Kādi dokumenti apliecina, ka lībiešiem ir īpaša vieta Latvijā?

Latvijas Republikas 1991. gada 19. marta likumā "Par Latvijas nacionālo un etnisko grupu brīvu attīstību un tiesībām uz kultūras autonomiju" pirmoreiz tika noteikts lībiešu juridiskais statuss – "sena Latvijas pamattautība". 1999. gada 9. decembrī pieņemtajā Valsts valodas likuma 4. pantā teikts, ka valsts nodrošina lībiešu valodas kā pirmiedzīvotāju (autohtonu) valodas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību. No 1995. gada, atbilstoši Latvijas kultūrpolitikas pamatnostādnēm, lībiešu valoda un kultūras vērtības ir iekļautas Latvijas nacionālā kultūras mantojuma sastāvā. Lībiešu tradicionālā kultūra ir iekļauta Latvijas kultūras kanonā.

Kādi lībiešu vietvārdi saglabājušies līdz mūsdienām?

Par lībiskas cilmes vietvārdiem uzskatāmi Ainaži, Ķirbiži, Korģene, Kuiviži, Kuiķule, Lēdurga, Puikule, Umurga Ziemeļvidzemē; Ādaži, Gauja, Ikšķile, Jugla, Kadaga, Lilaste, Lieluikas un Mazuikas ezers, Piķurga, Ropaži, Suntaži, Suži, Ummis Rīgā un tās apkaimē; Ģipka, Kolka, Matkule, Usma, Venta Kurzemē un daudzi citi.

Kādas apdzīvotas vietas Latvijā vēsturiski ir saistāmas ar lībiešiem?

Šādas vietas ir gan Kurzemē, gan Vidzemē. Nozīmīgākā apdzīvota vieta ir Rīga, kur jau pilsētas dibināšanas laikā atradās lībiešu apmetnes. Ar lībiešiem saistāmas tādas pilsētas un apdzīvotas vietas kā Ainaži, Aizkraukle, Cēsis, Ikšķile, Kandava, Limbaži, Mazsalaca, Salacgrīva, Salaspils, Talsi, Turaida, Ventspils u.c.

Kas ir Lībiešu krasts?

Par Lībiešu krastu tradicionāli sauc teritoriju, kas atrodas Ziemeļkurzemē Baltijas jūras piekrastē no Ovīšiem Baltijas jūras krastā līdz Ģipkai Rīgas jūras līča pusē. Tā ietver 20. gadsimta pirmajā pusē lībiešu apdzīvotos zvejniekciemus.

Kāda ir Latvijā pazīstamākā lībiešu tautasdziesma?

Tā ir „Pūt, vējiņi”.

Publicēts ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstu.