Livones.net
Tradīcijas un folklora
12/12/2011

Ar ko lībieši nodarbojušies vēsturiski?

Lībieši nodarbojušies ar to pašu, ar ko latvieši, kas dzīvoja līdzīgā vidē. Kurzemes piekrastes lībiešiem nozīmīgākā saimniecības nozare bija zveja, ar ko galvenokārt nodarbojās vīrieši. Lībieši zvejoja brētliņas, butes, mencas, reņģes, zušus un citas zivis. Sieviešu pārziņā palika zivju apstrāde, tīklu lāpīšana, mājlopu kopšana un dārza darbi. Galvenās lauksaimniecības nozares bija kartupeļu un labības audzēšana. Papildu peļņas avoti bija meža darbi, darvas tecināšana, ogu un čiekuru lasīšana.

Kādas ir lībiešu tradīcijas un svētki?

Lībiešu tautas kalendārā nozīmīga vieta bija Lieldienām, kuru rituāli pārsvarā saistīti ar jūru un zvejniecību. Piemēram, pirmo Lieldienu rītā deva ziedojumu Jūras mātei, lai iegūtu jūras labvēlību. Tad arī notika tā sauktais putnu modināšanas rituāls. Vēl lībiešiem bija svarīgi vasaras un ziemas saulgrieži. Interesantas ieražas saistās ar Meteņiem un Pelnu dienu.

Kas raksturīgs lībiešu folklorai?

Lībiešu folklorā visbiežāk sastopamās būtnes ir mātes un tēvi – Ziemas tēvs, Vēja tēvs, Sala tēvs, Vētras māte, Jūras māte, Purva māte un citi. Latviešu velnu vietā plašāk pazīstami ir saltkurpji, kas dancojot mēdz pārvietoties pa saviem miroņu ceļiem. Lībiešu iemīļotākā teika ir par jūras kāzām, bet visvairāk ir dažādu jūras garu. Jūrā mīt gan zivastainie faraonu bērni, gan jūras mātes zilās govis un arī zilie jūras zirgi. Lībiešu folklorā aprakstītās un lībiešu ciemos izplatītās zilās govis daudzviet Latvijā dēvē arī par “lībiešu govīm”.

Kas ir lībiešu zilās govis?

Viena no izplatītākajām lībiešu teikām. Zilās govis patiešām vēl sastopamas šur un tur jūrmalas ciemos. Mūsdienās tās kalpo arī par Latvijas atpazīšanas zīmi.

 

Publicēts ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstu.

29/06
1906. gada 29. jūnijā dzimis somu mācītājs Helle Kalervo Ervie (miris 1951. gadā), pirmais mācītājs, kurš no 1931. līdz 1938. gadam Ziemeļkurzemes draudzēs noturējis dievkalpojumus lībiešu valodā.
03/07
1929. gada 3. jūlijā dzimis akadēmiķis, lībiešu kultūrvēstures pētnieks etnogrāfs Saulvedis Cimermanis.
11/07
1912. gada 11. jūlijā Pizē dzimusi lībiešu trešās atmodas virzītāja Emma Ernštreite (mirusi 1986. gadā).
15/07
1927. gada 15. jūlijā dzimis dzejnieks, lībiešu dzejas antoloģijas sastādītājs Harijs Skuja.
18/07
1909. gada 18. jūlijā dzimis somu filologs un lībiešu atbalstītājs Veine Kirele (miris 2003. gadā).
18/07
2004. gada 18. jūlijā Staicelē atklāta tēlnieku Zigrīdas un Jura Rapas robežzīme „Eesti-Līvõmō-Latvija”.
23/07
2006. gada 23. jūlijā Mazirbē sāka darbu pirmā triju paaudžu lībiešu nometne „Mierlinkizt”.