Livones.net
Kas ir lībieši?
12/12/2011

Kas ir lībieši?

Baltijas jūras somu tauta, kas jau izsenis dzīvojusi tagadējās Latvijas teritorijā. Lībieši ir Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pamazām ieplūduši latviešos.

Kur lībieši ir dzīvojuši?

Pēc arheoloģisko izrakumu, hroniku un dokumentu dotumiem lībieši 10.–13. gs. apdzīvoja plašas tagadējās Latvijas teritorijas – Kurzemi uz ziemeļiem no Abavas,  Vidzemes piekrasti un iekšzemi, Gaujas lejteci, kā arī Daugavas lejteci. Visilgāk lībieši saglabājās Ziemeļkurzemē – Baltijas jūras piekrastē apmēram 60 km garā un 2–5 km platā joslā starp Ovīšiem un Ģipku, kur bija 12 lībiešu ciemi. 19. gadsimta vidū lībieši vēl bija sastopami arī Ziemeļvidzemē Svētciema apkaimē. 

Vai lībiešiem ir bijusi sava valsts, karogs un himna?

Lībiešiem nekad nav bijusi sava valsts, taču lībiešu apdzīvotajās zemēs bijušas pilis un valdnieki, piemēram, saglabājušās ziņas par Turaidas lībiešu valdnieku Kaupo un Ako no Mārtiņsalas.

Lībiešiem ir sava himna un karogs. Himnas melodija ir tā pati, kas Igaunijas un Somijas himnai, kuras mūzikas autors ir vācu izcelsmes somu komponists Frīdrihs Paciuss (1809–1891), vārdus sacerējis lībiešu dzejnieks Kārlis Stalte. Zilibaltizaļais karogs (krāsu proporcija 2:1:2), kura atklāšanas svētki notika 1923. gadā, simbolizē tālaika lībieša dzīves telpu: zvejnieks pelnīja iztiku jūrā (zilā krāsa karoga apakšā), un, raudzīdamies uz māju pusi, viņš tālē redzēja liedagu (baltā krāsa vidū) un mežu (zaļā krāsa karoga augšdaļā).

Kad parādījušās pirmās ziņas par lībiešiem?

Pirmās drošās rakstītās ziņas par lībiešiem atrodamas Nestora hronikā 11. gs. Pirmās plašākas ziņas par lībiešiem atrodamas Indriķa hronikā – 13. gs. dokumentā.

Kā radies lībiešu tautas nosaukums?

Mūsdienās vairs nav iespējams nepārprotami pateikt, no kurienes cēlies lībiešu tautas nosaukums, tomēr ir skaidrs, ka latviskā nosaukuma – lībieši – izcelsme meklējama jau ļoti senā pagātnē.

Lībiešu nosaukums pirmo reizi atrodams Krievzemes 11. gadsimta vēstures avotos (либь ~ любь). Indriķa hronikā lietots latīniskais lībiešu nosaukums livones, savukārt lībieši paši sevi dēvējuši par līb roust (Vidzemē) vai rāndalizt (Kurzemē). Mūsdienu lībiešu valodā tiek lietots vārds līvlizt, kas 20. gadsimta 20. gados aizgūts no igauņu valodas.

Kāda ir atšķirība starp lībiešiem un līviem?

Nekāda. Tie ir vienas tautas divi nosaukumi. Populārzinātniskajā un zinātniskajā literatūrā pārsvarā lieto apzīmējumu „lībietis”. Tie, kam patīk poētiskais vārds ‘līvs’ un tā atvasinājumi, šo nosaukumu ieviesuši daiļliteratūrā, dzejā un citos populāros rakstveida tekstos.

 

Publicēts ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstu.

Publicēts ar Latvijas Republikas Kultūras ministrjas atbalstu.
29/06
1906. gada 29. jūnijā dzimis somu mācītājs Helle Kalervo Ervie (miris 1951. gadā), pirmais mācītājs, kurš no 1931. līdz 1938. gadam Ziemeļkurzemes draudzēs noturējis dievkalpojumus lībiešu valodā.
03/07
1929. gada 3. jūlijā dzimis akadēmiķis, lībiešu kultūrvēstures pētnieks etnogrāfs Saulvedis Cimermanis.
11/07
1912. gada 11. jūlijā Pizē dzimusi lībiešu trešās atmodas virzītāja Emma Ernštreite (mirusi 1986. gadā).
15/07
1927. gada 15. jūlijā dzimis dzejnieks, lībiešu dzejas antoloģijas sastādītājs Harijs Skuja.
18/07
1909. gada 18. jūlijā dzimis somu filologs un lībiešu atbalstītājs Veine Kirele (miris 2003. gadā).
18/07
2004. gada 18. jūlijā Staicelē atklāta tēlnieku Zigrīdas un Jura Rapas robežzīme „Eesti-Līvõmō-Latvija”.
23/07
2006. gada 23. jūlijā Mazirbē sāka darbu pirmā triju paaudžu lībiešu nometne „Mierlinkizt”.