Livones.net
Tradīcijas un folklora
12/12/2011

Ar ko lībieši nodarbojušies vēsturiski?

Lībieši nodarbojušies ar to pašu, ar ko latvieši, kas dzīvoja līdzīgā vidē. Kurzemes piekrastes lībiešiem nozīmīgākā saimniecības nozare bija zveja, ar ko galvenokārt nodarbojās vīrieši. Lībieši zvejoja brētliņas, butes, mencas, reņģes, zušus un citas zivis. Sieviešu pārziņā palika zivju apstrāde, tīklu lāpīšana, mājlopu kopšana un dārza darbi. Galvenās lauksaimniecības nozares bija kartupeļu un labības audzēšana. Papildu peļņas avoti bija meža darbi, darvas tecināšana, ogu un čiekuru lasīšana.

Kādas ir lībiešu tradīcijas un svētki?

Lībiešu tautas kalendārā nozīmīga vieta bija Lieldienām, kuru rituāli pārsvarā saistīti ar jūru un zvejniecību. Piemēram, pirmo Lieldienu rītā deva ziedojumu Jūras mātei, lai iegūtu jūras labvēlību. Tad arī notika tā sauktais putnu modināšanas rituāls. Vēl lībiešiem bija svarīgi vasaras un ziemas saulgrieži. Interesantas ieražas saistās ar Meteņiem un Pelnu dienu.

Kas raksturīgs lībiešu folklorai?

Lībiešu folklorā visbiežāk sastopamās būtnes ir mātes un tēvi – Ziemas tēvs, Vēja tēvs, Sala tēvs, Vētras māte, Jūras māte, Purva māte un citi. Latviešu velnu vietā plašāk pazīstami ir saltkurpji, kas dancojot mēdz pārvietoties pa saviem miroņu ceļiem. Lībiešu iemīļotākā teika ir par jūras kāzām, bet visvairāk ir dažādu jūras garu. Jūrā mīt gan zivastainie faraonu bērni, gan jūras mātes zilās govis un arī zilie jūras zirgi. Lībiešu folklorā aprakstītās un lībiešu ciemos izplatītās zilās govis daudzviet Latvijā dēvē arī par “lībiešu govīm”.

Kas ir lībiešu zilās govis?

Viena no izplatītākajām lībiešu teikām. Zilās govis patiešām vēl sastopamas šur un tur jūrmalas ciemos. Mūsdienās tās kalpo arī par Latvijas atpazīšanas zīmi.

 

Publicēts ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstu.

14/12
1923. gada 14. decembrī dzimusi lībiešu kultūras un sabiedriskā darbiniece Valda Šuvcāne (mirusi 26.12.2007).
14/12
1937. gada 14. decembrī Latvijas Nacionālajā teātrī notiek Mārtiņa Zīverta lugas „Lībiešu asinis” pirmizrāde.
14/12
1999. gada 28. decembrī Ministru kabinets akceptē valsts ilgtermiņa mērķprogramma „Lībieši Latvijā”.
22/12
1893. gada 22. decembrī dzimis Lielirbes kora diriģents Didriķis Blūms (miris 1970. gadā).
23/12
1931. gada 23. decembrī ar Somiskuma savienības un citu organizāciju atbalstu Jelgavā sāk iznākt mēnešraksts „Līvli” (1931-1939), pirmais periodiskais izdevums lībiešu valodā.
27/12
1949. gada 27. decembrī dzimis valsts īpaši aizsargājamās kultūrvēsturiskās teritorijas „Lībiešu krasts” organizētājs un direktors Edgars Sīlis.
01/01
1943. gada 1. janvārī Puzē dzimis tēlnieks, pieminekļa lībiešu dzejniekiem Miķeļtornī autors Kārlis Dane (miris 1982. gadā).