Livones.net
Māksla un mūzika
12/12/2011

Kad sāka veidoties lībiešu profesionālā māksla?

Par pirmo zināmo lībiešu profesionālās mākslas aizsācēju būtu uzskatāms ievērojamais Vidzemes lībietis Mārcis Podiņš-Sārums (1799–1859), kas dzimis Cēsu apriņķa Priekuļos. Sāruma izcilākais darbs ir Cēsu Jāņa baznīcas tornis, par kura modeli 1853. gadā Rīgā, Melngalvju namā, sarīkotajā izstādē viņš ieguvis mazo sudraba medaļu. Pirmais profesionālu mākslinieka izglītību baudījušais lībietis – zvejnieka dēls Andrejs Šulcs no Pizes ciema – Latvijas Mākslas akadēmiju beidzis tikai 1938. gadā. Taču Latvijā ir daudz lībiskas izcelsmes mākslinieku (Jānis Belte, Vilnis Blažēvičs, Baiba Damberga, Valts Ernštreits, Solveiga Lamstera, Rita Lele, Lilita Līce u.c.), un 2011. gadā notika jau trešā viņu darbu izstāde. Pirmā stājmākslas izstāde „Līvõd kuņšt" atklāta 1994. gada 23. jūlijā Mazirbes tautas namā. 

Kur var dzirdēt lībiešu mūziku?

Lībiešu mūziku var dzirdēt gan dzīvajā izpildījumā, gan ierakstos. Pirmais lībiešu koris tika izveidots 1922. gadā Sīkragā. Joprojām darbojas divi lībiešu dziesmu ansambļi, kas abi nodibināti 1972. gadā – „Līvlist” Rīgā un „Kāndla” Ventspilī, folkloras kopa „Skandinieki” atskaņo lībiešu mūziku. Seni lībiešu tautasdziesmu motīvi dzirdami Raimonda Tigula CD „Zaļš, balts, zils” (2005). Igaunijā izdots lībiešu tautas mūzikas CD ar ierakstiem, kas tapuši laikā starp abiem pasaules kariem, kā arī 1980. gados.

Lībiešu tematiku iecienījuši arī citi kolektīvi (piemēram, Salaspils koris „Lōja”) un komponisti (Anitra Tumševica, kas sacerējusi skaņdarbu pūtēju orķestrim „Lībiešu dziesmas”).

Kuri pazīstami rakstnieki, mākslinieki un mūziķi savos darbos pievērsušies lībiešu tematikai?

Tādu ir daudz. Igaunijā, piemēram, rakstnieki Mats Trāts, Svens Kivisildniks, komponists Veljo Tormiss. Latvijā par lībiešiem ir vēl plašāka interese: lai sākam ar Emili Melngaili, Ausekli un Andreju Pumpuru un turpinām ar Kurtu Fridrihsonu, Noru Ikstenu, Imantu Auziņu, Herbertu Dorbi, Dagniju Zigmonti, Uldi Bērziņu, Pēteri Brūveri, Raimondu Tigulu un citiem.

Publicēts ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstu.

26/03
1943. gada 26. martā dzimis dzejnieks, dramaturgs un režisors Uldis Krasts.
26/03
1994. gada 26. martā nodibināts Līvõ kultūr sidām (Lībiešu kultūras centrs).
27/03
1999. gada 27. martā Staicelē atklāts Metsepoles novada lībiešu informācijas centrs un muzejs „Pivālind”.
27/03
1999. gada 27. martā atvērta Valta Ernštreita Lībiešu – latviešu un latviešu – lībiešu vārdnīca.
28/03
1749. gada 28. martā dzimis Rūjienas draudzes mācītājs Gustavs Bergmanis (miris 1814. gadā), kas publicējis pirmo garīgo tekstu lībiešu valodā.
30/03
1805. gada 30. martā dzimis A. J. Šēgrēna darba turpinātājs lībiešu valodas pētīšanā akadēmiķis Ferdinands Johans Vīdemanis (miris 1887. gadā).
31/03
1877. gada 31. martā dzimusi lībiešu folkloras teicēja Kristīne Demberga-Ozolzīle (mirusi 1962. gadā).