Livones.net
Tradīcijas un folklora
12/12/2011

Ar ko lībieši nodarbojušies vēsturiski?

Lībieši nodarbojušies ar to pašu, ar ko latvieši, kas dzīvoja līdzīgā vidē. Kurzemes piekrastes lībiešiem nozīmīgākā saimniecības nozare bija zveja, ar ko galvenokārt nodarbojās vīrieši. Lībieši zvejoja brētliņas, butes, mencas, reņģes, zušus un citas zivis. Sieviešu pārziņā palika zivju apstrāde, tīklu lāpīšana, mājlopu kopšana un dārza darbi. Galvenās lauksaimniecības nozares bija kartupeļu un labības audzēšana. Papildu peļņas avoti bija meža darbi, darvas tecināšana, ogu un čiekuru lasīšana.

Kādas ir lībiešu tradīcijas un svētki?

Lībiešu tautas kalendārā nozīmīga vieta bija Lieldienām, kuru rituāli pārsvarā saistīti ar jūru un zvejniecību. Piemēram, pirmo Lieldienu rītā deva ziedojumu Jūras mātei, lai iegūtu jūras labvēlību. Tad arī notika tā sauktais putnu modināšanas rituāls. Vēl lībiešiem bija svarīgi vasaras un ziemas saulgrieži. Interesantas ieražas saistās ar Meteņiem un Pelnu dienu.

Kas raksturīgs lībiešu folklorai?

Lībiešu folklorā visbiežāk sastopamās būtnes ir mātes un tēvi – Ziemas tēvs, Vēja tēvs, Sala tēvs, Vētras māte, Jūras māte, Purva māte un citi. Latviešu velnu vietā plašāk pazīstami ir saltkurpji, kas dancojot mēdz pārvietoties pa saviem miroņu ceļiem. Lībiešu iemīļotākā teika ir par jūras kāzām, bet visvairāk ir dažādu jūras garu. Jūrā mīt gan zivastainie faraonu bērni, gan jūras mātes zilās govis un arī zilie jūras zirgi. Lībiešu folklorā aprakstītās un lībiešu ciemos izplatītās zilās govis daudzviet Latvijā dēvē arī par “lībiešu govīm”.

Kas ir lībiešu zilās govis?

Viena no izplatītākajām lībiešu teikām. Zilās govis patiešām vēl sastopamas šur un tur jūrmalas ciemos. Mūsdienās tās kalpo arī par Latvijas atpazīšanas zīmi.

 

Publicēts ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstu.

26/03
1943. gada 26. martā dzimis dzejnieks, dramaturgs un režisors Uldis Krasts.
26/03
1994. gada 26. martā nodibināts Līvõ kultūr sidām (Lībiešu kultūras centrs).
27/03
1999. gada 27. martā Staicelē atklāts Metsepoles novada lībiešu informācijas centrs un muzejs „Pivālind”.
27/03
1999. gada 27. martā atvērta Valta Ernštreita Lībiešu – latviešu un latviešu – lībiešu vārdnīca.
28/03
1749. gada 28. martā dzimis Rūjienas draudzes mācītājs Gustavs Bergmanis (miris 1814. gadā), kas publicējis pirmo garīgo tekstu lībiešu valodā.
30/03
1805. gada 30. martā dzimis A. J. Šēgrēna darba turpinātājs lībiešu valodas pētīšanā akadēmiķis Ferdinands Johans Vīdemanis (miris 1887. gadā).
31/03
1877. gada 31. martā dzimusi lībiešu folkloras teicēja Kristīne Demberga-Ozolzīle (mirusi 1962. gadā).