
10/05
1936. gada 10. maijā dzimusi Mazirbes etnogrāfiskās kolekcijas „Rāndali” dibinātāja Maija Valce.
11/05
1835. gada 11. maijā Viļķenes pagasta zemnieka Jēkaba Baumaņa un Burtnieku lībietes Anna Feldmanes ģimenē dzimis Latvijas Republikas himnas autors Baumaņu Kārlis (miris 1905. gadā).
13/05
2005. gada 13. maijā Tartu universitātē notika lībiešu normatīvās valodas jautājumiem veltīta konference.
14/05
1910. gada 14. maijā dzimis pirmais profesionālais lībiešu mākslinieks Andrejs Šulcs (miris 25.11.2006.).