Livones.net
Pieminekļi, muzeji, informācija
12/12/2011

Kur Latvijā atrodas pieminekļi lībiešiem?

2001. gada septembrī uzkalniņā pie Krimuldas baznīcas atklāta piemiņas zīme līvu valdniekam Kaupo, to veidojusi Krimuldas tēlniece G. Grundberga. Daugavas krastā pie Salaspils 1994. gadā atklāts piemineklis kaujās ar vācu krustnešiem kritušajam līvu valdniekam Ako. Miķeļtorņa kapos atrodas piemineklis lībiešu dzejniekiem (1978., tēlnieks K. Dane). 2006. gadā Ventspilī Prinča un Kroņa ielas skvērā atklāja pieminekli lībiešu dzejniekam, žurnālistam, ķesterim un sabiedriskajam darbiniekam Jānim Princim (tēlnieks I. Ranka). 19. gs. vidū tīrumā starp Ikšķili un Salaspili atrastās t.s. lībieša galvas kopija apskatāma Līvu laukumā Rīgā. Staicelē apskatāms piemineklis Vidzemes lībiešiem.

Kur var redzēt, kā lībieši dzīvojuši?

Galvenokārt muzejos. Tā Turaidas Muzejrezervātā var iepazīties ar ekspozīciju „Gaujas lībieši Latvijas kultūrvēsturē”, kas sniedz ieskatu lībiešu senvēsturē un kultūrā. Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lībiešu zvejnieka zemnieka sētā Dēliņos, kas uz muzeju pārvesta no Lūžņas ciema, un Ventspils Brīvdabas muzejā iespējams iepazīties ar lībiešu dzīvi 19. gadsimtā. Ieskatu Vidzemes lībiešu dzimtu vēsturē var gūt Pāles muzejā. Lībiešiem veltītas sadaļas un krājumi atrodami arī citos Latvijas un ārvalstu muzejos.

Kur atrodas Lībiešu tautas nams?

Lībiešu tautas nams atrodas Mazirbē. Tas uzcelts 1939. gadā pēc somu arhitekta Erki Hutunena projekta ar lībiešu radu tautu – igauņu, somu un ungāru – un Latvijas palīdzību. To bija iecerēts izveidot par lībiešu kultūras centru, taču šādā veidolā tautas nams pilnvērtīgi darbojās tikai līdz Otrajam pasaules karam. Tagad tas ir Līvu savienības īpašums.

Kādas avīzes lībiešu valodā iznāk Latvijā?

Lībiešu valodā Latvijā neiznāk neviena avīze. Lībiešu valodā no 1931. līdz 1939. gadam iznāca mēnešraksts „Līvli” (Lībietis). To atjaunoja 1992. gadā, bet nu jau latviešu valodā, jo vairs nebija tik daudz cilvēku, kas spētu izlasīt avīzi lībiski .

Kad ir izdota lībiešu–latviešu vārdnīca?

Vienīgā lībiešu–latviešu vārdnīca ir izdota 1999. gadā. To sastādījis Valts Ernštreits un izdevis Lībiešu kultūras centrs.

Izdotas arī vairākas sarunvārdnīcas: 1991. gadā Valdas Šuvcānes un Elfrīdas Žagares „Latviešulībiešu sarunvārdnīca" un 1999. gadā – Valdas Šuvcānes un Ievas Ernštreites „Lībiešuangļulatviešu sarunvārdnīca”. Plānots, ka 2012. gadā Igaunijā nāks klajā ļoti plaša lībiešuigauņulatviešu vārdnīca.

Kādās organizācijās lībieši apvienojušies?

Pirmā lībiešu sabiedriskā organizācija – Līvu savienība – dibināta 1923. gada 2. aprīlī, un tā darbojas joprojām. Kopš 1994. gada darbojas Lībiešu kultūras centrs (Līvõ kultūr sidām). Jaunākā organizācija ir nodibinājums „Līvu fonds” (2009). Ar lībiešu organizācijām sadarbojas 1998. gadā lībiešu atbalstam dibinātā Starptautiskā lībiešu draugu biedrība, kuras biedri ir sešu valstu iedzīvotāji. 2011. gadu Starptautiskā lībiešu draugu biedrība un Lībiešu kultūras centrs izsludināja par Starptautisko lībiešu valodas un kultūras gadu.

Kur internetā ir atrodama informācija par lībiešiem?

Lībiešu valodas un kultūras portālā livones.net, kurā ievietota informācija par lībiešiem latviešu, angļu un lībiešu valodā.

Publicēts ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstu.

20/10
1994. gada 20. oktobrī Daugavas malā pie Salaspils atklāts tēlnieka Ģirta Burvja piemineklis Salas lībiešu vecākajam Ako.
24/10
1923. gada 24. oktobrī jūrmalas ciemos no Melnsila līdz Lūžņām sākas balsošana par Jūrmalas pagasta izveidi.
28/10
1978. gada 28. oktobrī dzimusi lībiešu kultūras darbiniece Julgī Stalte.
01/11
1903. gada 1. novembrī dzimis viens no ansambļa „Līvlist” dibinātājiem Oskars Stalts (miris 1992.gadā).
01/11
1950. gada 1. novembrī dzimusi tulkotāja Ieva Ernštreite.
02/11
1978. gada 2. novembrī pēc Maijas un Paula Valču ierosmes atklāta Mazirbes internātskolas etnogrāfiskā kolekcija „Rāndali”.
04/11
1924. gada 4. novembrī dzimusi valodniece Marta Rudzīte (mirusi 1996. gadā).